“Tepat blakus ir vēsture – ezerpils ar arheoloģisko parku, te baznīca, dzirnavas. Dzīvojam ne tikai Latvijai, arī Eiropai kultūrvēsturiski svarīgā vietā. Te var iepazīt vēsturi cauri gadu simtiem,” atklājot forumu “Āraišu kultūrvēstures vērtības un Brāļu draudzes mantojums Vidzemes pašapziņā”, sacīja Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte.
Forumu rīkoja Brāļu draudzes misija sadarbībā ar pašvaldību un Āraišu draudzi. Brāļu draudzes misijas vadītājs Dr. hist. Gundars Ceipe atgādināja kustības vēsturi Latvijā, uzsverot tās doto garīgo pamatu atmodas veidošanā Eiropā un Latvijā. “Brāļu draudzēs dzima latviešu tauta. Varai nepatika šie vienkāršie saiešanu nami, kuros latvieši garīgi pilnveidojās,” teica G.Ceipe.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes galvenais valsts inspektors Jānis Asaris pastāstīja, ka 1924.gadā tapa valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, pirmais tajā ierakstīts Kauguru pagastā J.Eglītim piederošais Gaides māju robežās “atronamais un Valmier – Valmiermuižas baznīcas valdes pārziņā esošais” brāļu draudzes saiešanas nams. Tas bija celts 1765.gadā. “Tas vairs nav saglabājies. Līdz 2.pasaules karam pieminekļu valdes sarakstā bija 27 nami, no tiem šobrīd valsts aizsardzībā ir pieci. Savās īstajās vietās saglabājušies trīs,” pastāstīja J.Asaris un uzsvēra, ka brāļu draudžu nami jāsaglabā vēsturei.
Mg. hist. Indulis Zvirgzdiņš iepazīstināja ar saiešanu namiem Āraišu pusē. Savulaik tie bijuši “Smīdēs”, “Dzērvēs”, “Vaitiņos”, “Viesītēs” pie Kārļiem, “Ķēsās” Rāmuļos.
Jurģis Klotiņš, brāļu draudžu mantojuma entuziasts, atklāj, ka par saiešanu namiem uzzinājis nejauši. “Braucot slēpot uz Vanagkalnu Jaunpiebalgā, atpakaļceļā iebraucām pie Cepļu saiešanas nama, tad arī ieraudzīju šo namu. Sāku interesēties. Bija sajūta, ka saiešanas nams Cepļos ir pamests, Vecpiebalgā nav pieņemts. Tas zemes īpašniekam ir apgrūtinājums. Sākām meklēt pašvaldību un draudzi, kur šis nams atrastu jaunas mājas. Runājām ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītāju Juri Dambi, viena no vietām, ko viņš ieteica, bija Āraiši. Pirmās sarunas gan pašvaldībā, gan ar draudzi bija veiksmīgas,” pastāstīja J.Klotiņš. Jāatgādina, ka 1989.gadā Kultūras fonda Vecpiebalgas kopa Lieduliešu saieta namu pārveda un uzstādīja kādreiz nodegušā Cepļu saiešanu nama vietā. Pa šiem gadiem tā arī ieinteresēts saimnieks tam nav atradies.
Saieta namam jaunā mājvieta Āraišos varētu būt uz draudzes zemes pie Zemīšu mājām. “Jāvelta pūles, lai saglabātu to, kas palicis. Brīvdabas muzejā tas pastāvēs, bet saiešanu nami bija Latvijas laukos. Āraišos šis nams iederas, te vienviet Latvijas vēsture un ekspozīcija stāstīs par brāļu draudžu vēsturi,” uzsvēra J. Klotiņš.
Indulis Zvirgzdiņš atgādināja, ka 1974.gadā bija sākta dokumentu kārtošana kolhoza “Sarkanais karogs” zemes atsavināšanai pie “Dzērvēm” Augstāru saiešanas nama Zosēnos pārvešanai. Nākamā gada pavasarī marķēti baļķi tika pārvesti uz Brīvdabas muzeju konservēšanai. “Zinu, ka baļķi bija nokrauti zem jumtiņa. Kur palika, nezinu,” atceras I.Zvirgzdiņš.
Foruma dalībnieki vienbalsīgi pieņēma memorandu, kas nodots Amatas novada domei ar lūgumu tālākai rīcībai. Tajā atgādināts, ka pirms 40 gadiem bija iezīmēts “Āraišu muzejparks” apmēram tūkstoš hektāru platībā.
Nozīmīgākie pētījumi par Āraišu apkārtnes ainavisko vērtību veikti ainavu arhitektes Aijas Mellumas vadībā, 1984.gadā izstrādājot muzejparka veidošanas plānu “Gaujas Nacionālā parka Āraišu zonas ainavas veidošana”, kas tomēr netika realizēts. Vēlāk no tā izdalījās “Āraišu arheoloģiskais muzejparks”, kas aptvēra nozīmīgākos arheoloģijas pieminekļus, ezermītni, viduslaiku pilsdrupas apmēram 12 hektāru platībā. Taču sākotnējā Āraišu muzejparka attīstības ģenerālshēmā par eksponējamiem tika uzskatīti gan kultūrvēsturiskie objekti, gan ainaviskie elementi.
Āraišos strauji attīstās tūrisms, uzņēmējdarbība, Āraiši kļūst par iekārojamu dzīves vietu, līdz ar to radusies nepieciešamība nosargāt vērtības un reizē neapstādināt teritorijas attīstību. Foruma dalībnieki ierosina Āraišu kultūrvēsturiskās teritorijas virzīšanu stingrāka aizsardzības statusa iegūšanai.
Lai saglabātu Āraišu apkaimes vērtības un arī Brāļu draudzes piemiņu Vidzemē, ieteikts Āraišos izveidot Brāļu draudzes ekspozīciju, pārvedot Lieduliešu saiešanas namu no Vecpiebalgas.
“Esam ļāvušies idejai. Ceru, ka būs arī rīcība,” sacīja novada vadītāja E.Eglīte, bet Jurģis Klotiņš uzsvēra: “Jādomā par praktiskiem jautājumiem – jāpiesaista finansējums, jāizstrādā projekts, jāpārved nams.”
Komentāri