Latvijas iedzīvotāji par finansiāli stabilāko profesiju uzskata politiķa arodu, bet zinātnieka profesija finansiālās stabilitātes ziņā pielīdzināta vien sētnieka vai apkopēja darbam, liecina ''Naudas plānošanas centra” (NPC) un SKDS veiktā aptauja.
Respondentu vērtējumam tika piedāvātas 16 dažādas profesijas, lūdzot izvērtēt to finansiālo stabilitāti pēc tādiem kritērijiem kā iespējas atrast darbu un algas apjoms. Rezultāti liecina, ka stabilākās profesijas ir politiķi (45%), juristi un advokāti (39%), ārsti un mediķi (36%), datorspeciālisti un programmētāji (32%), ekonomisti un finansisti (22%).
NPC vadītāja Signe Bierande norādīja, ka profesijas, kas ilgstoši uzskatītas par prestižām, tiek uzskatītas arī par finansiāli stabilām. “Profesiju stabilitātes vērtējumā reģionu iedzīvotāji priekšroku dod ārsta un mediķa profesijai (40%) un datorspeciālistu un programmētāju arodam (35%). Par stabiliem uzskatīti arī darbinieki lauksaimniecībā (13%). Taču pilsētnieku vērtējumā par stabilākajām pārliecinoši tiek saukti politiķu, juristu un advokātu, ekonomistu un finansistu, kā arī sētnieku un apkopēju arodi,” tā eksperte.
Neraugoties uz pārmaiņām iekšlietu sistēmā, iedzīvotāji par finansiāli stabilām joprojām uzskata arī militārpersonas un policijas darbiniekus (14%). Salīdzinoši par finansiāli stabilām uzskatītas arī skolotāju un pedagogu profesijas (12%). Celtnieku arodu, kas pirms pāris gadiem tika uzskatīts par vienu no pelnošākajiem, pašlaik par finansiāli stabilu uzskata vien 8% aptaujāto.
Finansiālās stabilitātes zemākie rādītāji ir zinātniekiem un strādniekiem, tajā skaitā virpotāji, frēzētāji, atslēdznieki, metinātāji (5%).
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš atzina, ka zinātne visās valstīs ir tiešā veidā atkarīga no valsts un privātā biznesa finansējuma un atbalsta. “Latvijā diemžēl zinātnes finansējums vienmēr ir bijis tālu no vēlamā un nesalīdzināmi mazāks nekā attīstītajās valstīs, tādējādi demonstrējot valsts patieso attieksmi. Tāpēc arī sabiedrībā likumsakarīgi citviet tik prestižais un labi atalgotais pētnieka darbs tiek uzskatīts par finansiāli nestabilu,” tā Auziņš.
Pārējās profesijas atbilstoši finansiālās stabilitātes vērtējumam galvenokārt iekļauj apkalpojošā personāla arodus un inženierus – pārdevēji, tirdzniecības darbinieki (13%), frizieri un skaistumkopšanas speciālisti (11%), inženieri (10%), darbinieki lauksaimniecībā (9%), šoferi un transporta līdzekļu vadītāji un sētnieki, apkopēji (pa 7%).
Rezultāti iegūti no papildjautājumiem, kas uzdoti ceturkšņa pētījumā “Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss”. Jautājumi iekļauti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Katrā aptaujas reizē tiek aptaujāts ne mazāk par 1000 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
Aptaujas izlase ir reprezentatīva attiecībā pret vispārējo kopumu. Aptaujā iegūtie dati tiek pakļauti svēršanas procedūrai, nodrošinot vēl lielāku rezultātu precizitāti.
NPC ir neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno dažādus ekspertus un Latvijā darbojas jau kopš 2007.gada. Biedrības misija ir finanšu jautājumos izglītota Latvijas sabiedrība, kuras indivīdi spēj pieņemt finansiāli izsvērtus un atbildīgus lēmumus. Skolēnu izpratnes veicināšanai par naudu izveidots arī elektroniskais mācību līdzeklis – “Naudas mācība”.
NOZARE.LV
Komentāri