Atalgojums skolotājiem dažādos novados būtiski atšķiras, raksta laikraksts “Izglītība un Kultūra”.
Kā stāstījuši vairāku novadu Izglītības pārvalžu vadītāji, pedagogu alga par vienu likmi ir atkarīga no tā, cik daudz novadā skolu un cik skolēnu šajās skolās mācās. Jo mazāk skolu un lielāks skolēnu skaits skolā, jo lielāks atalgojums skolotājiem.
Pedagogu algas 2010./2011.mācību gadā, tāpat kā pagājušajā, kad valstī tika ieviests finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam”, novados atšķiras, jo katra pašvaldība atšķirīgi lemj, kā sadalīt mērķdotāciju skolotāju algām. Daži novadi no lielo skolu finansējuma pāris procentus ir atvēlējuši mazajām skolām, lai tās varētu īstenot izglītības programmas pilnā apjomā.
Citās pašvaldībās pieņemts lēmums par vienādu atalgojumu visu skolu pedagogiem atbilstoši Ministru kabinetā noteiktajām minimālajām darba algas likmēm. Daudzviet lauku skolās eksakto mācību priekšmetu, mūzikas, mājturības skolotājiem, kuriem ir mazāks stundu skaits, proti, nepilna likme jeb mazāk par 21 kontaktstundu nedēļā, atalgojums ir no 70 līdz 100 latiem pirms nodokļu nomaksas. Taču ir novadi, kuros atalgojums par vienu likmi pārsniedz 300 latus, jo skolu tīkls ir optimizēts, izveidojot skolas ar lielu skolēnu skaitu.
Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska stāsta, ka pašvaldības atbilstoši finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” formulai ir izrēķinājušas mērķdotāciju katrai skolai un skolas vadība veido tarifikāciju.
“Aina ar pedagogu atalgojumu ir ļoti dažāda, piemēram, Amatas novadā, kur ir sešas skolas un turklāt pusē no tām ir neliels skolēnu skaits, skolotājiem ir minimālā algas likme – 255 lati, bet ir novadā arī skolas, kurās algas likme ir paaugstināta līdz 261 latam vai līdz 271 latam, jo šajās skolās mācās vairāk nekā 100 skolēnu. Amatas novadā ir trīs skolas, kur skolēnu skaits ir krietni zem simts skolēniem, un tās šogad tik tikko savelk kopā galus. Labi, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ieviesa skolēnu blīvuma koeficientu 1,3, jo Amatas novadā skolēnu skaits vispārizglītojošās dienas skolās ir vienāds vai mazāks par 0,5 skolēniem uz vienu kvadrātkilometru,” stāsta Dombrovska.
Priekuļu, Jaunpiebalgas novadā, kur ir mazāk skolu un skolēni ir koncentrēti vienā lielā skolā, skolotāju darba algas likme ir noteikta augstāka – 350 lati un vairāk. Dombrovska atzīst, ka tarifikācijās viņa ir redzējusi dažiem eksakto mācību priekšmetu skolotājiem 70 latu lielu algu pirms nodokļu nomaksas, jo pamatskolās šiem skolotājiem ir ļoti neliels stundu skaits. Pagājušajā mācību gadā, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu stipendijas, daļa skolotāju ieguva papildu kvalifikāciju, lai varētu mācīt vairākus mācību priekšmetus.
“Taču skolotāji jau neaiziet no skolas, viņi visi vēlas pretendēt uz lielāku stundu skaitu un saņemt augstāku atalgojumu. Tas varbūt vienā otrā skolā var ienest iekšēju konkurenci starp skolotājiem. Pagaidām es to neesmu jutusi. Manuprāt, šī konkurence būs ar negatīvu iezīmi. Kur lai paliek lauku skolotājs, kuram ir māja un ģimene? Piepilsētā situācija ir citāda, jo tur skolotājs var aizbraukt uz kādu citu skolu, bet ko darīt lauku skolotājam,” vaicā Dombrovska.
Viņa atzīst, ka ne mazums skolotāju brauc un strādā vairākās skolās. Iespējams, ka daudzi no viņiem tikai pēc kāda laika veic aprēķinus par to, cik notērē ceļa izdevumos un cik nopelna. Arī skolu direktoru atalgojums ir atkarīgs no skolēnu skaita. Tajās skolās, kur skolēnu skaits ir neliels, direktora pamatdarba algas likme ir 447 lati, bet pašvaldībās, kur ir lielas skolas, direktora atalgojums var būt 500 līdz 600 lati.
Pagājušajā mācību gadā septiņu novadu direktoru padome rakstījusi vēstuli IZM un Latvijas pašvaldību savienībai, kurā norādījusi, ka skolotāji, veicot vienādu darbu, saņem ļoti atšķirīgu darba samaksu. “Manuprāt, tas nav pareizi. IZM uzskata, ka tas veicina konkurenci un ir virzītājspēks. Ja atšķirība darba samaksā ir 10-20 lati, to vēl var saprast, bet, ja atšķirība ir simtos latu, tas vairs nav saprotams,” teica Dombrovska.
