Otrdiena, 13. maijs
Vārda dienas: Irēna, Irīna, Ira, Iraīda

Āraišos bronzas lietuvē tapa piekariņš 

Sarmīte Feldmane
23:00
27.08.2021
59
Bronza 1

Āraišu ezerpils arheoloģisko parku brīvdienās apmeklē daudzi. Gan lai laiku veltītu pastaigām dabā, gan iepazītu senatni un uzzinātu ko jaunu.

Aizvadītajās brīvdienās sadarbībā ar biedrību    “Latvijas Arheoklubs” Āraišos ikviens varēja būt klāt bronzas liešanai. Kluba biedri Artūrs Tomsons, Liene Kņaze un    Laura Celmiņa gan stāstīja, kā kādreiz ieguva bronzas lējumus, gan arī demonstrēja, kā to dara.

Arheoloģiskajā parkā, Meitu salā, ir    bronzas lietuve, tā un vēl citas celtnes savulaik veidotas kā rekonstrukcijas pēc Latvijā un kaimiņu zemēs iegūtajiem ar­heolo­ģiskajiem datiem par šāda veida akmens un bronzas laikmeta mājokļiem. Cēsu novada Amatas apvienības pārvaldes tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljera atzīst, ka ne visi sapratuši, kas tā par nojumi un ko nozīmē liet bronzu.

Arheologs,    dr.hist. Artūrs Tomsons stāsta, kā tapusi lietuve:    “Pirms pieciem gadiem, kad Āraišu ezerpils bija Latvijas Vēstures muzeja pārziņā, arheologu vasaras skolas dalībnieki uzcēla šo nojumi, arī ierīkoja pavardu. Taču ne reizi tā arī nepamēģinājām liet bronzu, tagad beidzot ir tāda iespēja.”

Āraišos apmeklētāji redzēja, kā 1500 grādu karstumā tika izliets dzelzs laikmeta piekariņš. A.Tom­sons atklāja, ka vislabāk bronzas liešanai der britu vara monētas, kādas bija vēl pagājušā gadsimta 80.gados, bet mēģināt jau var no dažādiem sakausējumiem. Arheo­logs arī bija gandarīts, ka tik daudzi interesējas par senajām prasmēm.

Austrumbaltijā bronzas laikmeta sākumu pieņemts datēt ar aptuveni 1800. gadu pirms Kristus. Sākumā pirmie vara priekšmeti tika izgatavoti ar aukstās kalšanas metodi, bet, attīstoties bronzas apstrādei, radās tā saucamā “zūdošā vaska metode”. Tā plaši tika izmantota līdz pat 18. gadsim­tam, kad to pamatā nomainīja liešana gatavās vairākdaļu veidnēs.    Arī mūsdienās šo metodi daudzviet joprojām izmanto. Tās pamatā ir no vaska izgatavoti iecerēto priekšmetu precīzi modeļi, kas pēc tam tiek ielipināti mālā, izveidojot lejamveidni, ar piltuves veida ielietni un reizēm nelieliem kanāliņiem gaisa izvadīšanai. Kad māls sakalta, veidnes tika apdedzinātas, vasks izkusa un iztecēja, atstājot māla veidnes iekšpusē precīzu tukšumu iecerētā priekšmeta formā. Amatniekam atlika tikai veidnē ieliet izkausēto metālu, tad sasist veidni, un iecerētais priekšmets bija gatavs.

“Latvijas Arheoklubs” darbojas jau sešus gadus, interesenti pēta senos amatus, to metodes. To, ko uzzinājuši, labprāt stāsta un rāda citiem praksē iegūtās zināšanas.    “Rādām krama apstrādi, ko Lat­vijā neviens cits nedara, jo krama Latvijā nav, tiek pētīti akmens laikmeta zvejas tīkli un tehnikas, ar kādām tie darināti, apavu izgatavošana, virvju vīšana, ziepju vārīšana, tekstīliju darināšana no dabas šķiedrām, dzelzs kalšana. Tiem, kuri pēta un eksperimentē, tā ir nopietna aizraušanās,” stāsta arheologs.

Viņš vērtē, ka pēdējos gados krietni mazinājusies kādreiz populāro vēstures rekonstrukcijas klubu darbība. Tie dažādos pasākumos un svētkos demonstrēja dažādu gadsimtu dzīvesveidu. Jaunākajai paaudzei nav intereses iesaistīties, nav pēctecības. “Tas sakrīt ar glāstierīču augšupeju. Jaunā paaudze izvēlas nevis paši darboties, bet noskatās kādu video, kur parādīts, kā ko dara, un viņiem šķiet, ka viss skaidrs un ar to pietiek,” saka A.Tomsons un atgādina, ka redzēt ir viens, bet kas cits mēģināt darīt pašam ar tiem materiāliem, kas pieejami, atrast atslēgu seno meistaru prasmei.

“Viens ir izstāstīt, kā kādreiz cilvēki dzīvoja, bet tas, kādus darbus un kā darīja, ir jāredz. Šovasar piedāvājām šo iespēju. Āraišos varēja iepazīt, kā kala kalējs, kā top koka darba rīki, saimniecībā noderīga keramika, kā pin ar adatu, ko nozīmē celot. Interese bijusi liela,” pastāsta Eva Koljera un atklāj, ka nākamvasar ir iecere ne tikai parādīt senos amatus, bet arī rīkot meistarklases, jo daudzi apmeklētāji izteikuši vēlēšanos pamēģināt paši.

A.Tomsons uzsver, ka Āraišu arheoloģiskais parks ir    īstā vieta, kur cilvēkus iepazīstināt ar eksperimentālo arheoloģiju. “Jāizmanto tas, kas te ir, šī vieta ir vairāk jāapdzīvo,” viedokli pauž dr.hist. A.Tomsons.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mākslīgais intelekts ikdienā. Ir vērts uzzināt

07:00
12.05.2025
18

Kamēr lielākā daļa cilvēku atpūtās un atzīmēja 1. maija Darba svētkus, Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, norisinājās mākslīgā intelekta brīvā formāta konference “Alkoritms 2025”. Arī programmu un diskusiju tematus pasākumam bija sagatavojis mākslīgais intelekts (MI). Konferenci vadīja trīs draugi, sevi iepazīstinot kā Jānis Nr.1, Jānis Nr.2 un Jurģis. Viņi IT jomu izvēlējušies kā savu pamata nodarbošanos […]

Rakstnieku parka jubilejā stāda kokus

00:00
12.05.2025
30

Spārē, Rakstnieku parkā, atzīmējot parka 95. jubileju, aizvadīts sirsnīgs pasākums “Pasaulē nav neviena lieka cilvēka”. Te pirms teju simts gadiem Aleksandrs Čaks kopā ar domubiedriem iestādīja pirmos ozolus un liepas. Lai gan ne visi koki izauga, Čaka ozols joprojām ir stalts un pamatīgs. Laika gaitā rakstnieki parkā stādījuši jaunus kokus, un arī gadskārtas svētkos ainavu […]

Būt mammai ir laime

00:00
11.05.2025
137

“Ar ceturtā bērniņa piedzimšanu sāku skatīties uz pasauli brīnuma pilnām acīm,” “Druvai” Māmiņdienas noskaņās teica cēsniece, četru bērnu mamma Elīna Tauriņa. Meitai Sabīnei ir 15 gadi, dēlam Paulam – 14, Maratam – septiņi un Āronam pieci gadi. Ārons ir bērniņš ar īpašām vajadzībām. “Mana dzīve ir sadalīta laikā pirms un pēc Ārona piedzimšanas. Iziets garš […]

Jubilejā priecē savējos un draugus

00:00
09.05.2025
51

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties. “Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz […]

Pirmo reizi Dejas balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Cēsīs

00:00
08.05.2025
51

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā, ko pasniedz Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā par izciliem sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā. Pirmo reizi dejas balvas pasniegšanas ceremonija notika ārpus Rīgas – koncertzālē “Cēsis”, […]

Autorkoncertā sapulcina ansambļus

16:44
07.05.2025
75

Auciemmuižas tautas namu ar ne katram pazīstamām dziesmām pieskandināja vokālie ansambļi. Viņus koncertā bija sapulcinājusi Raiskuma senioru jauktā ansambļa “Laika ritmi” vadītāja Ina Aizgale. Šajā reizē kā komponiste, un katrs kolektīvs izpildīja vienu viņas tautas dziesmas apdari un divas oriģināldziesmas. “Jau sen gribēju sarīkot šādu koncertu, bet visiem draugu ansambļiem nepietika dziesmu, tās bija vēl […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
32
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
64
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
24
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
42
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
46
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi