Pagājušā gada laikā ar regresa prasībām pret namu īpašniekiem un apsaimniekotājiem par nenotīrītu jumtu dēļ radītiem zaudējumiem citām personām apdrošināšanas AS “BTA” vērsās aptuveni 30 gadījumos, bet šogad šis skaits noteikti būs krietni lielāks, prognozē apdrošinātāji.
Pašlaik gan ir iesniegtas tikai dažas regresa prasības, sacīja “BTA” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece.
Regresa prasības apdrošinātāji vērš pret tiem namu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, no kuru īpašumā esošo vai apsaimniekoto ēku netīrītajiem jumtiem krītošie ledus gabali vai sniegs nodarījis kādus zaudējumus apdrošinātās personas veselībai vai īpašumam.
Arī apdrošināšanas AS “Ergo” Transportlīdzekļu apdrošināšanas un zaudējumu regulēšanas departamenta direktore Lilita Linde biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja, ka “Ergo” izvērtē katru negadījumu, kad sniegs vai ledus nodarījis zaudējumus īpašumam, kā arī pierādījumu pietiekamību un regresa prasības lietderīgumu.
“Nepieciešamības gadījumā “Ergo” regresa prasības kārtībā vēršas pret ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju, lai piedzītu zaudējumus, kas radušies bezatbildīgas rīcības dēļ,” piebilda Linde.
Rijniece sacīja, ka šogad ir sniegota ziema un līdz ar to arī negadījumu skaits ir lielāks nekā citus gadus. Šī gada pirmajās trijās darba dienās “BTA” pieteiktais aptuvenais atlīdzību skaits, kas saistīts ar sniega radītiem bojājumiem, ir ap 200 pieteikumiem, tai skaitā īpašuma apdrošināšanai – ap 50.
“Pieļaujam, ka līdzīgu negadījumu skaits, kas ir nenotīrītā sniega dēļ, varētu sasniegt nebijušus apmērus. Kritiskais sniega segas biezums tika sasniegts decembra nogalē, līdz ar to lielākais atlīdzību pieteikumu skaits saistībā ar sniega segas radītajiem zaudējumiem ir saņemts nesen, un lielākajā daļā gadījumu vēl tiek novērtēti zaudējumi un izvērtēti negadījumu apstākļi,” skaidroja Rijniece.
Viņa piebilda, ka, ja turpināsies tikpat intensīva snigšana, situācija tikai pasliktināsies, jo ceļi ir neizbraucami un sašaurinās ielas. Palielinās risks manevrēšanai, kas gan izraisa nelielus transportlīdzekļu bojājumus pie sadursmes, jo ātrumi nav lieli. Turpretī īpašumam radītie zaudējumi var būt daudz lielāki. Palielināsies arī bojājumi mašīnām no krītošajām lāstekām.
“Ja dzīvojat daudzdzīvokļu mājā, tad jāseko līdzi, lai namu apsaimniekotājs rūpīgi veiktu savus pienākumus. Savukārt privātmāju īpašniekiem iesakām novērtēt mājas tehnisko stāvokli un izvērtēt, cik liels sniega daudzums uz jumta ir pieļaujams. Vislabāk, protams, būtu vērsties pie profesionāļiem, kas izvērtēs, cik ātrā laikā sniega sega jānotīra. Gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniegs, kurš tuvāk ēkas jumta segumam, sāk kust un kļūst smagāks, palielinot jumta ielūšanas draudus,” sacīja Rijniece.
Linde informēja, ka šajā ziemā “Ergo” saņēmis vismaz 25 atlīdzību pieteikumus, kad būtiskus bojājumus radījis no jumtiem, koku zariem vai citām virsmām uz automašīnām krītošais sniegs, lāstekas vai sasaluši sniega kluči.
“Ja sniegs vai ledus uzkrīt uz transportlīdzekļa, tad šādus gadījumus sedz KASKO polise, taču negadījumā cietušajiem vienmēr jārīkojas saskaņā ar instrukciju – jāizsauc policija, kas piefiksē negadījuma apstākļus un noformē protokolu. Tādēļ ļoti svarīgi ir nedoties prom no notikuma vietas, kur negadījums noticis, lai policija varētu piefiksēt konkrēto negadījuma vietu un cietušā auto bojājumus. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai apdrošinātājs KASKO polises īpašniekam varētu veikt atlīdzības izmaksu un nepieciešamības gadījumā vēlāk attiecīgi varētu vērsties regresa prasības kārtībā pret vainīgo personu. Par notikušo negadījumu KASKO polises īpašniekam jāziņo apdrošinātājam un jāpiesaka atlīdzība,” skaidroja Linde.
Viņa piebilda, ka arī tādā gadījumā, ja transportlīdzeklim nav KASKO, vadītājs var regresa kārtībā vērsties pret vainīgo pusi – ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju. Savukārt, ja autovadītājam ir KASKO polise, tad viņa vietā ar šiem jautājumiem nodarbojas apdrošinātājs.
NOZARE.LV “Jāpiebilst, ka pārsvarā gadījumu “Ergo” praksē ēku īpašnieki regresa prasības apmaksā labprātīgi un nav nepieciešamības vērsties tiesas instancēs. Tomēr ir gadījumi, kad “Ergo” ir iesniedzis prasības pieteikumus tiesā regresa kārtībā, tad jārēķinās, ka process var ilgt vairākus gadus,” sacīja Linde.
Apdrošināšanas AS “Balta” ārējo komunikāciju vadītāja Kristīne Martinsone informēja, ka šajā ziemā jau saņemts viens atlīdzības pieteikums, kur persona Rīgā, Brīvības ielā, krītot ledum no jumta, guvusi galvas traumu. Kopumā šajā ziemā saņemti 25 atlīdzību pieteikumi, kur cilvēki, saslīdot uz ledus vai sniega, guvuši dažādas traumas – biežākās sekas ir lauztas rokas, kājas, pirksti, ribu lūzumi. 40% no šiem gadījumiem bijuši Rīgā.
“Īpašuma grupā jau pieteikti 14 atlīdzību pieteikumi, kur sniega smaguma dēļ iebrukuši ēku jumti, bojātas ēkas. Biežāk cietušie objekti ir saimniecības ēkas, palīgēkas. No ēku jumtiem krītošu ledus un sniega veidojumu dēļ šoziem cietušas jau astoņas automašīnas, vidēji lāsteku vai ledus gabalu bojājumi nodarījuši 300 latus lielus zaudējumus,” sacīja Martinsone.
Komentāri