Gandrīz puse jeb 47% auto īpašnieku pēdējā gada laikā ar savu auto sākuši braukt retāk vai mazākus attālumus, bet no atsevišķiem braucieniem atteikušies pilnībā, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aptauja.
Institūta pārstāve Diāna Krampe biznesa portālam “Nozare.lv” šādu paradumu maiņu skaidro ar cilvēku vēlmi samazināt izdevumus degvielas iegādei.
Aptaujas rezultāti liecina, ka savus auto izmantošanas paradumus pēdējā gada laikā mainījušas divas trešdaļas Latvijas ģimeņu, kurām pieder automašīna. Raksturojot savu paradumu maiņu, iedzīvotāji apgalvo, ka sākuši rūpīgāk ievērot ekonomiskas braukšanas principus – to norādījuši 23% auto īpašnieku.
Katrs piektais sācis biežāk izvēlēties alternatīvus pārvietošanās līdzekļus, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, bet katrs desmitais esot sācis iegādāties nelegālu degvielu.
Institūta apkopotie dati liecina, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaru gan 95.markas benzīns, gan dīzeļdegviela vidēji sadārdzinājušās par 12 santīmiem litrā. Turklāt no vakardienas spēkā stājusies jaunā akcīzes nodokļa likme benzīnam, kas tā cenu degvielas uzpildes stacijās palielinājusi vēl par divarpus santīmiem litrā, tai sasniedzot vidēji 92 santīmus.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns piebilst, ka Latvijā nodokļi veido gandrīz pusi (47%-48%) no benzīna mazumtirdzniecības cenas, 46%-47% sastāda naftas produktu cena, bet tirdzniecības uzcenojums ir 5%-7%.
Krampe saka, ka izdevumi transportam ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, nākamā aiz pārtikas un mājokļa. Aptauja atklāj, ka tām ģimenēm, kam ir auto, izdevumi par to vidēji ir 100 lati mēnesī, no kuriem aptuveni trīs ceturtdaļas ir par degvielas iegādi.
“Nemainoties iedzīvotāju ienākumu līmenim, bet pieaugot degvielas cenai, iedzīvotāji visbiežāk nevar atļauties palielināt izdevumus šajā pozīcijā. Bet, atvēlot tikpat līdzekļu kā pirms gada, šodien Latvijā var iegādāties par 16 litriem degvielas mazāk,” norāda Krampe.
Ģimenes, kas iegādājas degvielu pašas (izmaksas nesedz darba devējs), vidēji mēnesī tam tērē 76 latus, bet automašīnas uzturēšanai un apkopei (remontiem, apdrošināšanai, tehniskajai apskatei, stāvlaukumiem) tērē 358 latus gadā jeb aptuveni 30 latus mēnesī. Tātad Latvijas ģimenei, kurai pieder auto, izdevumi par to ir vidēji 106 lati mēnesī.
Lielāki tēriņi automašīnas uzturēšanai ir iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem, Rīgā un tās rajonā, kā arī laukos dzīvojošajiem un tiem, kas ikdienā veic lielus attālumus ar automašīnu. Krampe gan atgādina, ka ne vienmēr auto ģimenēm ir luksus prece, jo lielus attālumus parasti brauc reģionu iedzīvotāji, kuriem ir arī salīdzinoši zemāki ienākumi. “Tieši šie iedzīvotāji ir bijuši spiesti visbūtiskāk pārskatīt savus transporta lietošanas paradumus,” secina Krampe.
Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 19% mājsaimniecību, kurām ir automašīna, veic arī līzinga maksājumus, vidēji – 129 latus mēnesī. Līdz ar to šīm ģimenēm mēneša izdevumi par auto vidēji sasniedz pat 235 latus.
Tikai 15% apaujas dalībnieku domā, ka gadījumā, ja degvielas cena sasniegs vienu latu litrā, viņu ģimenes auto izmantošanas paradumi nemainīsies. Divi no katriem trim iedzīvotājiem atzina, ka šādā gadījumā rūpīgāk izvērtēs katra brauciena nepieciešamību un no atsevišķiem braucieniem atteiksies pilnībā. Diezgan bieži iedzīvotāji norādījuši, ka turpmāka degvielas cenu pieauguma gadījumā izvēlēsies alternatīvus pārvietošanās līdzekļus (velosipēds, sabiedriskais transports). Tikpat daudzi norādīja, ka sāks iegādāties nelegālo degvielu.
“Iedzīvotāji salīdzinoši maz izmanto iespējas samazināt izdevumus par transportu, braucieniem apvienojoties ar kaimiņiem vai izvēloties alternatīvus pārvietošanās līdzekļus. Cilvēki biežāk ir gatavi atsacīties no braucieniem pilnībā, nevis meklēt līdzbraucējus, ar kuriem dalīt izmaksas. Tajā pašā laikā satraucoša ir tendence izlemt par labu nelegālajai degvielai,” atzīst Krampe.
Aptauju šā gada maijā pēc “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pasūtījumu veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Interneta aptaujā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, no tiem 684 respondenti, kuru mājsaimniecībās ir automašīnas.
Kā ziņots, no 1.jūnija Latvijā tika palielināts akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam un benzīnam.
Aģentūra LETA novēroja, ka 1.jūnija rītā “Statoil” DUS 95.markas degviela maksāja 0,934 latus litrā, bet 31.maijā cena bija par 2,5 santīmiem mazāka – 0,909 lati par litru. Arī “Neste” automātiskajās DUS paaugstināja degvielas cenu par 2,5 santīmiem.
NOZARE.LV
Komentāri