Trešdiena, 2. aprīlis
Vārda dienas: Irmgarde

Cēsu svētki - atskats

Sarmīte Feldmane, Iveta Rozentāle
12:31
23.07.2024
265
Sv Gajiens

Priecīgi. Dāvājot apkārtējiem ziepju burbuļus, pārsteigumu sagādāja Priekuļu bērnudārza “Mežmaliņa” kolektīvs. FOTO: Sarmīte Feldmane

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm

Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks.

No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien jaunajās Cēsīs.

Piektdiena sākās ar vēstures lappušu pāršķirstīšanu. Cēsu muzeja un Latvijas vēsturnieki atgādināja par Volteru fon Pletenbergu. Viņš bija viens no ietekmīgākajiem sava laika Livonijas politiķiem, diplomātiem un karavadoņiem. Konferencē bija klāt arī viņa dzimtas pārstāvis Volters fon Pletenbergs.

Kad laika rats atkal tika atgriezts mūsdienās, cēsnieku ceļi veda uz Cēsu Pils parku, kur jau varēja izkustināt kājas, vai Vienības laukumu, lai būtu svētku gājiena dalībnieks.

Jau laikus no Vienības laukuma gar Lenču ielu izvietojās skatītāji. Kad atskanēja pūtēja orķestra “Cēsis” maršs, visi sarosījās. Divu nests, gājiena priekšgalā Cēsu lukturis – simbols, kas iedzīvojies un saprotams cēsniekiem un viesiem. Kolektīvi dziedot, skandējot saukļus, drīz vien piepildīja visu Lenču ielu un nogriezās uz parku. Gājienā pašvaldības iestādes un uzņēmumi, amatiermākslas kolektīvi, sporta klubi un komandas ne tikai no Cēsīm, arī    apvienībām. Skatītāji    gājiena dalībniekiem veltīja atzinīgas uzslavas: lūk, Cēsu gaļas kombināts, “Cēsu alus”, Vidzemes būvserviss, Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu Pētniecības centrs, SIA “Vendor Latvija”, “Maxima”…    Katrs īpaši gatavojies Zvaigžņu gājienam, lai radītu prieku sev un citiem un reizē atgādinātu par sevi.  Nedalīta uzmanība bija pievērsta Kosmosa centra komandai, kura līdzi stūma raķeti. Kāds gan pamācīja, lai šauj gaisā, nebūs jāstumj.

Kad visi 1400 gājiena dalībnieki no 49 dažādiem kolektīviem sanāca Pils laukumā, tas bija piepildīts. Un atkal uzslavas, šoreiz individuālas no radiem, draugiem, paziņām. Kā pastāstīja Cēsu kultūras centra vadītāja Kristīne Timermane – Malēja, šovasar gājienā bijis vairāk dalībnieku nekā pērn. Tā ir svētkos iederīga tradīcija. Lepni, kopā, vienotā gājienā, svētkos.

Tad laiks Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, kurš uzsvēra, ka gājiens  iezīmēja Cēsu 818 gadus. “To laikā priekšteči radījuši, cēluši, sargājuši un nosargājuši, un atkal cēluši Cēsis. Viņi mums devuši šo skaisto pilsētu. Mēs aizvien veidojam Cēsis,” sacīja novada vadītājs un pateicās ikvienam par katru labo domu, darbu un iniciatīvu, lai    pilsēta būtu skaistāka, sakoptāka, radošāka, rosīgāka un turīgāka. “Svinam! Daudz laimes dzimšanas dienā!” savai pilsētai un ikvienam novēlēja J.Rozenbergs.

Pils laukums Francijas noskaņās

Cesis 24 4

Pikniks. Svētdien atpūtu pēc saspringtās iepriekšējās svētku dienas programmas varēja baudīt franciskās sajūtās. Kaut pasēdēt pie siena ķīpas nav nekas svešs arī mūsmājās. FOTO: Iveta Rozentāle

Svētdien pilsētā virmoja divas sajūtas – sportiskā, kas turpinājās jau kopš sestdienas, un mierpilnā.

