Piektdiena, 11. oktobris
Vārda dienas: Monta, Tince, Silva
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Ar gaišām domām

Druva
00:00
22.12.2007
2
7lp Ieva

Ievai Kovrigai Ziemassvētki saistās ar Drustiem un mammas māju, kurā teju ik gadu sapulcējas ģimene kuplā skaitā. Pie vecākiem un vecvecākiem sabrauc visi bērni ar savām ģimenēm vai otrajām pusītēm.

“Ziemassvētki man ir klusi, mīļi un gaiši svētki, kurus parasti sagaidu ģimenes lokā. Šie svētki asociējas ar piparkūkām, mandarīniem un karstvīnu,” saka Ieva un piebilst, ka Ziemassvētku vakars ir arī viņas vārda diena, kurā nekad meitene netiekot apdalīta.

“Viss notiek godīgi. Es saņemu gan vārda dienas, gan Ziemassvētku dāvanu. Man vienmēr dāvanas ir dubultā…,” smejot saka Ieva.

Jautāta par pirmssvētku drudzi un iepirkšanos, Ieva stāsta, ka viņa dāvanas jau izdomā iepriekš. Atliek vien aiziet un nopirkt.

“Ziemassvētki ir dāvināšanas prieka svētki. Man ļoti patīk jau iepriekš sagatavot sarakstiņu, kurā minēti visi sveicamie un tas, ko viņiem dāvināšu. Tad mierīgi eju pa veikaliem un izdomātās lietas nopērku. Protams, arī pašai patīk dāvanas saņemt, bet Ziemassvētkos ir iespēja kaut ko mīļu uzdāvināt ikvienam, tādā veidā pasakoties par kaut ko labu,” domās dalās Ieva un piebilst, ka labākā Ziemassvētku dāvana noteikti nav materiālā ziņā visdārgākā.

“Lielākā dāvana ir tā, ka šajā svētku vakarā varam sanākt kopā visi mīļie, kas ikdienas steigā notiek diezgan reti. Vienkārši pasēdēt un baudīt svētkus. Arī Ziemassvētku dziesmas padziedāt. Mums laukos ir klavieres, esam diezgan muzikāla ģimene,” stāsta Ieva un atklāj, ka Ziemassvētku sajūtas lauku mājās vienmēr uzbur mamma.

“Nereti gadās, ka pie mammas ierodos pašā svētku priekšvakarā. Tad ir tā, ka atveru mājas durvis un mani jau sagaida tikko krāsnī ceptu piparkūku un svētku cepeša smarža. Ir sagatavoti dažādi dekori, skan latviešu Ziemassvētku dziesmas, un mājās virmo īpaši jaukas pirmssvētku noskaņas. Jā, mamma ir mūsu ģimenes svētku rūķītis,” spriež Ieva un no bērnības atminas sniegiem un kupenām bagātos Ziemassvētkus.

“Tā gan ir žēl, ka jau vairākus gadus pēc kārtas uz Ziemassvētkiem nav sniega. Arī pilsētas laukumā šobrīd stāv skaisti izdekorēta egle, bet līst lietus. Tās man šķiet divas nesavienojamas lietas,” domās dalās meitene.

Jautāta par Ziemassvētku brīnumu, Ieva saka: “Tas ir ģimenes siltums, ko tajā vakarā izjūtam. Tās ir sajūtas, kuras ikdienas steigā paiet secen. Veidojot savu ģimeni, noteikti vēlēšos, lai arī tā Ziemassvētkos vienmēr būtu kopā, skanētu Ziemassvētku dziesmas un mājās valdītu saticība.”

Ieva atminas, ka bērnībā visa ģimene Ziemassvētku vakarā gājusi arī ķekatās.

“Tas bija jautri un skaisti. Žēl pat, ka ar gadiem šādas lietas aiziet nebūtībā. Taču, runājot vēl par šī gada Ziemassvētkiem, vēlos, lai uzsnigtu sniegs. Lai būtu saticība, miers un dāvanas…,” vēlas Ieva. – Kuram ēdienam jābūt Ziemassvētku galdā? – Zirņu pikām. Vienreiz gadā tās ēdam, ir ļoti garšīgas. – Kad pēdējo reizi dzēri karstvīnu? – Nesen. Pirms nedēļas. – Vismīļākā dāvana, kuru atnesis Salavecis? – Ragaviņas, bet redzēju, ka tās atnes mamma. – Apsveikuma kartītes Ziemassvētkos sūti? – Ja godīgi, nē. Tikai caur internetu. Pie tam gandrīz nevienam no draugiem nezinu adresi. – Ko karini eglītē?-Vienas krāsas bumbuļus – spīdīgus un matētus. Labi izskatās eglītē iekārti zilas un baltas krāsas bumbuļi. Ir izmēģināts. Bet katru gadu eglīti rotājam citādāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nemainīgie rudens jautājumi

00:00
11.10.2024
80
1

Līdz ar pirmajām rudens salnām sākusies apkures sezona daudzdzīvokļu namos Namu apsaimniekotāji “CDzP”    ir uzņēmums ar ilgstošu pieredzi, tā vadītājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka jautājums par to, kad pieslēgt siltumu, ik rudeni ir nemainīgs domstarpību iemesls dzīvokļu īpašniekiem. “Vieni gatavi pieciest drēgnumu, vilkt biezu džemperi un tīties segās, lai tikai nesāktos apkures sezona. Bet, […]

Izskan dzeja latviešu un ukraiņu valodā

00:00
10.10.2024
40
1

Ik rudeni arī Jaunpiebalgā izskan Dzejas dienas, pulcējoties piebaldzēniem, kuriem dzeja ir dvēseles valoda. Šogad Jaun­piebalgas Kultūras centra Velvju zālē aizvadītajā dzejas vakarā “Atkal šai rudenī…” skanēja dzeja latviešu un ukraiņu valodā. Dzeja, mūzika, dziesmas un skaistais iekārtojums ar rudens ziediem un dārza veltēm radīja ģimenisku un emocionāli siltu noskaņu. Piebaldzēns Jānis Mājenieks jeb Slēģu […]

Skanīga jubileja nākotnei

00:00
09.10.2024
39
1

Koncerta nosaukumā liekot vārdus no Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna “Sidraba birzs” – “Es Tevi pazīstu jau sen”-, vecākais Cēsu koris “Vidzeme” skanīgi nosvinēja 80 gadu jubileju. Klausītāju, kuru vidū bija daudzi bijušie koristi, priekam koris bija izvēlējies pazīstamas E. Dārziņa, P. Barisona, R.Paula, S.Mences, J. Jančevska, L.Jēkab­sones un citu komponistu kora dziesmas, tautā populāras, […]

Jāņmuižā 10.oktobrī notiks militārās mācības

14:34
08.10.2024
82

Jāņmuižā, ceturtdien, 10. oktobrī, notiks militārās mācības, ziņo Zemessardze. To laikā iespējama pastiprināta operatīvo dienestu transportlīdzekļu pārvietošanās, militārpersonu klātbūtne, bet būtiski satiksmes ierobežojumi nav plānoti. Mācību laikā tiks lietota mācību munīcija un sprādzienimitācijas līdzekļi, kas rada troksni, bet neapdraud apkārtējo veselību un dzīvību. Uzmanību sabiedriskā transporta lietotājiem! Mācību dienā, 10.oktobrī, A/S “CATA” autobusu pietura “Jāņmuiža” […]

Spāņiem patīk latviešu dejas

09:32
08.10.2024
48
1

Priekuļu kultūras nama deju kolektīvu “Jumis”, “Zelta Virpulis” un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma “Virpulis” dejotāji jauno deju sezonu atklāja Spānijā. “Piedalījāmies deju festivālā “XII International folklore festival “Alegria de danzar Costa Brava”,” stāsta kolektīvu vadītājs Uldis Blīgzna un uzsver, ka dejotājiem braucieni ir ļoti svarīgi, jo ir iespēja iepazīt citas kultūras, pabūt kopā. Festivālā […]

Arodbiedrība dāvina svētku mirkli

00:00
08.10.2024
123

Izglītības darbinieku arodbiedrības Cēsu novada arodorganizācijas valde Skolotāju dienas noskaņās teica paldies izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir arodbiedrības biedri. “Mācību iestādēs, kurās arī vadītājs ir arodbiedrības biedrs, pedagogi jūtas drošāk, ir vieglāk noskaidrot dažādus jautājumus un ikviens strādājošais cenšas piederēt arodbiedrībai,” pastāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Cēsu novada arodorganizācijas priekšsēdētāja Ausma Klētniece […]

Tautas balss

Pastaigu laikā jāpiesēž

20:28
08.10.2024
14
Pastaigu cienītāja Ē. raksta:

“Mēs, tie, kam patīk pastaigas un kas izmanto lielisko gājēju celiņu no Cēsīm uz Līvu ciematu, ļoti gaidām soliņus. Nav vairs jaunība, vajag pa laikam piesēst, ar autobusu pieturas soliņu ir par maz,” sacīja pastaigu cienītāja Ē.

Neaptveramās zāļu cenas

20:27
08.10.2024
13
Seniore raksta:

“Kad klausos, cik maksā zāles, lai ārstētu vai nepieļautu atkārtoties vēzim, mati ceļas stāvus. Grūti saprast, kas tik astronomisks jāiegulda, lai medikamenta deva maksātu tūkstošiem, pat desmitiem un simtiem tūkstošus eiro! Un šausmīgi saprast, ka jāmirst, jo nevari to atļauties, bet valsts nekompensē,” pārdomās dalījās seniore.

Laukos saites ciešākas

20:26
08.10.2024
18
Lasītāja V. raksta:

“Otrdienas “Druvā” izlasīju par senioru biedrībām, kas ražīgi darbojas un gādā par sava vecuma cilvēkiem. Droši vien viens otram vairāk palīdz laukos, kur cits citu pazīst, Cēsīs tas grūtāk. Pilsēta pietiekami liela, apvienot visus vienā organizācijā nav viegli,” sprieda lasītāja V.

Kā vecās filmās

13:10
01.10.2024
30
1
Cēsnieks raksta:

“Notikumi gluži kā senā zinātniskās fantastikas filmā vai romānā. Kos­miskajā stacijā iestrēguši divi ASV astronauti, kuriem vajadzēja tur pavadīt dažās dienas, bet nu jau ir vairākus mēnešus. Un tagad gatavo glābšanas misiju. Saki nu, ka māksla un literatūra nepareģo nākotni,” sprieda cēsnieks.

Lauki kļūst tukšāki

13:10
01.10.2024
36
1
Seniore raksta:

“Laukos paliek arvien mazāk cilvēku, lai kā televīzijā stāsta par jaunajām ģimenēm, kas izvēlas dzīvot viensētās. Daudz vairāk, nekā pārceļas uz pagastiem, no tiem aiziet, to taču var redzēt statistikas datos,” pauda seniore.