Turpinot ielūkoties rajona lauku tūrisma dzīvē, vaicājām Piebalgas novada tūrisma organizētājiem un uzņēmējiem, kāds bijis aizejošais gads.
Ja Pārgaujā tūristu un atpūtnieku skaits pat palielinājies, tad Piebalgas puses atpūtas vietu īpašnieki vērtē, ka šis gads nav bijis tik veiksmīgs.
Piebalgas reģionālā tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Kristīne Šķerberga atzīst, ka organizēto tūrisma grupu interese bijusi lielāka nekā pērn, taču individuālo ceļotāju nav bijis vairāk. Kopumā Piebalgas TIC apmeklētāju skaits šogad bijis par 200 cilvēkiem lielāks nekā pagājušajā gadā. Tūrisma
centrs piedāvā gan informāciju, gan maršrutus pa Piebalgas novada pagastiem – Taureni, Zosēniem, Dzērbeni, Drustiem, Kaivi, Vecpiebalgu, Skujeni, Inešiem un Jaunpiebalgu.
K.Šķerberga skaidro, ka, viņasprāt, pērn organizēto tūrisma grupu interese bijusi mazāka, jo cilvēkus vēl mulsinājis straujais degvielas cenu kāpums, taču šogad daudzi ar to samierinājušies.
K.Šķerberga atzīst, ka pieprasīts ir maršruts pa Vecpiebalgu, kas izstrādāts pirms trim gadiem: „Cilvēkiem patīk baznīca un ūdensrozes, kas jau ir Vecpiebalgas zīmols. Labprāt tūristi vēlas apmeklēt arī Kārļa Skalbes un brāļu Kaudzīšu muzeju.” Piebalgas TIC vadītāja vērtē, ka nākamgad pieprasīts būs arī Taurenes – Dzērbenes maršruts.
Kā būtisku problēmu, kas kavē tūrisma attīstību laukos, viņa joprojām uzskata ceļu kvalitāti. Pa mazajiem zemes ceļiem lielajiem autobusiem ir apgrūtinoši vai pat neiespējami izbraukt. Šādās teritorijās tiek izstrādāti maršruti individuāliem ceļotājiem. „Risinājumi tiek meklēti, bet, protams, iegūst tie pagasti, caur kuriem iet asfaltētie ceļi,” vērtē K.Šķerberga.
Inešu pagasta lauku mājas ”Inesieši” saimniece Biruta Tomsone vērtē, ka pieprasījums pēc atpūtas laukos vēl aizvien ir, vasarā cilvēki braukuši baudīt dabu un mieru. Lielākoties lauku mājā atpūsties vēlējušās ģimenes, visvairāk no Rīgas. Par “Inesiešu” trumpi var uzskatīt nemainīgās cenas. Lai gan inflācija ietekmē , te cenas nav celtas, turklāt saimniece tuvākajā laikā arī negatavojas maksu paaugstināt.
B.Tomsone atzina – ir rūgti, ka lauku māju neapciemo ar tūrismu saistītie cilvēki no Cēsīm: „Pie mums brauc rīdzinieki, viesi no Ventspils, Jēkabpils, bet cēsnieki neatbrauc ne kā viesi, ne arī no tūrisma biroja.”
Pirmo gadu darbojas Vecpiebalgas pagasta viesu nams ”Liel-Kaibēni”. Vadītāja Jana Zivtiņa vērtē, ka par viesu trūkumu nevar sūdzēties. Daudziem, īpaši ārzemniekiem, nākas atteikt, jo latvieši pirmie paspējuši rezervēt viesu namu. J.Zivtiņa atzīst: „Atpakaļceļa vairs nav. Tagad tikai jāpaplašinās un jārada cilvēkiem vēl vairāk iespēju atpūsties un izklaidēties, lai būtu ko izvēlēties.”
Tomēr atpūta viesu namā kļūs dārgāka. J.Zivtiņa skaidro: „Sakarā ar inflāciju ēdināšanai cenas noteikti paaugstināsies. Cenu kāpums ir neizbēgams, jo strādāt tikai par pašizmaksu
nav vērts.”
Inešu pagasta atpūtas bāzes „Akmens sala” saimniece Arta Engere skaidro, ka bāze darbojas tikai vasarās, to īpaši nereklamē, tomēr jau septiņus gadus atpūtnieku netrūkst. Bijuši viesi no Francijas, Igaunijas, tomēr šogad pārsvarā braukuši latvieši. A.Engere skaidro, ka ļoti plaši nevēlas darboties, viens no galvenajiem iemesliem tam ir darbinieku trūkums.
Savukārt Jaunpiebalgas pagasta viesu nama „Zeltiņi” īpašnieks Juris Šūtelis vērtēja, ka viesu pieplūdums būtu varējis būt lielāks. Vasara tomēr nav bijusi pilnībā noslogota. J.Šūtelis pieļauj, ka to var skaidrot ar ekonomisko situāciju, bet svarīga arī atrašanās vieta, lielais attālums līdz centriem un ceļi, kas šai pusē lielākoties nav asfaltēti. Turklāt J.Šūtelis uzskata, ka viesu pieplūdumu ietekmē arī tas, vai tuvākajā apkārtnē ir objekti un vietas, ko cilvēki vēlas apmeklēt.
Arī J.Šūtelis atzina, ka vispārējā sadārdzinājuma dēļ cenas pakalpojumam nedaudz celtas.
Optimistiskāk raugās SIA „Andrēnkalni” direktore Daiga Dzalba, kura Skujenes pagasta atpūtas bāzei ”Ezerrozes” aizejošo gadu vērtē kā ļoti labu. Tā kā atpūtniekiem iespējams te ne tikai
nakšņot, bet arī vasarā braukt ar laivām, izbaudīt gleznainu velo maršrutu, kā arī ziemā slēpot, tad interese esot visu gadu. D.Dzalba gan atzīst, ka ļoti tiek gaidīts sniegs, lai varētu izmantot slēpošanas trasi, tomēr par spīti tam, ka sniega nav, viesu netrūkstot.
D.Dzalba pastāstīja, ka regulāri divreiz gadā uz “Andrēnkalniem” atpūsties braucot lietuvieši. No citām valstīm šogad viesu nav bijis. D.Dzalba atklāja, ka ļoti tiek gaidīts asfalts ceļa posmā no Mālpils šosejas līdz Alaukstam, kas solīts 2009. gadā. To D.Dzalba atzīst kā būtisku faktoru, jo daudziem tūristiem un atpūtniekiem braukšana pa putekļainiem grants ceļiem nešķiet pievilcīga ceļošanai. Tomēr D.Dzalba secina: „Cilvēki jau vienmēr uz laukiem vēlēsies braukt.”
Komentāri