Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Āraišu puses īpašā aura

Druva
23:00
18.05.2007
4

Āraišu ezerpils muzeja šī gada sezonas atklāšanā Dr. hist. Jānis Apals uzsvēra, ka Latvijā ir īpašas vietas, kas piesaista cilvēkus. Viena no tām ir Amatas novads un Āraišu puse.

Iedibinājums „ Āraišu ezepils fonds” izveidojis tradīciju ik pārgadus rīkot plašākus sarīkojumus, kuru pamatā ir vēstures lasījumi. Tajos piedalās Latvijā pazīstami zinātnieki, kas skaidro dažādus Latvijas vēstures jautājumus. Bijušas „Vikingu, Baltu un Vācu dienas”, tad vēsturiskie lasījumi „Kā dzima Vidzemnieks” un citi izziņām bagāti pasākumi, kuros piedalījās Latvijā pazīstami zinātnieki.

„Āraišu ezerpils fonda” locekle, arheoloģe Zigrīda Apala uzsvēra, ka Āraišu ezerpils fonds, veidojot pasākumus, arī turpmāk pieturēsies pie senajām vēsturiskajām vērtībām, kuru pamatā būs kāds centrālais notikums. Arī šogad sezonas atklāšana tāds bija – senā keramika, kuras noslēpumus atklāja keramiķe, šīs senās amatniecības nozares pētniece Baiba Dumpe.

“Gatavojoties Āraišu ezerpils vasarai, jau pirms pāris mēnešiem vācām akmeņus un gatavojām zvirgzdus, mīcījām mālus, lai izgatavotu trauciņus, kādus šeit cilvēki senatnē lietojuši, par paraugu ņemot trauku un lausku paraugus, kas arheoloģisko izrakumu laikā atrasti Āraišu ezerpilī,” stāstīja B.Dumpe, rādot, kā ugunskurā, to lēnām uzkurinot līdz 800 grādu

temperatūrai, tiek apdedzināti trauki.

Dr. hist. arheologs Jānis Apals pastāstīja, ka Āraišos kādreiz atrasts mamuta zobs. “Jājautā, vai mamuts te jau bija, kad ieradās cilvēki?” Tagad dzīvojam citādā pasaulē, nekā, piemēram, manas jaunības laikā. Mūsdienu cilvēkam vairs nav laika sēdēt bibliotēkā un iepazīt literatūru par vēsturiskajiem pētījumiem. Mūsdienu cilvēks visu grib dabūt viegli – uztveramā, saprotamā veidā, bet arī tā, lai iegūtu izziņas materiālu. Tad lūdzu, viena no tādām vietām ir Āraišu puse,” piedāvāja Āraišu ezerpils pētnieks.

Dr. h. geogr. profesore Aija Melluma atzina, ka apmēram gadu Āraišos nav bijusi: „Šo skaisto ainavu ieraudzīju no jauna, ar svaigu skatu. Braucot no Rīgas, radās doma, ka Āraiši ir no tām vietām Latvijā, kur koncentrējusies milzīgi liela garīgā enerģija. Tā uzkrājusies jau no tiem laikiem, kad šeit uz dzīvi apmetās cilvēki – izdomāja darba rīkus, strādāja ar tiem, dzīvoja un radīja. Arī daudz vēlāk, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados sāka veidoties Gaujas Nacionālais parks, Āraišos darbojās ļoti daudz speciālistu un garīgā enerģija vēl pastiprinājās. Visa šo daudzo gadsimtu enerģija tagad palīdz Āraišu muzejam veidot savu unikalitāti un attīstīties,” uzskata zinātniece.

Amatas novada padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka tad, kad sākusi darbu pašvaldībā un pirmās reizes braukusi uz Āraišu ezerpili vietējās varas pārstāves statusā, jutusi satraukumu pētnieku Zigrīdas un Jāņa Apalu priekšā, jo baidījusies kaut ko nezināt par unikālo vietu arheoloģijas skatījumā. „Tikos ar mērķi ne tikai mierīgi līdzās darboties, bet arī palīdzēt, jo zināju, ka šī vieta ir īpaša. Kad dibinājās novads, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tam gribēja Āraišu vārdu, bet mēs pašvaldību nokristījām upes Amatas vārdā. Amatas novads ir izcili bagāts gan ar vēstures, gan dabas un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Saraksts uz četrām lappusēm. Daudzi ir paglābti no civilizācijas postošās darbības. Nenoliegšu, ka kaut kas arī pazaudēts. Skatos pāri uz Drabešu muižu, ievērojamu arhitektūras pieminekli, kas pašlaik daļēji pieder skolai. Blakus ir arī sagrautas ēkas. Daudzi ikdienā brauc garām „Vāveres” krogam, kura liktenis vēl nav skaidrs – pārdot vai ne. Arī Āraišu baznīcai, vienai no vecākajām Latvijā, nepieciešama finansiāla palīdzība un prasmīgas rokas, lai šī celtne atgūtu savu skaistumu. Kopumā darāmā ir daudz, bet galvenais šajā teritorijā un skaistajā ainavā ir prast nekļūdīties, jo mūsu ikdienā strauji iespiežas pasaules vēsmas, biznesa intereses. Mūsu teritorija ir pieprasīta. Jāzina, kā rīkoties saspringtajā tirgus situācijā, lai nezaudētu patiesās vērtības, neiestiegot sīkumos un īslaicīgā šodienā,” domās dalījās Amatas novada pašvaldības vadītāja.

Jānis Apals izteica ideju Āraišos izveidot Amatas novada brīvdabas centru. Elita Eglīte viņa domu papildināja, atzīstot, ka te var būt tikai kultūras centrs, jo izklaides centru pietiek. „ Ne ar kādām izpriecām mēs nevienu vairs nepārsteigsim. Āraiši ir radīti nopietnām tradīcijām, kas cilvēku nomierina, sniedzot izziņas vērtību un iespēju pārdomām,” pārliecināja Zigrīda Apala.

Gaidot, kad dziestošais ugunskurs atklās senās podniecības brīnumus, Āraišu ezerpils apkārtnes pavasarīgo putnu vīterošanu papildināja Āraišu pasākumos tradicionālā folkloras kopu “Ore” un “Dzieti” muzicēšana.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
6

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
19

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
28

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
28

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
64

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
5
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
5
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
5
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi