Attīstība un nauda jeb Ekonomikā vajag ambīcijas

Cēsīs Latvijas Bankas pārstāvji tikās ar Vidzemes  uzņēmējiem, pašvaldību vadītājiem un uzņēmējdarbības un attīstības plānošanas speciālistiem.

“Latvijas Banka nepieņem lēmumus par nodokļiem, reformām, tā vērtē ekonomisko situāciju, konsultē Saeimu un Ministru kabinetu monetārās politikas jautājumos, tostarp ekonomiskās un fiskālās politikas jautājumos. Mums ir svarīgi tikties ar uzņēmējiem, zināt viņu problēmas, to, kas traucē ikdienā. Uzņēmējiem savukārt būtiski saprast aktuālo finanšu nozarē,” “Druvai” pastāstīja    Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.  Pēc Latvijas Bankas ierosinājuma šādas tikšanās rīko visos reģionos.

Pašiem jāuzdrošinās

M. Kazāks atgādināja makro­ekonomikas attīstības ciklus, ietekmes. Patlaban inflācija mazinās, un arī nākamajos gados tā varētu būt ap 2%. Galvenie riski ir ģeopolitika, vai būs ietekme uz energoresursiem, pārtikas cenām.  Pēdējos gados bijis straujš algu kāpums, bet inflācija bija straujāka.

“Biznesa cikls ir pagriezies, ekonomika sāk augt. Līdz ar inflāciju visā pasaulē strauji auga procentu likmes. Tagad samazinās inflācija un arī likmes, bet būtiski kļūst iekšējie faktori    – algu kāpums un darba ražīgums. Tas ir stāsts par uzņēmumu spēju. Svarīga ir uzņēmēju drosme un ambīcijas un arī uzņēmējdarbības vides regulējums. Redzam, kā būvniecības apjomos  atpaliekam no lietuviešiem un igauņiem, un tās ir “Maxima” traģēdijas sekas, nozare ir pārregulēta.  Veikt pārmaiņas neko nemaksā, tad budžetā ienāks vairāk naudas,” stāstīja M. Kazāks un uzsvēra, ka algu kāpums uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet vai uzņēmums var to nopelnīt? Ilgstoši nevar maksāt vairāk, nekā nopelna.

Latvijā darba ražīgums ir 50 procenti no Eiropas Savienībā (ES) vidējā. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā tas ir augstāks, arī enerģētikas, apstrādes rūpniecībā piektā daļa no ES vidējā. “Darba ražīgumam jāpalielinās. Bezdarba līmenis Rīgā zems, darbiniekus nevar atrast, esam samierinājušies, ka cilvēku skaits nepalielināsies. Jāmainās valsts atbalstam, nav jāatbalsta darba vietas, kur maksā maz. Ne jau nodarbināto skaits ietekmēs ekonomikas attīstību,” teica M.Kazāks un bilda: “Kādas bija Cēsis pirms gadiem 15? Tad domājām, labi, ka blakus Valmiera, Sigulda, kas attīstās. Tagad Cēsis ir attīstījušās, atradušas savu vietu, ir daudz mazo uzņēmumu.”

Latvijas Bankas prezidents arī atgādināja, ka Igaunija pirms 20 gadiem bija Baltijas veiksmes stāsts, pirms desmit gadiem Lietuva, kas būs pēc desmit gadiem, atkarīgs no pašiem. Viļņā ir lielāka ekonomiskā aktivitāte, tur iedzīvotāju skaits audzis, Rīgā samazinājies. “Ir kļūdaini nostatīt Rīgu pret reģioniem, tai jāstājas pretī Helsinkiem, Viļņai un citām galvaspilsētām. Rīga palīdz reģioniem augt. Ja Rīgā būs bizness, veiksies arī reģioniem,” atgādināja M.Kazāks.   

Kaimiņu valstis veiksmīgāk piesaista ārvalstu investīcijas, arī militāro rūpniecību. Vēl svarīgs mājsaimniecību noskaņojums. “Lai cilvēki brauktu pie mums, lai nebrauktu prom, svarīgi ir ienākumi. Cilvēki plūdīs, kur var nopelnīt. Demogrāfija svarīga visā Eiropā, jo dzimst mazāk, nekā nomirst. Lai dzīves līmenis augtu, jādomā, kā pagarināt veselīgos dzīves gadus, lai ilgāk varētu strādāt. Jāizdomā ekonomikas modelis situācijā, kad cilvēku skaits samazinās. Tā ir visā Eiropā. Tur iebrauc cilvēki no Āfrikas, bet viņiem ir vājas prasmes,” situāciju raksturoja   Latvijas Bankas prezidents. Viņš arī piebilda, ka patlaban ekonomikā grūtāka situācija ir Igaunijā, tāpēc tur pacēla PVN likmes. “Ja gribam palielināt ieņēmumus budžetā, PVN jāpalielina. Ja pārtikai samazinām, tad tas attiecas uz visiem iedzīvotājiem un reizē atbalsts arī Polijas un Lietuvas ražotājiem. Tas nav efektīvākais veids. Izdevīgāk to darīt caur atbalstu uzņēmējiem, maznodrošinātajiem,” sacīja M.Kazāks.

Kā tikt pie mājokļa

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts    norāda, ka jau pāris gadu hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no  IKP, kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā – 36%.

Tiesa, Latvijā situācija ir ļoti dažāda.    Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību – Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās paš­valdībās: Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.
Krietni bēdīgāka situācija ir reģionos, kur reti kurā pašvaldībā hipotekārie kredīti pārsniedz 10% no pašvaldības IKP.    Šāda situ­ācija ir arī reģionu lielajās pilsētās. Liepājā, Ventspilī un Val­mierā hipotekāro kredītu apjoms ir aptuveni 6% no attiecīgo pilsētu IKP, savukārt Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī – robežās pat no 1% līdz 3% no IKP. Kopumā gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedz 3% no pašvaldības IKP.

“Ekonomisko faktoru loma vājajā kreditēšanā ir mazāka, nekā varētu šķist. Neskatoties uz samērā augstu ienākumu līmeni un zemu bezdarbu, Valmierā, Liepājā un Smiltenes novadā hipotekārās kreditēšanas apmēri ir ļoti zemi. Līdzīga situācija arī citās paš­valdībās ar samērā spēcīgu ekonomisko vidi,” stāsta K.Vilerts un uzsver, ka nav jau tā,    ka šajās pašvaldībās nebūtu nekustamā īpašuma tirgus. Vairākās pašvaldībās nekustamā īpašuma darījumu skaits nebūt nav mazs.    Liepājā piecas reizes    darījumu skaits ir lielāks par izsniegto kredītu skaitu. Cēsīs desmit reizes vairāk darījumu nekā kredītu mājokļu iegādei. Tirgus ir dzīvs, bet neizmanto kredītus. Tikmēr Pierīgā katrs otrais darījums tiek finansēts ar hipotekāro kredītu, bet Mārupes novadā – pat divas trešdaļas mājokļa iegādes darījumu.

K.Vilarts kā vienu no iemesliem vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos min  zemās nekustamo īpašumu cenas. “Tās mazina nepieciešamību pēc kredītiem. Tāpat arī banku vēlme izsniegt nelielus hipotekāros kredītus ir zema,” skaidro K.Vilarts    un vērš uzmanību, ka banku mājaslapās pieejamā informācija liecina, ka hipotekāro kredītu minimālā summa ir no 15 000 līdz 20 000 eiro. Ja šai summai pieskaita vēl pircēja pirmo iemaksu par mājokli, iznāk, ka hipotekārajiem kredītiem kvalificējas tikai tie īpašumi, kuru cena pārsniedz 25 000 – 30 000 eiro.
“Tā varbūt nav liela summa nekustamā īpašuma iegādei Rīgā un Pierīgā, bet vienlaikus tā ir visai augsta reģionos. Minimālās summas kritērijs būtiski ierobežo hipotekāro kredītu pieejamību reģionos,” stāsta    Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs.