Mierpilnu atmosfēru baudošie pulcējās Pils laukumā, kur sadarbībā ar Francijas institūtu notika pikniks, uz kuru cilvēki nāca visas dienas garumā. Uzņēmēja Sigita Norvele pirmo reizi Cēsu svētkos piedalījās kā viesis: “Šogad tikai nedaudz darbojos Pils parkā, līdz ar to pārējā laikā ar prieku varēju izbaudīt milzīgo svētku programmas buķeti. Man pašai ļoti patīk organizēt pasākumus, kuri rada sajūtas, tāpēc no sirds izbaudu arī šo pikniku, kurā virmo Francijas noskaņas, ir atbilstoša mūzika, tepat ir zirgi, viss rada brīvu sajūtu, vieglumu, prieku par satikšanos. Šādiem piknikiem ir arī vēsturisks pieskāriens, kas vijas cauri gadsimtiem. Laiks ir vērtība, tāpēc man šķiet svarīgi to sajust un izbaudīt.”

Cēsnieks 2024 – Gunita Bārda

Ginits Barda

Novērtēta. Gunitas Bārdas smaidu, labestību, mīlestību nevar nepamanīt.

Cēsu pilsētas svētkos tā ir tradīcija – pēc gājiena un domes priekšsēdētāja uzrunas “Cēsnieka 2024” sveikšana.

“Cēsu alus” sadarbībā ar paš­valdību aicināja ikvienu balsot par šīgada ieteiktajiem kandidātiem:    ilggadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju Natāliju Kramu, basketbola treneri Vladimiru Kiseļovu, sarunu festivāla “LAMPA” direktori Ievu Moricu vai     koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgo Gunitu Bārdu.

Novada vadītājs Jānis Rozenbergs un “ Cēsu alus” komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa paziņoja, ka “Gada cēsnieka” titulu ieguvusi Gunita Bārda. Viņu nominēšanai ieteica iepriekšējā gada titula ieguvējs, deju kolektīvu vadītājs Andis Kozaks. “Kad man bija jāiesaka kāds, kurš šogad būtu pelnījis būt “Gada cēsnieks”, uzreiz bija skaidrs, neviens cits -    tā ir Gunita,” “Druvai” pastāstīja A.Kozaks un uzsvēra, ka  ar Gunitu kopā strādāt viegli. “Ejam vienā solī, viens otru papildinām, uzklausām, kopā veidojot programmu, nevelkam deķi katrs uz savu pusi, dziedam vienu dziesmu, dejojam vienu deju,” sacīja A.Kozaks un uzsvēra: “Sirsnīga, atklāta, pozitīva, inteliģenta.  Kad izdomāts kāds koncerts, tad ir skaidrs,  ka režisore būs Gunita. Sirsnīgs draugs un kolēģe, ar kuru kopā varam gāzt kalnus,” teica A.Kozaks un atklāja, ka pat nevar atminēties, cik gadu jau sadarbojas ar Gunitu.

J.Rozenbergs atzina, ka nekad Gunitu nav redzējis sabēdājušos, dažkārt, kad kaut kas neizdodas, ir sakreņķējusies, bet cauri dzīvei viņu pavada labestība. “Paldies par labestību un smaidu, ko dāvā. Mans jaunatklājums – tavs brīvprātīgās darbs slimnīcās. Darot mīlestības darbus, pilsēta atmirdzēs zvaigžņu gaismās.  Lai mūsu vidū vairāk tādu cilvēku! Lai mīlestība vairojas!” sacīja J.Rozenbergs.

Saņemot cēsnieku atzinību, Gunita Bārda sacīja: “Katrs cilvēks ir ļoti, ļoti īpašs. Ticu, ka mans uzdevums dzīvē ir mīlēt. Tikai mīlot varu radīt pasākumus, varu dziedāt, tikai mīlot varu darīt savu sirdsdarbu – doties uz Cēsu un Valmieras slimnīcām pie veciem ļaudīm, lasīt viņiem grāmatu, sarunāties, vienkārši pabūt kopā. No sirds ikvienam vēlu – mīlam, samīļojam viens otru un neesam vienaldzīgi cits pret citu.” Cēsnieki viņu apbēra ar ziediem, bet dejotāji, kā jau goda reizē pienākas, svieda gaisā, tuvāk zvaigznēm.

Pasākumu dažādība visām gaumēm un interesēm

Sestdien svētki kūsāt kūsāja, no rīta pilsētniekus modināja pūtēju orķestris, pēc tam visu dienu līdz tumsai ikviens varēja ienirt piedāvājuma dažādībā.

