Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Apdomīgi, jo maijs steidzina

Dace Laiva
10:54
22.05.2019
44
Marpukes Fotomarta 1

Maijs dārzniekiem vienmēr ir par īsu, un tā vien šķiet, ka tas ir īsākais gada mēnesis. Tikko vēl bija auksts un par slapju, lai dārzā kaut kodarītu, bet nu jau pēkšņi viss ir saplaucis un izžuvis un daļa darbu nokavēti.

Karstās aprīļa beigas ļoti pasteidzināja visu augu plaukšanu un ziedēšanu, kā arī izžāvēja augsni. Vēsais maija sākums, iespējams, daudzviet apsaldēja augļu koku ziedus, tādēļ šogad gaidāma mazāka ogu un augļu raža, apsalušas ir arī jūtīgākās ziemcietes.

Tomēr nu jau klāt maija beigas un darbi dārzā rit pilnā sparā. Maija vidū un beigās parasti jāuzsāk zāliena pļaušana. Svarīgi atcerēties, ka intensīvi kopts zāliens jāpļauj regulāri, nedrīkst pļaut ļoti zemu, vislabāk tikai 1/3 zāliena garuma. Iespējams, jaunā mīkstā zālīte pēc pirmās pļaušanas vēl neizskatīsies tik skaista, kā iecerēts, bet nedaudz jāpaciešas, jau ar otro vai trešo pļaušanas reizi tas iegūs glītu un kvalitatīvu izskatu. Vēl maijā zālienu var mēslot ar slāpekli saturošu mēslojumu, bet jāatceras, ka mēslojumu var izkaisīt tikai vakarpusē, vēlams pirms lietus, lai karstā saule augus neapdedzinātu. Mēslošanā vienmēr jābūt ļoti rūpīgam un uzmanīgam, precīzi jāievēro līdzekļa norādītās devas un mēslojums jāizkaisa ļoti vienmērīgi.

Maijā noteikti var plānot jauna zāliena ierīkošanu, rūpīgi sagatavot augsni, izlīdzināt, noplanēt, ielabot un sagatavot zāliena sējai vai paklājzāliena ieklāšanai. Iesaku ar augsnes sagatavošanu nogaidīt, ja tuvumā ir skaisti dzelteni ziedošas pieneņu pļavas. Visas jaukās pieneņpūkas var piezemēties tieši jūsu kvalitatīvi sagatavotajā augsnē. Un tad būs ļoti grūti no tām atbrīvoties. Ja nezāles traucē jau esošajā zālienā, tās var mēģināt izravēt (pienenes izdurt) vai apstrādāt ar herbicīdiem. Tomēr jāatgādina, ka dārzu “modē” arvien populārāki kļūst dabīgi zālieni ar bagātu augu sabiedrību, ne tikai stiebrzāles, bet arī ziedoši augi, kurus ieteicams pļaut retāk. Protams, pavisam dabīgu jeb bioloģiski vērtīgu zālāju arī Latvijā nav ļoti daudz, tomēr esam bagāti ar daudzām ziedaugu sugām, un mūsu rūpīgi koptie mauriņi pavisam nemanāmi papildinās ar jaunām augu sugām, un iespējams, ka nevajag ar tām cīnīties, bet gan sadzīvot.

Maija beigās beidzas forsītiju ziedēšana, kas šogad priecēja ļoti bagātīgi. Pavisam drīz jau būs noziedējušas arī asās, Vanhuta un pelēkās spirejas, kuras pēc ziedēšanas ieteicams apgriezt. Ja krūms jau vecāks un lielāks, iespējams, ka vajadzēs izgriezt pat atsevišķus zarus, tā atjaunojot krūmu, vai tikai īsināt noziedējušos zarus, lai veidotu vainaga formu. Vēl var paspēt apgriezt klinš­rozītes, jo tās gatavojas ziedēšanai vasaras beigās un rudenī. Apgriežot pagājušā gada dzinumus, klinšrozīte veido kompaktāku krūma formu, kā arī bagātīgāk zied. Šo darbu var veikt arī rudenī, kad krūms noziedējis. Noziedējušas ir arī lielākā daļa pavasarī ziedošo sīpolpuķu. Lai saglabātu kvalitatīvus sīpolus, augiem jāļauj nobriest, tādēļ lakstus nebūtu vēlams nogriezt vai nopļaut. Tulpēm ieteicams izlauzt sēklotnes (noziedējušos ziedus), lai augs netērē spēku sēklu ražošanai. Maija beigās jau pavisam noteikti ir saplaukušas rozes, un nu pavisam skaidri redzams, kuri zari ir nosaluši, tie jāizgriež. Sauso, nosalušo vai aizlūzušo zaru izgriešana, ja vien tas nav paveikts jau iepriekš, veicama visiem krūmiem un skujkokiem. Rozēm šobrīd veidojas ziedu pumpuri, tādēļ tās var atkārtoti mēslot, izmantojot gan minerālo, gan organisko mēslojumu. Zinot, cik grūti turēties pretim kārdinājumam un nenopirkt kādu jaunu rožu stādu, šis ir laiks, kad jaunos stādus varam stādīt. Tāpat maija beigās var stādīt vīnogas, kas tāpat kā rozes audzētas siltumnīcās un var būt jutīgas pret aukstumu. Stādīt ieteicams vakarpusē vai izvēlēties dienu, kas nav karsta un saulaina, jo iestādītie augi var sau­lē apdegt. Stādīt varam arī jebkurus citus augus, jo visticamāk tie ir podos jeb konteineros.

Noteikti jāatceras augus aplaistīt! Un aplaistīt nozīmē, ka mitrums nokļūst pie augu saknēm, nevis apslapinātas tiek tikai lapas un augsnes virskārta. Iestādītam krūmam vai kokam izveido apdobi ar nelielu grāvīti un aplaista ar 1-2 spaiņiem ūdens (atkarīgs no stāda lieluma) tā, lai ūdens nokļūst līdz saknēm. Iestādot obligāti jāaplaista visi augi, un laistīšana jāturpina, līdz tie ieaugušies, bet rūpīgi apdomājot, pirms uzsākt augu un zāliena laistīšanu dārzā. Kad dabā ir sausuma periods, augi pielāgojas apstākļiem. Ja sākat augus un zālienu laistīt, tas jādara regulāri, jo augi pieradīs pie jūsu rūpēm un pat nemēģinās paši sagatavoties mitruma trūkumam. Vēlreiz atgādinu, ka laistīšana nozīmē, ka ūdens nokļūst pie auga saknēm. Protams, neatkarīgi no laika apstākļiem jālaista būs viengadīgās puķes, kas iestādītas toveros, traukos un kastēs. Arvien populārāka kļūst arī daudzgadīgo augu audzēšana podos un traukos, kā arī paceltās garšaugu un sakņu dobes. Tās pavisam noteikti jālaista, jo ātrāk izkalst un cieš no mitruma trūkuma.

Maija beigās dobes var papildināt ar dālijām, gladiolām, frēzijām, kannām un citām gumu un sīpolpuķēm, kuras ziemā glabātas pagrabā vai noliktavā. Var dobēs sēt īsa veģetācijas perioda viengadīgās puķes (saulespuķes, kreses, puķuzirnīšus, kliņģerītes, kosmejas, magones u.c). Izstādot dobēs, traukos un kastēs viengadīgo puķu dēstus, ieteicams tos sākumā “pieradināt” pie āra temperatūras, lai tie neapdegtu vai neciestu no aukstuma. Ja stādi vēl nav iegādāti, dārzniecībās izvēle šobrīd ir ļoti liela un bagātīga. Lai nekristu kārdinājumā, iesaku apdomāt, cik un kādus augus nepieciešams iegādāties un kur katram būs paredzētā vieta. Pavisam drīz jau ziedēs peonijas, tās siltajā laikā izstiepušās pavisam augstas, iespējams, ka nepieciešami balsti. Maijā vēl var paspēt sadalīt un pārstādīt rudenī ziedošās ziemcietes (miķelītes, čīkstenes, rudbekijas u.c.).

Pēdējais laiks iesēt un iestādīt iecerētos sakņu un garšaugus. Var mēslot zemenes, kā arī ierīkot jaunus zemeņu stādījumus.

Protams, kopā ar skaistajiem augiem dārzā aug arī nezāles. Tās ieteicams izravēt, lai nenomāktu augus, ieteicams atjaunot apdobes, varbūt kaut kur tām jāatjauno forma vai jāpaplašina. Apdobes var mulčēt.

Maijā jāpagūst viss – arī izbaudīt trako ziedēšanu, kad zied viss reizē. Jāpaspēj nogaršot rabarberus un pirmos salātus, redīsus un citus zaļumus.

Raksts tapis sadarbībā ar

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
34

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi