Piektdiena, 19. decembris
Vārda dienas: Lelde, Sarmis

Ar mīlestību ieada rakstus šallē Latvijai

Sarmīte Feldmane
00:00
20.01.2022
114
Lieldiena 1

“Līgas adījumu darbnīcā” Jaunpiebalgā pēdējās dienās līdzās meistares    daudzveidīgajiem adījumiem top arī kas īpašs.

Līga Lieldiena iesaistījusies koprades projektā “Šalle Lat­vijai”. Darbnīcā adāmmašīna veido pirms tam gan Līgas, gan vīra Roberta un bērnu Kristīnes un Ralfa zīmētos rakstus.

“Tas ir interesants projekts,” uzsver Līga. Viņu tajā piedalīties izaicināja Latvijā daudziem pazīstamā adītāja Līga Rušiņa. “Šalle Latvijai” mērķis ir gada garumā, izmantojot gan rokadīšanas, gan mašīnas adīšanas tehniku,    radīt unikālu adījumu – šalli, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes, katra novada individuālo krāsu un rakstu izpratni. Šalli novembrī sāka adīt Rīgā, tagad tā ceļo pa Vidzemi, tad dosies pie adītājām citos novados, lai novembrī atgrieztos galvaspilsētā.

“Braucu uz Valmieras Kultūras centru pēc šalles. Mājās atvedu šalles baķi, noliku darbnīcā un biju tik gandarīta, ka tas ir pie manis. Samīļoju un atstāju. Nā­kamajā rītā tinu ārā no seģenes un priecājos,” stāsta jaunpiebaldzēniete un vērtē: “160 valdziņi, bet, adot ar rokām, izstiepjas gandrīz divreiz platāks. Šalle ir koša, krāsu un toņu bagātība ir ļoti liela. Zaļi, dzelteni, sarkani, rozā toņi, arī baltā krāsa tepat vien ir. Adītājas izmantojušas visdažādākās dzijas – mohēras, aitas vilnas, arī sintētiku, spīdīgus zelta diegus. Kādam adījumam piešūti dzintara gabaliņi. Skaisti!”

Šallē katrs var ieadīt, ko vēlas, un daudzi grib to darīt. Raksti, dabas gleznas, vienkāršas krāsu līnijas – šallē viss iederas.

Līga atklāj, ka gribējusi garajā šallē ieadīt ko vairāk par krāsainām strīpām. Tapušas ūdensrozes, spāres – kas piederas Piebalgai un Gaujai. Ūdensrozes izšūtas ar pērlītēm, lai vairāk izceļas, bet spārēm smaidošas pērļu actiņas. Līga šallei klāt pieadījusi 62 centimetrus. Meita Kristīne izvēlējās izadīt    kļavu lapas, dēls Ralfs – mežģīnes, bet Roberts sev tik pazīstamos un    tuvos    auseklīšus. No Lieldienu ģimenes kopīgajā šallē ieadīti 148 centimetri.
Visas nedēļas garumā “Līgas adījumu darbnīcā” par norisēm projektā interesējas adītāji, kuri arī vēlas iesaistīties. Ne tikai jaunpiebaldzēni, arī no Rankas, Vecpiebalgas, Cēsīm. Šonedēļ to izdarīs 11 rokdarbnieki, katrs noteiktā laikā noadot gabaliņu šalles. “Tad vedīšu šalli uz Smilteni. Vēl arī īpašajā albumā jāieraksta vēlējums Latvijai, nākamajām adītājām. Ir daudz, ko teikt, tikai jāatrod īstie vārdi,” teic Līga.

Šalles adījums iesākts ar Lielvārdes jostas fragmentu, bet ar Lielvārdes jostas rakstu kā gudrības un spēka avotu mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam šalli pabeigs. To attīs pie Brīvības pieminekļa valsts dzimšanas dienā.

“Šī nedēļa ir ļoti interesanta un skaista. Gan dabā, gan darbos. Tā izrāva no ikdienas,” saka Līga Lieldiena. Domās viņa jau ir ar citiem saviem adījumiem. Klienti gaida meistares kleitas, mēteļus, jakas, džemperus… Vismaz pagaidām nav zināms, ko Līga neprot noadīt. Ja nu vienīgi tādas šalles un cepures kā vīrs Roberts, jo katrai tiek uzšūts sarkanbalt­sarkans karodziņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
34

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
287

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
108

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
518

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
77

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
47

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
18
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
35
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
31
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
49
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
48
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi