Cēsnieks Jānis Daļeckis atzīst, ka slēpošana kalnos Eiropā ir jāpiedzīvo katram – tīrs kalnu gaiss, balts sniegs, žilbinoša ziemas saule, miers un klusums.
Gluži ne Alpi, bet labi
Jānis ir snovborda instruktors „Žagarkalnā” un ziemā pavada daudz laika uz kalna. Viņš atzīst, ka ir jauki redzēt un kādu laiku padzīvot īstos kalnos Eiropā, kurus, protams, nevar salīdzināt ar tiem, ko mēs Latvijā saucam par kalniem.
„Atminos, kad pirmo reizi aizbraucu uz kalniem, biju pārsteigts par augstajām virsotnēm, kalnu grēdām un brīnišķīgo dabu. Tas bija pirms gadiem deviņiem. Braucām uz
Šveici. Dzīvojām mājiņā pašā kalna galā, un tur tikko bija sasnidzis vismaz metrs sniega. Tas bija fantastiski,” saka Jānis un piekrīt pastāstīt par pēdējo braucienu uz netālo Čehiju.
„Braucām slēpot uz Špindleruv Mlyn slēpošanas kalnu kūrortu Krkonošes kalnos. Tas ir viens no tūristu iecienītākajiem aktīvās atpūtas reģioniem Čehijā, atrodas valsts ziemeļos netālu no Polijas robežas. Augstums no 715 līdz 1600 metriem virs jūras līmeņa. Kalni nav klinšaini, bet sajūta bija kā mazajos Alpos,” saka Jānis un atklāj, ka draugu pulks iesēdies busiņā, sametuši naudu benzīnam un devušies ceļā.
„Braucām pieci cilvēki, un katrs devām apmēram 30 latus degvielai. Tas nav daudz. Ceļā pavadījām apmēram 20 stundas. Jāatzīst, ka šāds kalnu kūrorts ir arī lētāks nekā Rietumeiropā. Gan pārtika, gan instruktoru pakalpojumi maksā mazāk. Kalnu ciematiņā var pārnakšņot, paēst, atrast dažādas citas nodarbes. Dzīvot ir iespējams gan dārgākos apartamentos, gan pavisam vienkāršos, bet gaumīgos hosteļos, kur numuriņu cena zema. Uz šādiem kūrortiem pavadīt brīvdienas brauc daudz ģimeņu, un tas ir jauki,” saka Jānis un atklāj, ka bijis kalnos arī Norvēģijā, Itālijā, Šveicē, Austrijā.
„Katra vieta ar kaut ko atšķiras. Taču ziemas sporta cienītājiem lielākais fīlings ir izjust ātrumu un izbaudīt īstu kalnu sniegu,” saka snovborda instruktors un uzsver, ka slēpotāju un snovotāju kultūra tur citāda nekā Latvijā.
„Pie mums nereti uz kalna cenšas izrādīties, kas beidzas ar nepatīkamām emocijām. Tomēr jāsaprot, ka iesācējiem uzreiz nav jākāpj uz augstākās trases kopā ar slēpotājiem, kuriem lielāka pieredze,” domās dalās Jānis.
Kas jāpaņem līdzi?
Jānis stāsta, ka jāapdomā, kas obligāti jāieliek ceļasomā, pirms doties uz kalniem. Noteikti nevajadzētu aizmirst vairākas svarīgas lietas.
„Pretiedeguma krēms un higiēniskais lūpu zīmulis ir pirmās lietas, kuras noteikti nevajadzētu aizmirst. Saule un vējš ir biežākās dabas parādības kalnos. Daudzkārt gadījies, ka cilvēki dienas laikā kalnos pārsauļo seju un paliek sarkani kā vēži. Arī slēpošanas brilles nevajadzētu aizmirst. Kalnos ir ļoti spoža saule un, braucot pa trasēm, lieli ātrumi. Ja brilles nebūs paņemtas līdzi, nāksies nopirkt atpūtas vietā, tikai cena noteikti būs daudz augstāka nekā pilsētas veikalos. Viss slēpošanas vai snovošanas inventārs šādos kūrortos ir daudz dārgāks. Vēl pirms došanās uz kalniem vajadzētu apdrošināties, jo citādi medicīnas pakalpojumi var sanākt ļoti dārgi. Ja atgadās kas nopietnāks, helikoptera izsaukšana uz kalniem vien var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro,” iesaka Jānis, piebilstot, ka dažāda smaguma traumas uz kalniem notiek gan Eiropā, gan Latvijā.
„Noteikti mājās jāpārbauda viss inventārs, lai nesanāk, ka jāsēž kalna galā vai jādomā par cita inventāra nomāšanu. Der iegaumēt, ka naudu ietaupīt ir iespējams, kūrortā gatavojot pašiem, ne ēdot kafejnīcās,” iesaka Jānis.
Un vēl kāda nianse – lielākoties šādos slēpošanas kalnu kūrortos apkalpojošais personāls slikti runā angļu valodā.
„Francijā, Šveicē, Austrijā reti kurš runā angliski. Francijā un Čehijā mēs runājām latviešu valodā, viņi attiecīgi savējā. Sapratāmies, bet, nenoliedzami, valodas barjera tomēr neļauj justies īsti labi,” saka cēsnieks un vaicāts, kuru kalnu nogāzes vēlētos iekarot nākotnē, atbild: „ Gribētos snovborda parku un frīraida dēļ aizbraukt uz Jaunzēlandes, Aļaskas vai Amerikas kalniem. Tas droši vien būtu cits sajūtu un emociju līmenis un krasi atšķirtos no Eiropas kalnos gūtajiem iespaidiem.”
* Čehijas kalnu slēpošanas trasēs, sākot ar janvāri, parādīsies speciālas patruļas, kuras pārbaudīs slēpotājus. Tāds lēmums pieņemts, ņemot piemēru no kolēģiem Itālijā un ASV, kur jau darbojas slēpotāju patruļas. Visi lielākie čehu kalnu slēpošanas kūrorti piekrituši šādam solim un ir priecīgi, ka varēs cīnīties ar agresīviem ziemas sporta cienītājiem. Patruļa vispirms apstādinās un izteiks brīdinājumu, taču slēpošanas pases nedrīkstēs atņemt. Ja nelīdzēs brīdinājums, tad tiks izsaukta policija.
* Pagājušā gada ziemas sezonā Čehijā traumas guva 3534 slēpotāji un 1897 snovbordisti.
Komentāri