Āraišu ezerpils muzeja šī gada sezonas atklāšanā Dr. hist. Jānis Apals uzsvēra, ka Latvijā ir īpašas vietas, kas piesaista cilvēkus. Viena no tām ir Amatas novads un Āraišu puse.
Iedibinājums „ Āraišu ezepils fonds” izveidojis tradīciju ik pārgadus rīkot plašākus sarīkojumus, kuru pamatā ir vēstures lasījumi. Tajos piedalās Latvijā pazīstami zinātnieki, kas skaidro dažādus Latvijas vēstures jautājumus. Bijušas „Vikingu, Baltu un Vācu dienas”, tad vēsturiskie lasījumi „Kā dzima Vidzemnieks” un citi izziņām bagāti pasākumi, kuros piedalījās Latvijā pazīstami zinātnieki.
„Āraišu ezerpils fonda” locekle, arheoloģe Zigrīda Apala uzsvēra, ka Āraišu ezerpils fonds, veidojot pasākumus, arī turpmāk pieturēsies pie senajām vēsturiskajām vērtībām, kuru pamatā būs kāds centrālais notikums. Arī šogad sezonas atklāšana tāds bija – senā keramika, kuras noslēpumus atklāja keramiķe, šīs senās amatniecības nozares pētniece Baiba Dumpe.
“Gatavojoties Āraišu ezerpils vasarai, jau pirms pāris mēnešiem vācām akmeņus un gatavojām zvirgzdus, mīcījām mālus, lai izgatavotu trauciņus, kādus šeit cilvēki senatnē lietojuši, par paraugu ņemot trauku un lausku paraugus, kas arheoloģisko izrakumu laikā atrasti Āraišu ezerpilī,” stāstīja B.Dumpe, rādot, kā ugunskurā, to lēnām uzkurinot līdz 800 grādu
temperatūrai, tiek apdedzināti trauki.
Dr. hist. arheologs Jānis Apals pastāstīja, ka Āraišos kādreiz atrasts mamuta zobs. “Jājautā, vai mamuts te jau bija, kad ieradās cilvēki?” Tagad dzīvojam citādā pasaulē, nekā, piemēram, manas jaunības laikā. Mūsdienu cilvēkam vairs nav laika sēdēt bibliotēkā un iepazīt literatūru par vēsturiskajiem pētījumiem. Mūsdienu cilvēks visu grib dabūt viegli – uztveramā, saprotamā veidā, bet arī tā, lai iegūtu izziņas materiālu. Tad lūdzu, viena no tādām vietām ir Āraišu puse,” piedāvāja Āraišu ezerpils pētnieks.
Dr. h. geogr. profesore Aija Melluma atzina, ka apmēram gadu Āraišos nav bijusi: „Šo skaisto ainavu ieraudzīju no jauna, ar svaigu skatu. Braucot no Rīgas, radās doma, ka Āraiši ir no tām vietām Latvijā, kur koncentrējusies milzīgi liela garīgā enerģija. Tā uzkrājusies jau no tiem laikiem, kad šeit uz dzīvi apmetās cilvēki – izdomāja darba rīkus, strādāja ar tiem, dzīvoja un radīja. Arī daudz vēlāk, kad pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados sāka veidoties Gaujas Nacionālais parks, Āraišos darbojās ļoti daudz speciālistu un garīgā enerģija vēl pastiprinājās. Visa šo daudzo gadsimtu enerģija tagad palīdz Āraišu muzejam veidot savu unikalitāti un attīstīties,” uzskata zinātniece.
Amatas novada padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka tad, kad sākusi darbu pašvaldībā un pirmās reizes braukusi uz Āraišu ezerpili vietējās varas pārstāves statusā, jutusi satraukumu pētnieku Zigrīdas un Jāņa Apalu priekšā, jo baidījusies kaut ko nezināt par unikālo vietu arheoloģijas skatījumā. „Tikos ar mērķi ne tikai mierīgi līdzās darboties, bet arī palīdzēt, jo zināju, ka šī vieta ir īpaša. Kad dibinājās novads, lielākā daļa vietējo iedzīvotāju tam gribēja Āraišu vārdu, bet mēs pašvaldību nokristījām upes Amatas vārdā. Amatas novads ir izcili bagāts gan ar vēstures, gan dabas un kultūrvēsturiskiem pieminekļiem. Saraksts uz četrām lappusēm. Daudzi ir paglābti no civilizācijas postošās darbības. Nenoliegšu, ka kaut kas arī pazaudēts. Skatos pāri uz Drabešu muižu, ievērojamu arhitektūras pieminekli, kas pašlaik daļēji pieder skolai. Blakus ir arī sagrautas ēkas. Daudzi ikdienā brauc garām „Vāveres” krogam, kura liktenis vēl nav skaidrs – pārdot vai ne. Arī Āraišu baznīcai, vienai no vecākajām Latvijā, nepieciešama finansiāla palīdzība un prasmīgas rokas, lai šī celtne atgūtu savu skaistumu. Kopumā darāmā ir daudz, bet galvenais šajā teritorijā un skaistajā ainavā ir prast nekļūdīties, jo mūsu ikdienā strauji iespiežas pasaules vēsmas, biznesa intereses. Mūsu teritorija ir pieprasīta. Jāzina, kā rīkoties saspringtajā tirgus situācijā, lai nezaudētu patiesās vērtības, neiestiegot sīkumos un īslaicīgā šodienā,” domās dalījās Amatas novada pašvaldības vadītāja.
Jānis Apals izteica ideju Āraišos izveidot Amatas novada brīvdabas centru. Elita Eglīte viņa domu papildināja, atzīstot, ka te var būt tikai kultūras centrs, jo izklaides centru pietiek. „ Ne ar kādām izpriecām mēs nevienu vairs nepārsteigsim. Āraiši ir radīti nopietnām tradīcijām, kas cilvēku nomierina, sniedzot izziņas vērtību un iespēju pārdomām,” pārliecināja Zigrīda Apala.
Gaidot, kad dziestošais ugunskurs atklās senās podniecības brīnumus, Āraišu ezerpils apkārtnes pavasarīgo putnu vīterošanu papildināja Āraišu pasākumos tradicionālā folkloras kopu “Ore” un “Dzieti” muzicēšana.
Komentāri