Daudzdzīvokļu namu pagalmos reizēm nākas redzēt pamatīgi pārlādētus atkritumu konteinerus, pie kuriem krājas pilnu atkritumu maisiņu kalni. Dažs pārmet namu apsaimniekotājiem, ka pasūtīts nepietiekams konteineru skaits, taču vēl biežāk dzirdami pārmetumi, ka atkritumu pārprodukciju rada svešinieki. Arī redakcijā atskanējuši vairāki tālruņa zvani no cilvēkiem, kuri fiksējuši, ka uz viņu pagalmos novietotajiem konteineriem atkritumus atved ar vieglajām automašīnām, tātad to dara cilvēki no malas. Dažs pierakstījis mašīnu numurus un pat nofotografējis pārkāpumu. Izskan versijas, ka tā no atkritumiem atbrīvojas privātmājās dzīvojošie, kuri vai nu neslēdz līgumus, vai izvēlas pārāk retus atkritumu izvešanas termiņus.. Tad nākas meklēt alternatīvus risinājumus.
„Druva” centās noskaidrot, vai iespējams kaut ko mainīt un kāds būtu risinājums.
Juridiski viss pareizi
Cēsu domes komunālās nodaļas vadītājs Igors Mercs paskaidroja, ka pašvaldībā pieņemti Atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, kas nosaka, ka Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā atkritumu apsaimniekošanu koordinē pilsētas dome, kas slēdz līgumus ar organizācijām par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Cēsīs ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas trīs uzņēmumi „ZAAO”, „Ragn-sells” un „Jumis”.
Minētie noteikumi nosaka, ka zemes gabala (ēkas) īpašnieka, valdītāja, nomnieka vai lietotāja viens no pienākumiem ir noslēgt līgumu par atkritumu savākšanu ar juridisku personu, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu Cēsu pilsētas administratīvajā teritorijā.
Fiziskajām un juridiskajām personām par šo noteikumu pārkāpumiem, par kuriem nav paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, var uzlikt naudas sodu no pieciem līdz 50 latiem.
Tātad katras privātmājas īpašniekam vajadzētu būt šim līgumam un nevajadzētu rasties nepieciešamībai vest atkritumus kaut kur citur.
I.Mercs: „Tas atkarīgs no katra godaprāta. Iespējams, ka līgums ir, tikai noslēgts ar nosacījumu, ka konteineru iztukšo reizi mēnesī vai vēl retāk, lai gan patiesībā vajadzētu reizi divās nedēļās. Tā teikt, juridiski viss kārtībā, bet reālajā ikdienā cilvēks meklē, kur izmest atkritumus, kas vairs neietilpst konteinerā. Un pašvaldībai patiesībā grūti ko pasākt, lai gan esam domājuši ne reizi vien, kā situāciju uzlabot. Var jau pieķert pie rokas nelegālos vedējus, bet vai juridiski viņiem var piespriest sodu, nezinu. Vismaz mūsu saistošajos noteikumos tāda punkta pagaidām nav.
Bet ar šādu problēmu saskaras ne tikai Cēsīs, tā ir arī citās pilsētās un pat piepilsētas pašvaldībās, piemēram, Priekuļos. Visticamāk, situācija mainīsies, mainoties cilvēku domāšanai.”
Palīdz reāls sods
Cietēji ir daudzdzīvokļu namos dzīvojošie, kuriem dažkārt nākas vērot , kā no mašīnām pie viņu apmaksātajiem konteineriem tiek izkrauta vai vesela mantība. Cēsu lielākā namu apsaimniekotāja SIA „CDzP” direktors Ģirts Beikmanis atzīst, ka ar šādu problēmu nākas saskarties daudzviet: „Esam vērojuši situāciju mūsu pārziņā esošajā fondā, pārliecinājušies, ka ikdienā konteineru pietiek. Problēmas rodas vietās, kur atkritumus pieved no malas. Te gan jāsaka, ka tā nav regulāra parādība, drīzāk tai ir sezonas raksturs, piemēram, lielāks šo viesu pieplūdums ir pēc svētkiem. Lūk, tagad būs daudz brīvdienu, šie vedēji būs sastopami biežāk un konteineri pildīsies ātrāk. Lielākās problēmas rodas rudenī un pavasarī, kad notiek lielās tīrīšanas, ja iztīra garāžu vai šķūnīti un atved veselu kravu.
Esmu ierosinājis pašvaldībai, ka saistošajos noteikumos vajadzētu ietvert normu, ka par to var sodīt. Siguldā, ja noķer par to, ka cilvēks izgāž atkritumus vietā, par kuru viņam nav noslēgts līgums, sods ir 50 lati. Tiesa, nezinu, cik ir sodīti, bet zinu, ka tādi ir, tātad norma strādā. Varbūt iespēja tik sodītam tomēr liktu aizdomāties.”
Kontrolēt ir iespējams
Arī Cēsīs var sodīt, ja nav noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekošanas organizāciju. Līgumu esamību vajadzētu kontrolēt pašvaldības policijai. Tās administratīvās nodaļas vadītājs Valdis Suhanovs stāsta, ka pirms laika apsekošana veikta, situācija pilsētā uzlabojusies: „Šāda kontrole ir ļoti apjomīgs darbs, it īpaši, ja gribētu apsekot katru māju. Tāpēc labāk izmantot informāciju par līgumiem, jo katra gada beigās visas trīs atkritumu apsaimniekošanas organizācijas pašvaldībai sniedz ziņas par līgumu skaitu. Zinot, kuri saimnieki līgumus noslēguši, varam apciemot tos, kuriem to nav. Bet, protams, vienmēr būs kāds, kurš izspruks. Viņam jau ar būtu līgums, bet gadās lielgabarīta manta, ko cenšas nogādāt pie daudzdzīvokļu māju konteineriem. Esam pāris reizes pieķēruši, ka šādi mēģina atbrīvoties no automašīnas riepām. Brīdinājām un likām aizvest riepas prom. Iespējams, jādomā par īpašas normas iekļaušanu saistošajos noteikumos, lai varētu sodīt tos, kuri šādi rīkojas.
Varbūt risinājums būtu pilsētas nomalē izveidot īpašu atkritumu savākšanas laukumu, kur cilvēki varētu atvest to, kas neietilpst viņu konteineros. Tur vispirms atkritumus sašķirotu, tad vestu tālāk uz Daibi. Jāsaprot, ka katrs nebrauks uz Daibes poligonu, lai aizvestu kādu nelielu atkritumu daudzumu.”
Cilvēki, kuri pierakstījuši automašīnu numurus, ar kurām atved atkritumus, it īpaši, ja tiek fiksēts, ka to dara regulāri, var dot šo informāciju pašvaldības policijai. V.Suhanovs skaidroja, ka tā būtu iespēja vismaz brīdināt par neatļautu rīcību.
Konteinerā vai … mežā
Lielākā atkritumu apsaimniekotāja Ziemeļvidzemē SIA „ZAAO” mārketinga daļas vadītāja Ieva Tabūne stāsta, ka cenšas sekot līdzi, vai pieteiktais izvešanas termiņš atbilst reālajai situācijai: „Viena iedzīvotāja saražotie atkritumu apjomi noteikti, balstoties uz atkritumu šķirošanas gaitā iegūtajiem rezultātiem. Noteikts, ka viens cilvēks pilsētā gadā saražo aptuveni 1,5 kubikmetrus atkritumu. Tātad, divu cilvēku ģimenei 240 litru atkritumu konteineru vajadzētu iztukšot ne retāk kā reizi mēnesī, ja ģimene lielāka – biežāk. Noslēdzot līgumu par atkritumu izvešanu, jānorāda, cik cilvēki to izmantos. Mūsu darbinieki cenšas apsekot, vai norādītā informācija atbilst realitātei.”
