Latvju rakstu zīmes – Jumis, Zalktis, Ūsiņš, Māras krusts, Pērkons un citas – pēdējos gados iemantojušas popularitāti. Šīs zīmes tiek izšūtas audumos, veidotas mālā, zīmētas uz traukiem, iestrādātas suvenīros un pat tetovētas uz ķermeņa.
Cēsnieks Arnis Kanders no koka gatavo paliktņus, kuros izgrieztas dažādas latvju rakstu zīmes. Amatnieks stāsta, ka kokā iestrādā tieši latvju rakstu zīmes, jo: “Tas ir mūsu, tas ir tas, ko saprata un zināja jau mūsu senči. Tiesa gan, jau pirms vairākiem gadiem pie manis pienāca kāds vīrs un sacīja, ka šīs zīmes tā nelieto, kā to daru savos darbos. Tās spēku dodot, ja atrodas pa vienai, nevis
kā manos darbos – uz viena paliktņa sakombinētas vairākas. Toreiz vīram skaidroju, ka arī alfabētā ir trīs desmiti burtu un vārdus mēs veidojam no vairākiem. Taču tas tā, jokam. Es aizrādījumu ļaunā neņēmu, un aizvien manos koka paliktņos vienkopus ir vairākas latvju zīmes. Tās lieku
ar domu, ka viena zīme aizsargā māju, cita nes laimi un veiksmi, vēl cita stiprina veselību un pasargā no ļaunā.”
A.Kanders arī novērojis, ka cilvēki pievēršas senajam un arhaiskajam.
“Pieļauju, ka ir vienkārši tāds laiks, kad meklējam izeju, jo esam nokļuvuši tādā kā bezizejā. Un skaidrs, ka cilvēki vēršas pie saknēm, pie tā, kas bija mūsu senčiem. Uzskatu, ka arī jaunatne tieši tā jūtas. Liela daļa nesaprot, ko un kā darīt,” domās dalās amatnieks.
Nav nekāds noslēpums, ka latvieši vienmēr zinājuši zīmju spēku un tās izmantojuši, sargājot sevi, saimi un mājokli. Īpašās aizsargzīmes lika pie dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmā un dārzā. Tās kala
akmenī, greba kokā, ieauda jostās un segās, ieadīja zeķēs, izšuva vai vienkārši uzzīmēja.
Cēsniece Terēze Elpere pati šuj jaukas rokassprādzes. Viņa izmanto kokvilnas lentīti, kurā ieaustas senās latviešu zīmes.
“Galvenokārt manās aprocītēs ir redzams Jumis, kas ir svētības un auglības zīme. Taču ir arī aproces, kurās redzamas citas zīmes,” bilst jauniete un norāda, ka sākotnēji šīs aproces šuva kā dāvanas draugiem un radiem. Arī pašai tāda ir, kas gan tiek uzlikta īpašos svētkos.
“Tās ir senas vērtības, senas rakstu zīmes, par ko
jauniešiem ir liela interese. Var jau teikt, ka izskatās stilīgi, bet patiesībā domāju, ka tas ir kaut kas ļoti īpašs un saprotams latvietim. Mēs tās “tulkojam” sev, izvēloties dažādas zīmes ar dažādiem skaidrojumiem,” norāda T. Elpere un atklāj, ka ne tikai aksesuāros, apģērbā vai suvenīros izmanto latviskās zīmes. Daudzi jaunieši latvju zīmes izvēlas uztetovēt uz sava ķermeņa.
“Arī mans draugs par to domā. Viņš pēta latvju zīmes un meklē sev piemērotāko. Tiesa gan, patlaban iestājies neliels pārdomu laiks, jo kāds paziņa sacīja, ja šī zīme visu laiku ir tiešā saskarē ar cilvēku, piemēram, kā tetovējums, tad tā sākot iedarboties pretēji. Mēs gan paši spriedām, ka tās tādas atrunas vien ir, jo viss jau ir mūsu pašu prātos un domās. Ticu, ka piepildās tas, ko domājam,” teic cēsniece.
Arī dāvanu un suvenīru veikala “Piine” vadītāja Kristīne Timermane – Malēja “Druvai” norāda, ka dažādi suvenīri ar senlatviešu zīmēm patiešām ir pieprasīti. Amatnieki tās zīmē uz somām, apģērba, traukiem, blociņiem. Rotkaļi izmanto auskaros, aprocēs un piekariņos. Veikalā nopērkami arī fantastiski kartona svečturīši, kuros izgrieztas latvju zīmes.
“Vasarā, kad pilsētā daudz tūristu, viņi labprāt pērk suvenīrus. Īpašais
zīmēs tas, ka tās patiešām ir mūsu tautas zīmes, un tūristiem par to ir interese. Ir arī latvieši, kuri tic seno zīmju spēkam un iegādājas tās noteiktam mērķim,” komentē suvenīru veikaliņa vadītāja.
Liene Lote Grizāne
Komentāri