Veselības ministrija (VM) šogad plāno par 2% samazināt sekundāro ātrās palīdzības izsaukumu skaitu, sadarbībā ar pašvaldībām īstenojot plašāku sabiedrības informēšanu par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām dažādu veselības problēmu gadījumos ārpus ģimenes ārstu darba laika, informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders. Par sekundāriem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tiek uzskatīti gadījumi, kad nav apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība. VM izstrādāts rīcības plāns, kas paredz līdz aprīļa sākumam Nacionālajam veselības dienestam uzdot sagatavot informāciju par pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem noteiktās teritorijās, ko pašvaldības varētu izplatīt saviem iedzīvotājiem. Savukārt līdz gada beigām dienestam jāiesniedz priekšlikumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai gan teritorijās ar lielu iedzīvotāju blīvumu, gan teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests identificēs pacientus, kuri ātro palīdzību nepamatoti izsaukuši vairākas reizes mēneša laikā, lai kopīgi ar ģimenes ārstiem un sociālajiem dienestiem risinātu šo pacientu problēmas, kuras bieži ir saistītas ar sociālekonomiskiem jautājumiem. Lai uzlabotu primārās aprūpes pieejamību, VM aicinās ģimenes ārstu asociācijas rekomendēt saviem biedriem izvērtēt maksimālo samaksu, ko ģimenes ārsts var iekļaut cenrādī par mājas vizīti. Valsts apmaksā ģimenes ārsta vizīti mājās pie bērniem līdz 18 gadu vecumam, pirmās grupas invalīdiem, pie pacientiem, kuriem nepieciešama ilgstoša plaušu mākslīgā ventilācija un pacientiem, kuri saņem paliatīvo un medicīnisko aprūpi mājās. Pacientiem, kuri ir vecāki par 80 gadiem, un pacientiem, kuri slimo ar gripu epidēmijas laikā, par vizīti jāmaksā divi lati. Pārējos gadījumos ģimenes ārsta vizīte mājas ir maksas pakalpojums atbilstoši ģimenes ārsta praksē apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim. Kā ziņots, VM arī īstenojusi informatīvo kampaņu “Jūties švaki – ne vienmēr ir tik traki!”, kurā iedzīvotājiem tika stāstīts par dažādām iespējām saņemt medicīnisko palīdzību – vērsties pie dežūrārsta, ģimenes ārsta, zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66 016 001 darba dienās no plkst.18 līdz 8, bet brīvdienās visu diennakti, vai arī pašiem doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, ja situācija nav kritiska un dzīvībai bīstama. Ātrā palīdzība būtu jāizsauc, ja cilvēkam ir iestājusies bezsamaņa, krampji, nav elpošanas, ir smaga trauma, spēcīga asiņošana, pēkšņas sāpes krūtīs, kā arī pēkšņas un stipras sāpes jebkurā ķermeņa daļā vai arī ir izteikts, pēkšņs elpas trūkums, teikts kampaņas informatīvajos materiālos. Savukārt iespēja konsultēties ar ārstiem būtu jāizmanto, ja cilvēkam, piemēram, ir saaukstēšanās un drudzis, vemšana, caureja, sāpes ausīs, kaklā u.c., brūces, nobrāzumi, ķermeņa sasitumi, nelielas sadzīves traumas vai hroniskas slimības saasinājums. LETA
Komentāri