Pirmdiena, 17. novembris
Vārda dienas: Hugo, Uga, Uģis

Ar kokiem pret latvāņiem

Monika Sproģe
23:00
11.08.2015
28
Img 4280 600 X 400 1

Raunas novada dome kopā ar SCR un SIA “Rīga Ekodoma” pārstāvjiem aicināja interesentus uz diskusiju “Īscirtmeta enerģētiskās koksnes audzēšana lauksaimniecības zemēs”. Īpaši gaidīti tika tie zemnieki, kuru īpašumi apsēsti ar Sosnovska latvāni.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pārstāve un projekta SRC (angliski Short Rotation Crops-SCR) projekta dalībniece Dagnija Lazdiņa diskusijā stāstīja gan par īscirtmeta atvasājiem vai ilggadīgiem kokaugu stādījumiem, piemēram kārkliem, apsēm, papelēm, baltalkšņiem, gan sniedza īsu ieskatu ātraudzīgo kārklu veiksmīgas kultivēšanas priekšnoteikumos, gan ieskicēja ideju, kā cīnīties ar Sosnovska latvāņiem.

Pasaulē ir sastopami vairāki desmiti latvāņu sugu. Viena no tām, Sosnovska latvānis, kopš pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigām ir sastopams Latvijas lauku apvidū. Latvāņa mūžs Latvijā ir vien daži gadu desmiti, tomēr tam ir izdevies tūkstošiem hektāru Latvijas zemes padarīt neizmantojamus lauksaimniecībā, radot draudus arī cilvēku veselībai. Kokaugu audzēšana invazīvā auga iznīdēšanai pagaidām ir projekts idejas līmenī, tomēr, ja šādā veidā izdotos atbrīvoties no latvāņa, tiktu atgūtas skaistās lauku ainavas.

Daļēji diskusijas iniciatīva nākusi no Raunas pašvaldības, kas vēlas invazīvo augu izskaust no sava novada teritorijām, uz ko D. Lazdiņa atbild, ka ātri iznīcināt latvāņus neizdosies, bet ir vērts pamēģināt: “Šie augi no paša sākuma var sadzīvot ar latvāņiem, bet ilgstošā laika periodā, kociņiem pieņemoties spēkā, tie latvāņus izkonkurē.”

Princips vienkāršs, kad birst lapas un uz zemes izveidojas biezs mulčas slānis, tam nekas nespēj izlauzties cauri. Tam, ka šāda prakse varētu nest cerētos augļus, ļauj cerēt piemērs dabā. D.Lazdiņa norāda: “Ja pavēro dabā, tad var redzēt, ka latvāņu mazāk ir zem bērziem. Paiet desmit gadi, un kokaugi ir izauguši tik lieli, ka tiem sakļaujas vainagi, tādā veidā latvāni varētu izdoties lēnām nomākt un izskaust.” Šādi apsaimniekojot zemi, tiek iegūti vairāki labumi – tiek iegūta koksnes produkcija un izskausts briesmīgais augs.

Tomēr ne visi diskusijas apmeklētāji bija vienisprātis. Daži oponēja, sakot, ka redzētas šādas latvāņu plantācijas ceļa posmā Cēsis – Bērzkrogs, kur jau 40 gadu garumā aug alkšņi, bet latvānis spītīgi turas pie sava un nedomā atkāpties. Šī dalībnieku grupiņa uzskatīja, ka latvāņu plantācijas jāturpina pļaut un vienlaicīgi arī pret šo invazīvo augu izmantot ķimikālijas.

Patlaban latvānis savā varā pārņēmis 0,16% Latvijas teritorijas platību. Kā prezentācijā skaidroja D. Lazdiņa, pavisam ir četras latvāņu apkarošanas metodes, tomēr labākos rezultātus varētu gūt, tās kombinējot. Mehāniskā metode paredz latvāņa ziedu čemuru nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulcēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi. Ķīmiskā metode paredz auga iznīcināšanu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus. Savukārt bioloģiskā metode paredz latvāņu iznīcināšanu, teritoriju noganot – dzīvnieki noēd augu virszemes daļas. Kā pēdējā ieteicamā ir kombinētā metode, kas ietver latvāņu iznīcināšanas pasākumu kopumu. Latvāņa iznīdēšana lēnām, bet pakāpeniski ar kokaugu stādījumiem vēl nav šajā sarakstā, jo, kā jau iepriekš minēts, šis varētu būt eksperimentāls projekts.

Raunas novada domes deputāts un uzņēmējdarbības atbalsta konsultants Aleksandrs Katiševs sarunā pastāstīja: ”Raunas novada domes pārstāvji ir ieinteresēti piedalīties šādā eksperimentā. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka tam zemes īpašniekam, kuram ir problēma ar latvāņiem, pašam ir jāorganizē talka, kuras ietvaros visi varētu iet palīgā.”

Kā liecina “Silava” pārskats par meža attīstības fonda atbalstīto pētījumu, semināru apmeklētība un aktīvās diskusijas par jaunajām enerģētiskās koksnes sagatavošanas tehnoloģijām un jaunu resursu veidu apguves iespējām, šādi informatīvi izglītojoši pasākumi ir nepieciešami un organizējami arī nākotnē.

Vidzemes plānošanas reģiona apgabalā patlaban reģistrēti ap 600 ha ar īscirtmeta kokaugiem, bet sabiedrības interese par cieto biomasu pieaug. Daudzgadīgās enerģētiskās kultūras ir viens no visvairāk apspriestajiem potenciālajiem atjaunojamās enerģijas veidiem. Kārklu, hibrīdās apses un citu ātraudzīgu augu plantācijas spēj dot līdz četras reizes lielāku pārstrādājamās biomasas pieaugumu uz platības vienību nekā, piemēram, kvieši vai rapsis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
13

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
38

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
65
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
41

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
140

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
12
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
33
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi