Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Ar jostām Ķīnā nopelna balvas

Druva
14:14
25.11.2013
33
Img 6154

Aušanas darbnīcas “Vēverīšas” meistares Dagnija Kupče un Dzintra Bērziņa piedalījās Starptautiskajā tautas mākslas un kultūras mantojuma izstādē “Expo 2013” Guijangā Ķīnā. Un mājās atgriezās ar balvām.

“Izstādes laikā notika izcilāko meistaru darinājumu konkurss. Iesniedzām trīs mūsu meistaru darbus. Sudraba balvu saņēma Māras Krieviņas darinātā Piebalgas vīru kažoka pērļu josta, bet bronzas – Daces Miglinieces austā Krustpils rakstainā josta,” stāsta Dagnija Kupče.

“Expo 2013” piedalījās trīs tūkstoši meistaru no 30 valstīm, bet konkursā tika iesniegti 210 darbi. Tos vērtēja starptautiska žūrija, kas piešķīra piecas zelta, desmit sudraba un 15 bronzas balvas.

“Dagnija atsūtīja īsziņu par balvu, biju pārsteigta, neko nesapratu. Kad atgriezās mājās un parādīja apbalvojumu, pārsteigums bija vēl lielāks,” pastāsta Dace Migliniece un uzsver, ka Dagnija viņai iemācījusi aust, tas arī meistares nopelns. “Daru to, kas man patīk, daru no sirds,” saka Māra Krieviņa un atklāj – patlaban viņa auž Piebalgas jostu, par paraugu izmantojot jostu, kas atrasta kādās mājās un atšķirīga no zināmajām.

“Expo 2013” Latviju pārstāvēja Dagnija, Dzintra un etnogrāfijas zinātņu doktore Aija Jansone. Izstādē

Latvijas stendā ikviens varēja apskatīt Piebalgas lielos lakatus, jostu un tautisko cimdu kolekciju, ekskluzīvu dzintara izstrādājumu kolekciju, maučus. “Tik vērienīgā izstādē biju pirmoreiz. Pārsteidza ne tikai plašums, arī organizācija, izstādes iekārtojums,” stāsta Dzintra Bērziņa.

Interese par latviešu tautas mākslu bijusi necerēti liela. Mājās netika atvests neviens lielais lakats un dzintara gabaliņš.

“Ja kāds saka, ka Vidzemes tautas tērpiem nav piekrišanas, viņš ļoti kļūdās. Tik daudz, cik trijās dienās tikām fotografētas, laikam gan nebijām visa mūža garumā. Ķīnieši novērtē dabiskus materiālus. Ieraudzījuši dzintaru, viņi to berzēja, smaržoja, vai tiešām īsts. Dzintars ir modē, bet veikalos tikai plastmasas izstrādājumi. Viņiem patika mūsu rakstainie cimdi, bet tie visi viņu rokām bija par lieliem. Piebalgas lielie lakati tika ļoti novērtēti. Toties tādus maučus viņi redzēja pirmoreiz, daudzi tieši tos fotografēja,” par izstādi pastāsta Dagnija. Viņa, kā arī Dzintra Bērziņa un Aija Jansone par piedalīšanos Starptautiskajā izstādē saņēma meistaru sertifikātus.

Ķīnā iecerēts izveidot pasaules tautas mākslas muzeju, un katra izstādes dalībvalsts tika aicināta kaut ko uzdāvināt. Latvietes jaunajam muzejam atstāja Piebalgas jostu, linu dvieli ar mezglotiem galiem un Aijas Jansones grāmatu par Krustpils villainēm. Mājinieki pretī dāvināja ķīniešu tautas tērpos tērptas lelles.

“Mēs braucām uz izstādi Ķīnā, nezinot tās vērienu. Kad uzzinājām, ka būs konkurss, ātri izlēmām, ko varētu rādīt. Saņemtās balvas ir vērtējums, ko

mūsu lietišķās mākslas meistarēm devuši dažādu tautu cilvēki,” domās dalās Dagnija Kupče un uzsver: “Arī lielā Ķīna mums nav nekas tāls un svešs. Piedalīšanās izstādē bija vērtīga pieredze. Kārtējo reizi gūta pārliecība – mums ir, ar ko lepoties, mēs varam pārsteigt pasauli.”

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tirgojis nelegāli ievestas cigaretes

00:00
09.11.2025
29

Cēsu tirgū nesen pieķerts vīrietis, kas tirgoja Latvijā nelikumīgi ievestas cigaretes, “Druvai” pavēstīja Valsts policija (VP). Tiesa, kriminālprocess par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju sākts jau septembrī, pēcāk ievākta informācija, situ­ācija novērota, bet 21.oktobrī izdevies pieķert šo vīrieti darbībā, paskaidroja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.Aizturētais dzimis 1961.gadā, tātad ir […]

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
73

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
137

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
118

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
102

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
32

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
8
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
11
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
30
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
33
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi