Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Arhīvs maina tikšanās vietu

Mairita Kaņepe
23:00
08.05.2019
24
Arhiiva Info Centrs Fotomarta 1 1

Cēsis ir starp tām 11 pilsētām, kurās ārpus Rīgas var saņemt izziņas par vajadzīgiem dokumentiem. Cilvēki to arī pietiekami aktīvi izmanto.

Tagad Cēsīs Latvijas Valsts arhīva pakalpojumiem ir atvērts mūsdienīgi iekārtots apmeklētāju centrs. Ikviens tagad gaidīts vēsturiskās ēkas pretējā pusē, kur ieeja ir no Vienības laukuma Lenču ielā. Taču Cēsu Zonālā arhīva adrese vecpilsētā nav mainījusies – ēkas fasāde joprojām ir vērsta pret Pils ielu 6. Pirmie apmeklētāji, kurus arhivāri Cēsīs gaida ienākam pa apmeklētājiem ierīkoto ieeju, bija Cēsu Zonālā arhīva kolēģi, kuri Valsts arhīva pakalpojumus sniedz Madonā. Apmeklē­tāju centru novērtēt kā pirmie tika aicināti arī cilvēki, kuri labprāt snieguši intervijas, palīdzējuši ar atmiņu stāstiem, arhīva darbiniekiem strādājot pie Latvijas, Cēsu, pagastu vēsturei veltītu izstāžu veidošanas.

Pirmajiem apmeklētājiem un droši vien arī citiem būs arhīva sagādāts pārsteigums, ka šis vecpilsētas nams Pils ielā 6 ir tik neparasti celts, ka pretējā izeja ir pagalma otrā pusē Lenču ielā. Savulaik daudzi šīs durvis vēruši pavisam citā sakarā. Te kādreiz bija “Fotolukss”, tad telekomunikāciju veikals. Paradoksāli, bet tagad šurp nāks, lai iegūtu senus, bet arhīvā labi saglabātus dokumentus. Un pieprasījumu arhīvam Cēsīs netrūkst. Cēsu Zonālā arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska prognozē, ka apmeklētāju skaits tikai pieaugs.

Tam ir divi iemesli – apziņa cilvēkos, cik aizraujoši ir pētīt savas dzimtas vēsturi, sava novada senatni, uzņēmuma vēsturi. Vēl vairāk – Cēsu Zonālā arhīva direktore Lelde Meidropa, kuras uzdevums ir gādāt par darbiniekiem un apmeklētājiem piemērotiem darba apstākļiem valsts iestādē, jau ir domās par vēl vērienīgāku darbu – Latvijas Valsts arhīva ieceri Cēsīs uzcelt mūsdienīgu, ietilpīgāku arhīva ēku ar Vidzemi saistīto dokumentu glabāšanai un pieejai iedzīvotājiem. Kamēr tas nav īstenots, Latvijas PSR valsts arhīvu tīkla reorganizācijas gaitā no 1964. gada 1. aprīļa tika izveidotas desmit filiāles, to skaitā Cēsu filiāle. Kā zināms, šāda struktūra pastāv arī tagad. Zonālos valsts arhīvos glabājas dokumenti, sākot no padomju laikiem. Interesen­tiem atliek nākt un Lenču ielā vērt 1. stāva durvis, lai izteiktu savu vēlmi senu dokumentu meklēšanā.

Pie Vienības laukuma. Vienstāva nams Lenču ielas pašā sākumā tagad vairs nebūs sadzīves tehnikas tirgotava kā pirms vairākiem gadiem, bet klientu apkalpošanas centrs, lai saņemtu Latvijas Valsts arhīva Cēsu Zonālajā arhīvā iedzīvotāju pieprasītās izziņas.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
36

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
35

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi