Pirms 12 gadiem dzimusī ideja par mājputnu audzēšanu un tirdzniecību Krūmiņu ģimenei Raunas „Ausekļos” nu jau vairākus gadus kļuvusi par maizes darbu.
Zemnieku saimniecība „Mazputnēni” ir Krūmiņu ģimenes uzņēmums, kurā strādā Inese un Māris, darbos piepalīdz arī abas meitas. Putnu tirdzniecības bizness aizsākās apmēram pirms 12 gadiem, kad vēl populāri bija mājputnu tirgi. „Toreiz paši savai nelielajai mājas saimniecībai pirkām vistas, vēlāk izdomājām, ka arī paši varam nodarboties ar putnu tirdzniecību,” stāsta I.Krūmiņa.
Šobrīd saimniecībā ir vairāk nekā 300 vistu un prāvs pulks dažāda vecuma cāļu, pārdod gan dažas dienas vecus cālēnus, gan jau palielākus – trīs mēnešu vecumā. Audzē arī pīles. Vasara ģimenei paiet, ceļojot pa gadatirgiem dažādās Latvijas pilsētās. Par galvenajām tirdzniecības vietām šogad izvēlēta Jelgava, Liepāja un Ogre.
M. Krūmiņš teic, ka „vietējā tirgū pieprasījums ir nepietiekams, tādēļ nav citas iespējas, kā tirgoties visā Latvijā” .
I. Krūmiņa stāsta, ka pērn, kad masu saziņas līdzekļi vēstīja par putnu gripas izplatību Āzijā, arī viņu bizness esot nedaudz cietis, jo bija liegta ne tikai putnu laišana ārpus fermas, bet arī tirgošanās tūres pa valsti.
Cāļu ieguves un audzēšanas sezona „Mazputnēnos” ilgst no maija sākuma līdz pat jūlija vidum. Taču šogad periods garāks – pēdējie cāļi izšķīlās tikai vakar. Daļa vistu olu inkubācijai tiek iepirkta no Iecavas putnu audzētājiem.
Cāļu barošanai šogad tiekot izmantota specializētā spēkbarība, kas paredzēta sivēniem, jo, kā I.Krūmiņa atzina, cāļiem domātā šogad ir sliktākas kvalitātes. „Mazputnēnu” saimnieks M.Krūmiņš ievērojis, ka, dodot putniem cāļu barību, tie neaug un pietiekami nepieņemas svarā. „Paiet nedēļa, liela daļa cālēnu kļūst nevis veselīgi un apaļi, bet kārni un nīkstoši, spārni gan izaug garāki, bet ķermenītis ne,” stāsta M.Krūmiņš.
Gadu no gada saimniecība cieš
zaudējumus, ko rada lapsas un vanagu uzbrukumi. Tie pamanās uzbrukt ganāmpulkam laikā, kad putni palaisti pastaigās. „Vienu gadu audzējām pīles ar domu pārdot tās gaļai, galvenokārt Ziemassvētku cepešiem. Bet pa desmit pīlēm dienā aizgāja bojā gan vanaga, gan lapsas dēļ. It kā jau drošāk putnus turēt kūtī, tomēr pīlēm, manuprāt, labāk ir uzturēties ārā, kur tās var dzīvoties pa ūdeni, cik tīk.”
I.Krūmiņa atzīst, ka aizvien mazāk ir putnu pircēju, jo mazāk kļūst saimniecību, kur tos audzē. Mājputnu noieta tirgus ir ievērojami samazinājies. Tomēr „Mazputnēnu” saimnieks šajā situācijā redz pozitīvu tendenci, proti, samazinājusies arī konkurence putnu audzētāju vidū. Tas Krūmiņu ģimenei ļauj cerēt, ka putnu audzēšana un tirdzniecība būs viņu maizes darbs arī turpmāk.
Saimnieki atzīst, ka līdz Eiropas standartu sasniegšanai mājputnu audzēšanā vēl prāvs ceļš ejams. „Gribējām dabūt arī Eiropas naudu, lai uzbūvētu kaut ko jaunu, taču tur uzstādītas tādas pamatprasības, kuras parastam zemniekam bez aizņēmuma bankā nav realizējamas,” vērtē M.Krūmiņš, sakot, ka viņu nevilina doma par parādsaistībām ar banku. Tādēļ pagaidām M.Krūmiņš cenšas veikt uzlabojumus fermā savām rokām.
Zemnieks zina stāstīt, ka lietuvieši putnu audzēšanā ir tālu priekšā latviešiem. „Viss, ko mēs šodien šeit darām, lietuviešiem ir desmit gadu sena pagātne, ” ar nožēlu par Latvijas atpalicību putnkopībā atzīst M.Krūmiņš, piebilstot, ka „arī Eiropas naudas apgūšanā kaimiņvalstī ir pilnīgi cita politika un iespējas”.
Komentāri