Ievai Kovrigai Ziemassvētki saistās ar Drustiem un mammas māju, kurā teju ik gadu sapulcējas ģimene kuplā skaitā. Pie vecākiem un vecvecākiem sabrauc visi bērni ar savām ģimenēm vai otrajām pusītēm.
“Ziemassvētki man ir klusi, mīļi un gaiši svētki, kurus parasti sagaidu ģimenes lokā. Šie svētki asociējas ar piparkūkām, mandarīniem un karstvīnu,” saka Ieva un piebilst, ka Ziemassvētku vakars ir arī viņas vārda diena, kurā nekad meitene netiekot apdalīta.
“Viss notiek godīgi. Es saņemu gan vārda dienas, gan Ziemassvētku dāvanu. Man vienmēr dāvanas ir dubultā…,” smejot saka Ieva.
Jautāta par pirmssvētku drudzi un iepirkšanos, Ieva stāsta, ka viņa dāvanas jau izdomā iepriekš. Atliek vien aiziet un nopirkt.
“Ziemassvētki ir dāvināšanas prieka svētki. Man ļoti patīk jau iepriekš sagatavot sarakstiņu, kurā minēti visi sveicamie un tas, ko viņiem dāvināšu. Tad mierīgi eju pa veikaliem un izdomātās lietas nopērku. Protams, arī pašai patīk dāvanas saņemt, bet Ziemassvētkos ir iespēja kaut ko mīļu uzdāvināt ikvienam, tādā veidā pasakoties par kaut ko labu,” domās dalās Ieva un piebilst, ka labākā Ziemassvētku dāvana noteikti nav materiālā ziņā visdārgākā.
“Lielākā dāvana ir tā, ka šajā svētku vakarā varam sanākt kopā visi mīļie, kas ikdienas steigā notiek diezgan reti. Vienkārši pasēdēt un baudīt svētkus. Arī Ziemassvētku dziesmas padziedāt. Mums laukos ir klavieres, esam diezgan muzikāla ģimene,” stāsta Ieva un atklāj, ka Ziemassvētku sajūtas lauku mājās vienmēr uzbur mamma.
“Nereti gadās, ka pie mammas ierodos pašā svētku priekšvakarā. Tad ir tā, ka atveru mājas durvis un mani jau sagaida tikko krāsnī ceptu piparkūku un svētku cepeša smarža. Ir sagatavoti dažādi dekori, skan latviešu Ziemassvētku dziesmas, un mājās virmo īpaši jaukas pirmssvētku noskaņas. Jā, mamma ir mūsu ģimenes svētku rūķītis,” spriež Ieva un no bērnības atminas sniegiem un kupenām bagātos Ziemassvētkus.
“Tā gan ir žēl, ka jau vairākus gadus pēc kārtas uz Ziemassvētkiem nav sniega. Arī pilsētas laukumā šobrīd stāv skaisti izdekorēta egle, bet līst lietus. Tās man šķiet divas nesavienojamas lietas,” domās dalās meitene.
Jautāta par Ziemassvētku brīnumu, Ieva saka: “Tas ir ģimenes siltums, ko tajā vakarā izjūtam. Tās ir sajūtas, kuras ikdienas steigā paiet secen. Veidojot savu ģimeni, noteikti vēlēšos, lai arī tā Ziemassvētkos vienmēr būtu kopā, skanētu Ziemassvētku dziesmas un mājās valdītu saticība.”
Ieva atminas, ka bērnībā visa ģimene Ziemassvētku vakarā gājusi arī ķekatās.
“Tas bija jautri un skaisti. Žēl pat, ka ar gadiem šādas lietas aiziet nebūtībā. Taču, runājot vēl par šī gada Ziemassvētkiem, vēlos, lai uzsnigtu sniegs. Lai būtu saticība, miers un dāvanas…,” vēlas Ieva. – Kuram ēdienam jābūt Ziemassvētku galdā? – Zirņu pikām. Vienreiz gadā tās ēdam, ir ļoti garšīgas. – Kad pēdējo reizi dzēri karstvīnu? – Nesen. Pirms nedēļas. – Vismīļākā dāvana, kuru atnesis Salavecis? – Ragaviņas, bet redzēju, ka tās atnes mamma. – Apsveikuma kartītes Ziemassvētkos sūti? – Ja godīgi, nē. Tikai caur internetu. Pie tam gandrīz nevienam no draugiem nezinu adresi. – Ko karini eglītē?-Vienas krāsas bumbuļus – spīdīgus un matētus. Labi izskatās eglītē iekārti zilas un baltas krāsas bumbuļi. Ir izmēģināts. Bet katru gadu eglīti rotājam citādāk.
Komentāri