Žurnālisti no Lietuvas, kas decembrī ieradās apskatīt tūrisma iespējas mūsu valstī, Latvijas vēstniecības un Latvijas tūrisma attīstības valsts aģentūru rosināti, iepazina Vidzemes piedāvājumu atpūtai un skaistu vietu apskatei. Šogad ar tūrisma attīstības valsts aģentūras starpniecību Latviju kā tūristiem pievilcīgu zemi iepazinuši vairāk nekā 150 ārvalstu korespondenti un operatori. Valsts aģentūra saņēmusi lielu atbalstu no vietējiem uzņēmējiem un no Vidzemes tūrisma attīstības aģentūras masu mediju pārstāvju rīkotajām vizītēm. Tās Vidzemē notikušas diezgan bieži.
Lietuvas viesi pārstāvēja lielākos un lasītākos laikrakstus – Lietuvos Rytas, Respublika, Lietuvos Žinios, Panevežio Balsas, kā arī specializētos tūrisma izdevumus. Žurnālistiem bija iespēja iejusties dažādos laikos – padomju gadu atmosfērā Līgatnes pazemes bunkuros, kas kādreiz skaitījās sevišķi slepens objekts, viduslaiku elpu novērtēt Cēsu pilsdrupās sarīkotā vēsturiskā šovā. Mūsdienu modernākās iespējas viesi iepazina Mārcienas muižas SPA centrā, kā arī Madonas rajonā tapušajos atpūtas kompleksos ziemā – Lido un Rēķu kalns.
”Trešo gadu tūrisms Latvijā ir uz viļņa,” apgalvo tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. ”Latvija tūrisma attīstībā ir viena no visstraujāk augošajām valstīm Eiropā. Trīs gadu laikā dubultojies atbraukušo ceļotāju skaits. Decembra beigās secināsim, vai Latviju gada laikā pirmo reizi apciemos jau četri miljoni tūristu.” Valsts aģentūra aktīvi rīko ārzemju žurnālistu vizītes, jo saredz tiešu sakarību ar rakstiem avīzēs, raidījumiem televīzijā par Latviju un tūristu skaita pieaugumu.
Cēsīs ziemās, sniegotā laikā īpaši pamanāma lietuviešu klātbūtne. Kaimiņvalsts pārstāvji dodas uz slēpošanas centru Žagarkalnā, apmetas pilsētā vai apkārt tai esošajos viesu namos. Statistika par tūristu vidējo uzturēšanās ilgumu liecina, ka ceļotāji pabūšanai Latvijā velta pusotru diennakti. Visilgāk atpūtas vai darījumu braucienos Latviju apmeklē Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas iedzīvotāji. Aprēķināts, ka ceļotāji Latvijā vidēji iztērē 40 – 45 latus, tad daudz lielāki naudas tērētāji ir Anglijas, Holandes, Somijas un Dānijas pārstāvji.
Tagad ceļotāji informāciju par iecerēto maršrutu smeļas ne tikai no preses izdevumiem un reklāmas bukletiem. Daudzi sastāda maršrutu, vadoties no informācijas internetā. Nacionālais tūrisma uzziņu portāls, kurā par Latvijas un Vidzemes piedāvājumiem var lasīt 12 valodās, gada laikā apmeklēts miljons reižu. Tūrisma profesionāļi uzņēmējus rosina aktīvāk veidot mājas lapas internetā, dot iespēju tās lasīt vairākās valodās. Internetu informācijas iegūšanai bieži izmanto arī par tūrismu rakstošie žurnālisti.
Ļoti lielu ietekmi, iespējams, pat lielāku par reklāmām, atstāj tūristu personīgi piedzīvotais un atstāsts no mutes mutē un apraksti masu medijos. Šogad par Latviju parādījies vairāk negatīvā. Ātras peļņas tīkotāji Latvijas tūrisma tēlam kaitējuši. Pavasarī Pasaules hokeja čempionāta laikā iebraucēji atklāja, ka uz pāris dienām strauji paceltas viesnīcu cenas. Vieglas peļņas tīkojumos vairākās tūristu pulcēšanās vietās Rīgā tapušas atšķirīgas ēdienkartes – vietējiem un ārzemju apmeklētājiem. Arī par to jau rakstīts ārzemju izdevumos.
Taču arī ceļotāji mēdz būt izdomas bagāti. Tā pagājušajā ziemā, kad Žagarkalnu nedēļas nogalēs apmeklēja arvien vairāk sportot gribētāju, viens no Cēsu rajona viesu nama saimniekiem atklājis sakarības naktsmītņu vietu rezervēšanā. Kāda no Lietuvas tūristu grupām bija pasākusi rezervēt vienlaicīgi vairākus viesu namus, lai pēdējā brīdī no vietām atteiktos. Tas lielā mērā radīja šķēršļus citu atpūtnieku, galvenokārt viņu tautiešu braukšanai uz Cēsīm slēpot, ja jau naktsmītnes izrādās aizņemtas. Viltnieki ieguvuši to, ka vairākas dienas slēpotāju Cēsīs ieradās mazāk, uz kalna bija mazāk cilvēku, bet viesu namu saimniekiem ar pēkšņu atteikumu tika radīti zaudējumi.
Komentāri