Ar šūpošanu šoreiz nedomāju par pagājušo Lieldienu šūpolēm vai par kādu atpūtas parku, kur var no sirds izšūpoties. Stāsts ir par mūsu valsts stabilitātes graušanu, neuzticības, pat naida raisīšanu pret Latviju.
Protams, valdībai un politiķiem netrūkst neizdarītu vai slikti izdarītu darbu, bet tas, kā tiek izraisīta neapmierinātība un kādi naida viļņi plosās sociālajos medijos, liek domāt par rūpīgu darbu, pildot pasūtījumu.
Neapšaubāmi, partijas cīnās par vēlētāju prātiem, tas nav nekas jauns. Ir politiķi, kuru ģimenes bizness ir saistīts ar tranzītu, kurš kara un sankciju dēļ tagad “klibo”, un, protams, ir sponsoru intereses, kuras partijas nevar ignorēt. Divi lielie jautājumi, kas tiešām ir radījuši problēmas, ir gan nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, gan starptautiskā dzelzceļa līnija “Rail Baltica”. “Jaunajai Vienotībai” (JV) un “Progresīvajiem” vienotā uzbrukumā metas virsū visas pārējās partijas – sak, viņi ir vainīgi pie visām ar šiem projektiem saistītajām nebūšanām. Tiesa gan, partijas ir “aizmirsušas”, ka gan Ainārs Šlesers, gan Vilis Krištopans ir bijuši satiksmes ministri vairākās valdībās, ka divas reizes satiksmes ministrs ir bijis no t.s. nacionāļiem un vienu reizi satiksmes ministrs bija arī Uldis Augulis no ZZS. Aizmirsts arī, ka liela politika neveidojas un lieli projekti nerodas ne vienā dienā, ne vienā gadā, pat ne vienā parlamenta sasaukumā.
Milzu skandālu izdevās uztaisīt no tā, ka premjere ar saviem pavadoņiem – palīdzi un miesassargu – turp un atpakaļ lidojumā uz Vašingtonu izmantoja lidostas VIP zāli. Tas, ka nav tiešā reisa Rīga-Vašingtona, tas, ka lidojumos ar pārsēšanos nereti nākas gaidīt stundām ilgi un ka galu galā augstu amatpersonu uzturēšanos VIP zālē prasa protokols, sašutušajiem nebija svarīgi. Jā, tas, ka VIP zālē pat kafija un minerālūdens pudelīte maksā daudz dārgāk nekā kopējā zālē, arī nevienu neinteresēja, jo premjere šķērdējot valsts naudu, noteikti esot uzdzīvojusi, ja jau divas dienas bijusi VIP zālē. Vēlāk informācija gan kļuva precīzāka – VIP zāle izmantota divas reizes, lidojot turp un atpakaļ, nevis dzīvojot tur divas dienas. Neviens gan nez kādēļ neiedomājās pajautāt pārējām partijām, kuru politiķi ir bijuši augstos amatos un devušies komandējumos uz ārzemēm, vai tiešām viņu partijas biedri neievēroja šo starptautisko protokolu un uzturējās kopējā zālē? Tiešām?!
Otrs skandāls tika uzbūvēts ap Vācijas Adenauera fonda semināru par Moldovas pieredzi vēlēšanās un Krievijas ietekmi. Seminārs notika pie Komo ezera, un JV esot izvēlējusies miljonāru atpūtas vietu un labi uzdzīvojusi. To, ka fonda birojs atrodas pie Komo ezera, un to, ka politiķi bija paņēmuši pāris dienu atvaļinājuma, lai piedalītos seminārā, neviens negribēja pamanīt, tāpat kā negribēja zināt, ka fonds nodarbojas ar Eiropas politiķu informēšanu un apmācību. Kritiķi un pārkaitinātie vēlētāji pauda, ka gan jau tas bijis koruptīvs pasākums un gan jau aiz tā slēpjoties kārtējā “Latvijas pārdošana”.
Jāteic, no minētajiem faktiem uztaisīt tādu naida vilni prot tikai profesionāļi, jo sākotnējā informācija bija aptuvena, neprecīza, bet kopumā nebija melīga. Tā tika pasniegta tā, ka palika vieta interpretācijām un fantāzijām. Troļļi un konkurējošo partiju kvēlie atbalstītāji to izmantoja pilnā mērā. JV ar savu izturēšanos, skaidri un saprotami neatbildot uz jautājumiem, deva iespēju konkurentiem izārdīties pēc sirds patikas.
Zinot, ka JV un PRO ir partijas, kuru politiskā orientācija uz Rietumiem, uz ES un NATO ir ļoti stabila, māc bažas, ka tik apjomīga rīdīšana pret divām Latvijas partijām nenotiek gluži bez padomiem un atbalsta no Krievijas puses. Starp citu, vēl ir atsevišķs stāsts, kā Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā” centās iesniegt Saeimā grozījumus deviņos likumos, lai liegtu Latvijas diasporai jebkādu piedalīšanos gan politikā, gan amatos, kas saistīti ar valsti. “Latvijas valsts nepārtrauktību okupācijas laikā lielā mērā nodrošināja mūsu trimdinieki. Viņi uzturēja dzīvu Latvijas ideju un par to cīnījās Londonā, Ņujorkā, Vašingtonā, Parīzē, Austrālijā un citviet. Viņi protestēja, iestājās par Latviju un panāca reālas politiskas izmaiņas. Un tagad kāds mēģina šos cilvēkus apvainot nelojalitātē?! Tā nedrīkst runāt par cilvēkiem, kuri strādā ar ASV Kongresu, kuri palīdz nodrošināt atbalstu Baltijas drošībai, kuri gadiem ilgi stāvējuši par Latviju!” Saeimas sēdē sacīja deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Atliek vien piekrist sacītajam, jo acīmredzot mūsu Austrumu kaimiņš jau sācis darboties, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus rudenī.
“Mēs sapratām, ka vislielākais drauds nav tas, kurš atklāti vicina Krievijas karogu, jo šāds drauds ir redzams un redzamus draudus var novērst. Bīstamākais iejaukšanās veids ne vienmēr ir iekrāsots balti-zili-sarkanā krāsā. Dažkārt tas izskatās pēc pamatotām šaubām,” sacīja Moldovas Republikas prezidente Maija Sandu vizītes laikā Latvijā, uzrunājot Saeimu šogad 1. aprīlī. Savukārt latviešu publiciste, žurnāliste, rakstniece un profesore Sandra Veinberga, kura jau ilgus gadus dzīvo un strādā Zviedrijā, nesen rakstīja: “Prieks, ka krievu Trojas zirgs Orbans pazūd no Eiropas politiskās skatuves. Taču vēlēšanu rezultāts Bulgārijā rāda, ka Kremlim un Maskavai ir izdevies sarūpēt nākamo krievu raustāmo lelli eiropiešiem jeb Rumenu Radevu no Sofijas. Balsu skaitīšana rāda, ka bulgāri ir ievēlējuši prokremlisku personu, kas ir pret palīdzību ukraiņiem un neatbalsta agresīvās Krievijas blokādi. Par otru Kremļa velēšanu placdarma zonu ( 2026. gada vēlēšanu dēļ) ārzemju eksperti uzskata Latviju, kas arī esot “Eiropas vājais” posms tāpēc, ka Latvijā ir liels skaits kremlinus atbalstošo vēlētāju. Cerams, ka mēs visi iesim un balsosim, lai neļautu Kremlim izmantot Latviju otra Orbāna būvēšanai.”
Komentāri