Pārvaldes vadītāja uzteic visas astoņas pašvaldības, kuras ir radušas iespēju piemaksāt trūkstošo naudu interešu izglītībai. Dombrovska uzskata, ka izglītības kvalitāte nepasliktinās un skolotāji strādā tikpat aizrautīgi, pat zinot, ka skolā 20 kilometru attālumā saņem 100 līdz 200 latus lielāku algu. Tiesa, neesot zināms, cik ilgi skolotāji to izturēšot.
Durbes novada izglītības darba organizatore Kristīne Bruzule stāsta, ka trīs novada skolu un vienas pirmsskolas izglītības iestādes pedagogiem mērķdotācija sadalīta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem nosacījumiem. Proti, skolotāji, kuru darba stāžs ir līdz pieciem gadiem, saņem 245 latus, ja darba stāžs ir no pieciem līdz desmit gadiem, samaksa ir 250 lati, bet, ja darba stāžs pārsniedz desmit gadus, alga ir 255 lati.
Durbes novadā ir viena pirmsskolas izglītības iestāde un trīs skolas, divās no tām mācās nedaudz vairāk par 40 bērniem. “Jāatzīst, ka ne visiem novada skolās strādājošajiem skolotājiem ir pilna darba slodze, daži skolotāji strādā tikai 0,3 vai vēl mazāku likmi, kas nozīmē, ka viņu darba alga ir aptuveni 80 lati. Interešu izglītībai līdz šī gada beigām ir pietiekams finansējums, bet, kas būs nākamajā gadā, nav zināms nevienam,” teica Bruzule.
Ludzas novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Sarmīte Gutāne stāstīja, ka pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par pedagogu, skolu direktoru un viņu vietnieku darba algas likmi, kas ir lielāka nekā Ministru kabinetā noteiktā minimālā darba alga likme – no 245 līdz 255 latiem atkarībā no darba stāža.
“Algas varējām paaugstināt tādēļ, ka ir pietiekams skolēnu skaits trijās pilsētas vidusskolās, reorganizēta viena neliela lauku skola, un mums bija mērķdotāciju ietaupījums gada pirmajos astoņos mēnešos, tādēļ tas visiem pedagogiem proporcionāli sadalīts līdz 2010.gada beigām un atalgojums ir ievērojami lielāks, nekā noteikts Ministru kabineta noteikumos. Skolotāji, kuru darba stāžs ir līdz pieciem gadiem, par vienu likmi saņem 320 latus, ja skolotājam darba stāžs ir no pieciem līdz 10 gadiem, tad skolotāja darba alga ir 330 lati, bet, ja stāžs ir virs desmit gadiem, tad skolotājam par vienu likmi ir 338 lati. Ludzas pilsētas skolās gandrīz visi skolotāji strādā vairāk nekā vienu likmi, taču nepārsniedzot Darba likumā noteiktās 40 astronomiskās stundas nedēļā. Lauku skolu skolotājiem ir mazāka likme, tādēļ viņu atalgojums ir mazāks,” stāstīja Gutāne.
Viņa skaidroja, ka darba algas likme nav paaugstināta interešu izglītības pedagogiem un skolotājiem, kuri skolas gaitām gatavo piecus un sešus gadus vecus bērnus. Eksakto mācību priekšmetu skolotāji, kuriem ir neliels stundu skaits, Ludzas novadā jau vairākus gadus strādā vairākās skolās. Pilsētā skolotāji strādā divās kaimiņu skolās vai arī brauc ar pašvaldības autobusu kopā ar bērniem uz lauku skolām.
“Mēs esam sabalansējuši tā likmes, lai skolotājiem būtu pienācīgs atalgojums, un mums nav tādu skolotāju, kuru darba alga ir 70 lati,” sacīja Gutāne. Pašvaldība piemaksā skolu internātiem, lai skolēni varētu apgūt izvēlētās izglītības programmas. Pašvaldība piemaksā mūzikas un mākslas skolas pedagogiem, kuri realizē profesionālās ievirzes izglītības programmas, jo šiem skolotājiem ir mazs stundu skaits un situācija ir slikta. Novadā ir viena speciālā pirmsskolas izglītības iestāde, kuras pedagogiem ir noteikta tāda pati darba algas likme kā vispārizglītojošo skolu skolotājiem, kā arī Ministru kabinetā noteiktie papildu 10%.
Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis stāsta, ka mazajās lauku skolās, kur skolēnu skaits ir no 80 līdz 90 skolēniem, skolotājiem ir noteikta Ministru kabineta paredzētā minimālā darba alga, taču arī vienā skolā skolotājiem var būt dažādas darba algas likmes atbilstoši viņu veicamo darbu apjomam, lai varētu nodrošināt izglītības programmas īstenošanu.
Savukārt lielajās skolās pedagogu darba algas likme ir nedaudz lielāka par valstī noteikto minimālo algu, jo lielajās skolās ir lielākas klases un darba apjoms skolotājiem arī ir lielāks. Skolu direktori, kuru skolās mācās līdz 100 skolēniem, algā saņem nedaudz vairāk nekā 447 latus, savukārt, ja skolēnu skaits skolā ir no 400 līdz 600 skolēniem, direktora alga ir nedaudz vairāk par noteiktajiem 508 latiem, ņemot vērā katras skolas direktora darba apjomu. Arī šoruden pašvaldība atbalstījusi interešu izglītības programmu realizēšanu, stāstīja Jaunzemis.
LETA
Komentāri