Puse Latvijas iedzīvotāju gaidāmajā gadu mijā nospraudīs sev plānus 2012.gadam, liecina pētījumu centra SKDS šī gada decembra vidū veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti.
Izrādās, ka saskaņā ar aptaujas datiem gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju pagājušajā gadu mijā ir nosprauduši kādus konkrētus plānus, mērķus vai apņemšanās, ko paveikt 2011.gadā. Turklāt gandrīz 3/4 jeb 72% no viņiem šos plānus vēl aizvien atceras, bet 28% atceras plānošanas faktu, bet plānu saturu ir jau aizmirsuši.
Aptaujas dati liecina, ka no tiem iedzīvotājiem, kuri aizvadītajā gadu mijā nosprauda sev kādus plānus šim gadam un vēl aizvien tos atceras, kopumā tikai 12% apgalvo, ka viņiem ir izdevies pilnībā nosprausto īstenot. Lielai daļai – 41% – tas nav izdevies pilnībā, bet gan lielā mērā, kas liecina, ka arī šie iedzīvotāji, visticamāk, pie savu plānu īstenošanas ir pielikuši pūles.
Savukārt 34% apgalvo, ka viņiem plānus ir izdevies īstenot tikai mazliet, bet 11% – ka nemaz. Taču, ja pieņem, ka lielākā daļa no tiem, kuri pirms gada plānus nosprauda, taču tagad pat neatceras nospraustā saturu, visdrīzāk tos nav īstenojuši, tad var pieņemt, ka patiesībā mazāk nekā puse plānu nospraudēju ir pilnībā vai lielā mērā tos īstenojuši.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka 52% Latvijas iedzīvotāju gatavojas 2012.gadam nospraust kādus plānus, mērķus vai izteikt sev apņemšanās. Turklāt 23% to plāno noteikti darīt, bet 29% apgalvo, ka visdrīzāk to darīs. Decembra vidū tikai mazliet vairāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs bija stingri pārliecināts, ka gadu mijā sev nekādus plānus nenospraudīs, bet 11% sev nebija uz šo jautājumu atbildējuši.
Vērtējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu pārstāvju atbildes, atklājas, ka plānus 2012.gadam biežāk gatavojas nospraust gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem – 62%, iedzīvotāji, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība – 63%, kā arī Latgalē – 63% un Rīgā – 56% dzīvojošo.
Savukārt retāk – gados vecākie iedzīvotāji vecuma grupā 55-74 gadi tikai 36%, iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība – 39%, Vidzemē – 41%, Kurzemē – 48%, kā arī lauku apvidos dzīvojošie – 44%.
Interesanti, ka krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji gadu mijā nākotnes plānus gatavojas nospraust nedaudz biežāk – 57% – nekā tie, kas ģimenē sarunājas latviešu valodā – 48%.
Dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Kopā tika aptaujāti 1000 ar nejaušās izlases metodi izvēlēti respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. LETA
Komentāri