Skan gluži kā reklāmā, bet rajona padomes kompetencē ir kultūras aktivitāšu veicināšana.
Vasarā amatiermākslas kolektīvi dodas koncertbraucienos, piedalās festivālos, konkursos. Nākamsestdien desmit rajona kori brauks uz Seci, kur notiks 1. starptautiskais koru festivāls Mūzikas iedvesmas lauks 2007. Lai kolektīvi piedalītos, finansiālu atbalstu sniedz rajona padome. “Par koristiem
samaksāta dalības maksa, kā arī puse par nošu grāmatām,” stāsta rajona padomes galvenā speciāliste kultūras jautājumos Ilze Kalniņa un piebilst, ka par transportu un ēdināšanu lielākoties gādā vietējās pašvaldības, daži kolektīvi maksā paši.
Šopavasar rajona dejotājiem kopā ar valcēniešiem un alūksniešiem svētki bija Valkā. Tie reizē bija arī Cēsu rajona deju svētki, kuros piedalījās 22 mūsu kolektīvi. No rajona padomes budžeta kopējos svētkos tika ieguldīti Ls 1600, kā arī nopirkti elektriskie lukturīši, kurus izmantoja uzvedumā. “Citu rajonu dejotāji tos pirka paši, taču apsverot, ka baterijas varēs izmantot arī turpmāk dažādos pasākumos un ne tikai dejotāji, tās tika iegādātas par kultūrai atvēlēto rajona padomes naudu,” stāsta Ilze Kalniņa.
Daumantam Gailim veltītie Dziedāšanas svētki Rāmuļos vēlreiz apliecināja, ka sadarbojoties var sarīkot skaistus un daudzkrāsainus svētkus vietā, kur cilvēki ikdienā ar kultūras norisēm netiek lutināti. Svētkus rīkoja rajona padome, Daumanta Gaiļa ģimene un Vaives pagasta padome. Rajona padome gādāja par svētku māksliniecisko un tehnisko nodrošinājumu un to producēšanu, Gaiļu dzimta uzdāvināja operas izrādi, pašvaldības ziņā bija Dziedāšanas svētku norises vietas nodrošināšana. Pie Rāmuļu skolas tagad ir atjaunota estrāde, asfaltēts laukums.
Nākamais būs Dziesmu svētku gads. Valsts gan sola, ka finansēs naktsmītnes un ēdināšanu Rīgā, taču jau tagad ir skaidrs, ka atvēlētā summa ir neliela un nāksies piemaksāt. “Pašvaldību vadītāji vienmēr atbalstījuši kultūras procesus rajonā, mūsu kolektīvu piedalīšanos dažādos svētkos. Saprotams, cik smags finansiāls slogs pašvaldības budžetam ir vairāku kolektīvu piedalīšanās Dziesmu svētkos. Svētkiem gatavojas četri kolektīvi no Straupes, pieci no Priekuļiem, trīs no Dzērbenes. Par Cēsu koriem un deju kolektīviem nemaz nerunājot. Jau tagad tiek domāts, kā finansiāli atbalstīt,” stāsta Ilze Kalniņa, piebilstot, ka tomēr daži amatiermākslas kolektīvi, kuri darbībai saņem valsts mērķdotāciju, nepiedalās rajona kultūras procesos. “Ļoti žēl, ka uz Rāmuļiem vairāki kori atbrauca nepilnā sastāvā. Palika brīva vieta tiem, kuriem tika atteikts,” bilst Ilze Kalniņa. Ik pavasari visiem amatierkolektīviem jāpiedalās skatēs. Neatkarīgi no tā, kur tās notiek, Cēsīs vai kādā pagastā, organizatoriskos izdevumus sedz rajona padome un rīko rajona padomes galvenā speciāliste kultūras jautājumos. Regulāri skates notiek Cēsu kultūras centra telpās. Pērn kultūras centram no rajona kultūras norisēm paredzētās naudas tika nopirktas digitālās klavieres, šogad kopētājs par diviem tūkstošiem latu.
Šogad rajona padome vairākiem kolektīviem finansējusi tautas tērpu iegādi. “Pašvaldībām, kurās darbojas vairāki kolektīvi, nav viegli tos uzturēt. Rajona padome varētu piešķirt kaut nelielu finansējumu tautas tērpu iegādei, ierosināja Dzērbenes pašvaldības vadītāja Anita Kamerāde. Tas guva atbalstu,” “Druvai” pastāstīja rajona padomes kultūras komitejas priekšsēdētāja Elita Eglīte. Tautas tērpu iegādei koris “Pie Gaujas” saņēma Ls 1400, Straupes un Vecpiebalgas pagastu deju kolektīvi – pa Ls 800, Mārsnēnu deju kolektīvs – Ls 200, Vaives deju kolektīvs – Ls 150. Nākamgad tiks atbalstīti Priekuļu un Jaunpiebalgas kolektīvi.
“Katrā pagastā un pilsētā tiek rīkoti plašāka mēroga pasākumi, kuros piedalās dalībnieki no citiem pagastiem, rajoniem. Šādus koncertus, konkursus vai svētkus regulāri atbalsta rajona padome,” saka Ilze Kalniņa. Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas gadskārtējās konferences rīkošanai Priekuļos piešķirti Ls 760, Dzērbenes mūzikas skolas čellistu konkursa organizēšanai – Ls 345, Līgatnes mūzikas skolas mežradznieku festivāla – konkursa norisei – Ls 210, Latvijas senioru netradicionālo deju festivāla rīkošanai Kaivē – Ls 300, arī vēl citiem pasākumiem, piemēram, bērnu žūrijas kopā nākšanai, kā arī Līgatnes deju kolektīva “Zeperi” braucienam uz starptautisku konkursu Turcijā, pirms tam izturot konkursu Latvijā. Kā ik gadu, Piebalgas novada svētku rīkotājs no rajona padomes saņem finansiālu atbalstu – Ls 2000. Kaut nelielu
naudas summu saņēmuši arī citi pasākumu rīkotāji un amatiermākslas kolektīvi, lai pārstāvētu rajonu Latvijā un pasaulē.
Rudenī pirmoreiz notiks rajona mūzikas un mākslas skolu festivāls. “Šo skolu audzēkņiem ārpus skolas, pagasta tā īsti nav kur sevi parādīt. Festivāls būs šī iespēja,” uzsver Ilze Kalniņa. Festivāla rīkošanai piešķirti 900 lati.
Arī turpmāk būs daudzi un dažādi kultūras pasākumi, kuru rīkošanā savu artavu dos rajona padome. “Sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām, strādājot kopā, var sarīkot daudzveidīgākus un mākslinieciski bagātākus pasākumus, “ darbā pārliecinājusies Ilze Kalniņa.
Komentāri