Taču bankas piedāvā citu iespēju – tā saucamos “mazos” mājokļu kredītus jeb mājokļu kredītus bez nekustamā īpašuma ķīlas. Pērnā gada    beigās tie aizņēma gandrīz 15% no visa mājokļu kredītu portfeļa. “Šo kredītu procentu likmes gan ir divas, pat trīs reizes augstākas nekā standarta hipotekārajiem kredītiem. Tas nozīmē, ka, izmantojot šo kredītu, cilvēks procentu maksājumos samaksās to pašu, ko hipotekārā kredīta ņēmējs maksā par trīs reizes dārgāku īpašumu,” skaidro K.Vilarts un uzsver, ka tiek meklēti citi risinājumi. Jau notiek sarunas ar    “Attīstības finanšu institūciju “Altum”” par    hipotekāro kredītu programmu. K.Vilarts vērtē, ka tā novērstu tirgus nepilnības, uzlabojot mājokļu kredītu pieejamību reģionos un reizē stiprinātu reģionu ekonomisko attīstību.

Vēl viens risinājums valsts līmenī būtu Zemesgrāmatas nodevas samazināšana. Augstā nodeva mudina pircējus slēpt patieso darījuma summu, kas savukārt ierobežo vietējā mājokļu tirgus vērtējumu ticamību un izsniegto kredītu apmērus.

Uzņēmēji atgādināja, ka celt­niecībā ēnu ekonomika samazinājusies un būvniecības izmaksas ir augstas. Jaunajos projektos dzīvokļi ir dārgi, bet bankas nav ar mieru izsniegt lielākus kredītus par darījumiem, kas bijuši šajā apkārtnē. Uzņēmējs min piemēru: ģimene gatava iegādāties dzīvokli par 280 tūkstošiem eiro, bet lielākais darījums bijis par 208 un vairāk par 230 tūkstošiem eiro novērtēt nevar.

“Lai jauna ģimene iegādātos nekustamo īpašumu, ir jābūt pārliecībai, ka viņi te gribēs dzīvot arī pēc 20 gadiem,” klāstīja kāds uzņēmējs. Jārēķinās arī ar to, ka lielai daļai iedzīvotāju reģionos ir  ap 50 gadiem, viņiem ir dzīvokļi, mājas un uzkrājumi. Jauniešiem kredītus nedod. 

Pakalpojumiem jābūt pieejamiem

Tikšanās reizē ar Latvijas Bankas pārstāvjiem uzņēmēji vairākkārt uzsvēra, ka līdz ar digitalizāciju bankas ir attālinājušās no klientiem.    Nav klātienes sarunu ar klientu un kopīgu risinājumu meklējumu, sadarbība ar banku tiek vērtēta algoritmos.    Bankas kļuvušas bezpersoniskas. Gados vecākiem cilvēkiem ir nepieciešama saruna ar bankas speciālistu, lai atrisinātu savus jautājumus.

M.Kazāks pastāstīja, ka Latvijā darbojas 14 bankas un tas nebūt nav maz.    Piemēram, Limbažos, Bauskā, Kuldīgā, Jūrmalā nav nevienas bankas filiāles. “Tiek meklēts kompromiss, jo banku pakalpojumiem jābūt pieejamiem. Jāatrod līdzsvars, lai bankas nepadārdzina pakalpojumus, bet ir pieejamas. Notiek sarunas, ka banku darbinieki regulāri ieradīsies un apkalpos klientus,” skaidroja M.Kazāks.   

K.Černaja-Mežmale pastāstīja, ka tiek meklēts risinājums, lai ikvienam būtu pieejams bankomāts.    Vērtēts, uz cik klientiem un kādā attālumā jābūt bankomātam. “Tiek strādāts, lai finanšu pakalpojumi būtu pieejami arī krīzes situācijā, kaut vai vētras vai plūdu laikā,” uzsvēra bankas valdes locekle.

Latvijas Bankas pārstāvji atbildēja vēl uz daudziem citiem uzņēmēju jautājumiem gan par globālo ekonomiku, gan vietējo.