Atdzīvojoties būvniecības nozarei, šogad audzis arī īpašumu apdrošināšanas darījumu skaits, informēja apdrošināšanas AS “Balta”.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka būvniecības nozare gada pirmajos sešos mēnešos uzrāda 25% pieaugumu, kļūstot par visstraujāk augošo nozari. Izaugsme ietekmējusi arī apdrošinātājus – “Baltas” gada pirmajā pusē no jauna noslēgto darījumu skaits īpašumu apdrošināšanā pieaudzis par 5%.
Finanšu krīzes iespaidā līdz ar ekonomiskās struktūras izmaiņām arī būvniecības nozare pārorientējās uz augošajām un ar eksportu saistītajām industrijām, tādēļ palielinājās administratīvo un rūpnieciskās ražošanas ēku, noliktavu celtniecības apjomi. Būvniecība iepriekšējos gados piedzīvoja dramatisku samazinājumu – saskaņā ar CSP datiem šī gada pirmā pusgada apjomi ir gandrīz uz pusi jeb par 47% mazāki, nekā tie bija 2008.gadā. Lielāko samazinājumu – par 61% – piedzīvoja jaunu objektu būvniecība, remontdarbu apjomi saruka par 18%, kas norāda uz lielāku aktivitāti otrreizējā nekustamo īpašumu tirgū.
“Otrreizējā nekustamo īpašumu tirgus apgūšanu veicināja plīsušais cenu burbulis, vispārējā ekonomiskā situācija, banku piesardzība, izsniedzot jaunos kredītus, kā arī lielais jauno uzcelto objektu skaits treknajos gados. Savukārt, pateicoties Eiropas fondu apguvei, pašlaik ievērojamu pieaugumu piedzīvo tieši inženierbūves – ceļu būvniecība, cauruļvadi, ostas, dambji u.c. Turpretim visniecīgākais pieaugums ir tieši dzīvojamo ēku celtniecībā, it sevišķi daudzdzīvokļu mājām, kur joprojām novērojams būvniecības samazinājums,” skaidro “Baltas” valdes loceklis Kristians Pudans.
Pēc CSP datiem, jaunas dzīvojamās ēkas ceļ reti, toties nekustamo īpašumu remontu jomā visstraujākais pieaugums ir dzīvojamo ēku remontdarbiem, sevišķi daudzdzīvokļu mājās. Tendence norāda, ka tā vietā, lai celtu un iegādātos jaunus īpašumus, iedzīvotāji uzlabo dzīvošanas apstākļus jau nopirktajos īpašumos. Neapdzīvojamo ēku tirgū visstraujākais remontu skaita pieaugums ir ēkām, kuras nepieciešamas tirdzniecības un lauku saimniecību vajadzībām, savukārt starp inženierbūvēm visstraujākais pieaugums ir tieši ceļu un ielu remontiem.
Kā liecina “Baltas” dati, jauno darījumu skaits pieaug gan komercsegmentā, gan starp privātpersonām. “Šī gada būvniecības nozares pozitīvie attīstības rādītāji ir sasniegti, pateicoties jauno nekustamo īpašumu celtniecībai, kas atšķirībā no remontdarbiem sāka strauji pieaugt tikai šī gada pirmajā pusē. Arī nākotnē sagaidāms, ka nozare attīstīsies un turpināsies jauno nekustamo īpašumu celtniecība, kas veicinās vajadzību pēc apdrošināšanas, palielinot arī apdrošināšanas tirgu,” prognozē Pudans.
Pozitīvs signāls apdrošinātajiem ir arī kreditēšanas apjoma rādītāji. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, kredītu slogs Latvijā samazinās – 2012.gada pirmajā pusē kopējais kredīta apjoms gan Latvijas mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusi. Taču jauno izsniegto kredītu skaits tomēr turpina augt – no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijas mājsaimniecībām tajā pašā laika periodā pieauga par 35%, savukārt uzņēmumiem par 49%.
“Kredītu apjoma dati varētu norādīt, ka Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi jau ir uzņēmušies kredītsaistības trekno gadu laikā, kad tas bija viegli izdarāms, un nevar atļauties ņemt papildu kredītus, lai celtu jaunus īpašumus. Taču tendence ir pozitīva un norāda uz ekonomikas atveseļošanos, tāpēc sagaidāms, ka nākamā gada apjomi varētu pieaugt straujāk, kas atspoguļosies arī būvniecības pieaugumā,” analizē Pudans.
Šā gada martā “Baltas” un “Data Servisa” veiktā pētījuma dati liecina, ka īpašumu apdrošināšanu Latvijā izmanto 40% mājsaimniecību, no tām 54% ir mājas, bet 35% – dzīvokļi. 66% klientu iegādājas apdrošināšanu, lai justos drošībā, bet 30% apdrošināšanu pērk tikai tādēļ, ka to pieprasa banka kredīta gadījumā. Galvenie kritēriji, pēc kuriem klienti Latvijā izvēlas apdrošinātājus, ir cena, sadarbības pieredze un kompānijas reputācija. Īpašuma apdrošināšanu biežāk izmanto mājsaimniecības lielākajās pilsētās ar ienākumu līmeni virs 200 latiem uz vienu cilvēku.
NOZARE.LV
Komentāri