Noslēdzies 33. darba gads, kopš Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūta arheologi veic pētījumus Cēsu viduslaiku pilī.
Šovasar arheologiem bija saspringts darbs, jo izpēte notika vairākās vietās – Cēsu viduslaiku pils pagalmā un Jaunajā pilī, kur notiek rekonstrukcija, gan arī Cēsu vecpilsētā.
„Mūsu pienākums ir meklēt sakarības starp pagātni, tagadni un nākotni,” teica Zigrīda Apala un atzina, ka šī vasara arheologiem nebija no vieglajām. Galvenais pētniecības darbs notika viduslaiku pils pagalmā. Arī Jaunās pils rekonstrukcijas gaitā arheologiem bija iespēja ieraudzīt, kā sacīja Z.Apala, interesantus un negaidītus atsegumus un atklājumus. Vēl arheologi pētīja Rožu laukumu, kur notiek rekonstrukcija un tika raktas ūdens kanalizācijas tranšejas. „Rožu laukuma izpēte ienesa jaunus akcentus Cēsu senās būvvēstures izpētē,” uzsvēra Z.Apala un pateicās pilsētas domei, kas sekmē Cēsu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī Vidzemes vēstures un tūrisma centram par sadarbību un Cēsu skolu jauniešiem, kas palīdzēja darbā. Veikumu sekmēja arī tas, ka jau piekto gadu Cēsu viduslaiku pilī strādā Lielbritānijas un Zviedrijas studenti.
Kā uzsvēra Z.Apala, arheologu galvenais šīs vasaras darbs bija Cēsu viduslaiku pils pagalmā, kas tiek pētīts jau otro vasaru un ku r tiek attīrīts vēsturiskais bruģis 320 kvadrātmetru platībā līdz 1,5 metru biezam kultūras slānim. Z.Apala pastāstīja, ka bruģi iekļaus pils eksponēšanas kompleksā, jo tas vēl vairāk izcels pilsdrupu vēsturi. Arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja jau vairākkārt stāstījusi, ka viduslaiku pils pagalmā tiek meklēta senā aka. Arī šogad tā netika atrasta, bet Z.Apala domā, ka arheologi jau tuvojas mērķim. “Pils pagalmā, pie dienvidu korpusa ziemeļu sienas, jau pirms gada tika atrastas kāpnes, kas ved celtnes pagrabā,” viņa stāstīja un piebilda, ka arheologiem vēl nāksies pētīt, kurp tās ved. Z.Apala domā, ka meklētā aka var atrasties šai pagrabā, kas vēsturē nav nekas neparasts.
Atsegtais pagalma bruģis parāda, ka tas vietām ir bojāts, akmeņi izlauzti. Z.Apala uzsvēra, ka lielākos postījumus nodarīja 1927. gada izrakumi, kad tika meklēti pils dārgumi un slepenās ejas. „Cēsu pils pagalmā mums šovasar atklājās interesantas lietas. Piemēram, dolomīta akmens, kurā iekalti septiņi krusti, tā pielietojums vēl jānoskaidro,” saka Z.Apala.
Runājot par atradumiem, Z.Apala uzsver, ka iepriekšējo gadu bagātīgais bruņu fragmentu atrašanas
laiks ir beidzies, šogad atradumi raksturo vairāk situācijas un darbības, kas notikušas pagalmā. Kopumā viduslaiku pilī šogad atrastas apmēram 300 dažādas senlietas, tai skaitā arī monētas. Atrasto 15 monētu vidū ir galvenokārt uz 16.gs. beigām attiecināmi eksemplāri, bet iegūtas arī 15.gs. kaltas monētas, no tām Livonijas ordeņvalsts Tallinas feniņš un ordeņmestra Berna fon der Borha valdīšanas laikā (1471. līdz 1481.g.) Cēsīs kalts šiliņš. Monētu klātbūtne kultūrslāņu izpētē palīdz arheologiem precizēt kultūrslāņa hronoloģiju. Z.Apala stāstīja un rādīja vienu no interesantākajiem atradumiem pagalmā – sudraba apzeltītu ausu karotīti, kas līdz mūsdienām lieliski saglabājusies. Atrasti arī priekšmeti, kas saistīti ar militāru darbību – svina un dzelzs lode, arbaleta bultu gali, ornamentētas kaula plāksnītes, ar kurām rotāja ieročus. Arī zirglietas – pakavu naglas, iemauktu dzelži un zirgu skrāpji.
Arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja pastāstīja arī par pētījumiem Jaunajā pilī, kurā pašlaik notiek rekonstrukcija. Darba laikā atklātas vecās ordeņa celtnes konstrukcijas. Savukārt kanalizācijas ierīkošanas tranšejās pie Rožu laukuma atrastas ēkas atliekas, ko šobrīd var uzskatīt par senākajām koka apbūves paliekām Cēsīs, tās attiecas uz 13. gs.
Tranšejās pie sv. Jāņa baznīcas konstatēti viduslaiku apbedījumi. Atrastos kaulus pētīja antropoloģe Gunita Zariņa un secināja, ka tie pieder 120 indivīdiem. Kaulu labais stāvoklis ļāva noteikt ne tikai mirušo vecumu un dzimumu, bet arī auguma garumu. Konstatēts, ka mirušo vidū pārsvarā bijuši vīrieši, 172 līdz 174 cm gari, ar spēcīgu miesas uzbūvi, apmēram desmit procenti miruši vecumā no 50 līdz 70 gadiem. Atrasta arī kāda bērna galvaskausa daļa, pēc kuras antropoloģe noteikusi, ka bērns miris no mazasinības.
Z.Apala interesentus iepazīstināja ar izrakumu laukumiem viduslaiku pils pagalmā un uzsvēra: “Iegūtie atradumi ir svarīgi gan pilsētas, gan pils vēstures tālākai pētīšanai!” Arheologi Cēsīs strādās arī nākamgad.
Komentāri