Situācija pasaulē un Latvijā rāda, ka atkritumu daudzumam ir tendence pieaugt, tātad šī situācija var samilzt vēl vairāk. Tāpēc risinājumus meklē ne tikai pašvaldības, arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijas. Tā Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Bruno Otersons ierosinājis ar likumu noteikt nodevu, kas nonāktu vietējā budžetā, lai pašvaldības varētu rūpēties par atkritumu apsaimniekošanu.
Bet šai medaļai ir arī otra puse, to norādīja visi aptaujātie. Proti, jo stingrāka būs kontrole, jo vairāk atkritumu nonāks mežos. Ja cilvēkam aizliegs atkritumus izgāzt konteinerā, viņš atradīs kādu klusu stūrīti, kur nomest savu maisiņu, riepas vai dīvānu.
„Redzam, kā veidojas atkritumu kaudzes. Atliek vienam nomest vienu maisu ar atkritumiem, kādu vecu riepu vai ko citu, tā netrūkst tādu, kuri nolemj, ka te drīkst veidot izgāztuvi. Vispirms jāmainās cilvēku domāšanai, tikai tad mainīsies situācija,” saka V. Suhanovs.
Vai atbrīvošanās no sadzīves atkritumiem nesagādā problēmas? Uldis,</b> dzīvo privātmājā: – Man nav problēmu, jo ir noslēgts līgums ar „ZAAO”, kas regulāri iztukšo mūsu konteinerus. Nav bijusi vajadzība pa kluso kādreiz izmest liekus atkritumu maisus. Ja gadās kas lieks, aizvedu uz šķirošanas laukumu Lapsu ielā.
Antra Jansone, dzīvo daudzdzīvokļu mājā: – Jā, dažkārt esmu redzējusi, ka cilvēki piestāj ar mašīnu un izmet konteinerā atkritumu maisus, bet neesmu domājusi, ka tas tiek darīts ļaunprātīgi. Varbūt cilvēkam mašīna stāv pie durvīm un, zinot mūsu slinkumu, viņš pa ceļam uz darbu piestāj pie konteinera un izmet maisu.
Ansis Priedītis, dzīvo daudzdzīvokļu mājā: – Man vienalga, kurš un kā atbrīvojas no atkritumiem, svarīgas ir divas lietas: pirmkārt, lai mūsu konteineri nebūtu tā pārslānīti, kā tas ne reti ir sestdienas pusdienlaikā. Un neticu, ka to paveic kaut kādi nezināmie ļaundari. Visticamāk, ka nepieciešams vēl viens konteiners. Otrkārt, vai būs labāk, ja tie liekie atkritumu maisi, kas tiek iemesti lielajos konteineros, tiks izgāzti ceļmalās vai pikniku vietās, kā tas daudzviet redzams? Manuprāt, jāpaskatās nedaudz tālāk par savu degungalu.
Elīna Celmiņa, dzīvo privātmājā: – Nav bijusi nepieciešamība vest atkritumu maisus uz daudzdzīvokļu māju konteineriem. Kādreiz rodas problēmas ar lielākiem priekšmetiem, bet, cik zinu, nolietoto sadzīves elektroniku savāc bez maksas, bet par citām lielgabarīta precēm kooperējamies ar draugiem vai kaimiņiem, savācam veselu kravu un vedam uz poligonu. Tā ir izdevīgāk, nekā vest turp vienu nevajadzīgu mēbeli. Tā reizi pāris gados uztaisa lielo tīrīšanu, visi apmierināti. Valters, dzīvo privātmājā: – Pat ja tādas būtu, es taču neatzītos, ka slepus kaut kur atstāju atkritumu maisus. Lai gan patiesībā ir ļoti daudz vietu, kur savu rīta maisiņu var atstāt – atkritumu urnās pie autobusu pieturām, pie veikaliem, benzīntankos. Un tā necieš ne citi iedzīvotāji, ne mamma daba. Ja ir galva uz pleciem, visu var izdomāt, lai pašam labi, bet pārējiem netiek nodarīts pāri.
Komentāri