Bez tirgus neiztikt

Dienas laikā vecpilsēta bija piepildīta ar tirgotājiem un pircējiem. Amatnieki izrādīja savus meistarstiķus, mājražotāji savus gardumus. Tirgoties bija braukuši daudzi apģērbu meistari, te katrs apmeklētājs varēja sevi apģērbt no galvas līdz kājām un rotāties. Netrūka darinājumu, lai rotātu māju un pagalmu. Un, protams, katrs savai gaumei varēja atrast kādu gardumu.    Tirgus bija tik plašs, ka bija jāsmaida par garāmgājēju teikto: “Paejam vēl nedaudz uz leju, bet tad nākam atpakaļ.” Tirgošanās sākās no Raunas vārtiem līdz pat Līvu laukumam. Bet Rožu laukumā    visus priecēja vietējo un viesu amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi.

Cesis 24 10

Plašā tirgošanās. Visa vecpilsēta bija piepildīta ar tirgotājiem, interesentiem un pircējiem. FOTO: Iveta Rozentāle

Slēpes uzzied jūlijā

Vasaras slēpojienā “Ziedošās slēpes” piedalījās ap 20 dalībnieku – atraktīvi, izdomas bagāti un azartiski. Pasākums pulcēja ļoti daudz līdzjutēju un skatītāju, kas centās atraktīvo notikumu iemūžināt telefonos. Savukārt bērniem dienas garumā pasākumi un radošās aktivitātes notika Pils laukumā.

Cesis 24 9

Ziedošās slēpes. Vasaras slēpojiena “Ziedošās slēpes” dalībnieki kā vienmēr izcēlās ar radošumu un košumu. FOTO: Iveta Rozentāle

Motociklu šovs – daudzveidīgs un arī noderīgs

Kaut brīžiem vareni nolija, milzīgu interesi raisīja arī pārbūvēto motociklu skate “Custom bike show”, kā arī auto klasikas demonstrējumi. Cēsnieks Gints Uškāns, kurš cenšas apmeklēt visus Latvijā notiekošos motobraucēju pasākumus, motociklu skati novērtēja ļoti atzinīgi: “Parasti tādas skates ir par maksu, Cēsīs bija iespēja entuziastu paveikto apskatīt bez maksas, un interesentu bija patiešām daudz, arī ģimenes ar bērniem. Novērtēju arī labo organizatorisko darbu, motocikli bija sadalīti grupās, ērti novietoti un apskatāmi, te bija redzami patiesi šedevri, kur katra detaļa, nianse pārdomāta. Bija atbraukuši arī dalībnieki no Igaunijas, Lietuvas.” G.Uškāns uzsvēra, ka ļoti augstu novērtē motociklu detaļu tirdziņu, kurā varēja atrast arī grūti atrodamo “Harley Davidson” remontam.    Tāpat viņš atzinīgi novērtēja, ka motobraucējiem bija pieejams frizieris, arī ēdiens bija garšīgs. “Cepuri nost, nav kauns par savu pilsētu, beidzot var teikt, ka arī Cēsis šajā ziņā sāk attīstīties. Prieks, ka bija arī paš­valdības atbalsts. Dzirdēju no atbraukušajiem atzinīgus vārdus un labas atsauksmes. Cēsis vairāk pozicionē kā tūristu, kājāmgājēju un velosipēdistu pilsētu, bet arī moto­braucēji ir tūristi, par kuriem vērts padomāt. Jāteic, ka svētki bija tik vērienīgi, ka no tiem ieguva arī uzņēmēji. Zinu, ka viesnīcās brīvu vietu nebija, bija jāmeklē ārpus Cēsīm.”

Cesis 24 12

Moču daudzveidība. Pārbūvēto motociklu skate bija ne tikai plaša, bet tajā bija skatāmi arī unikāli šedevri. FOTO: Iveta Rozentāle

“Esam iesildījušies būt kultūras galvaspilsētai”

Sestdienas vakarā pilsētu pieskandināja plaša mūzikas programma. Inta Kezika, cēsniece, pastāstīja, ka viņu īpaši piesaistīja viesmākslinieku – “Mazā Prinča” un Intara Busuļa – uzstāšanās. “Bija patiess prieks redzēt smaidīgas sejas, publika bija vienota svētku baudīšanai gan dziedot, gan dejojot. Jāteic, ka nedaudz nepatīkami pārsteidza ēdināšanas sektora pasakainās cenas.” Svētku laikā pilsētā bija arī karuseļi, mazākie bērni ar sajūsmu esot izbaudījuši šīs atrakcijas. “Šogad īpaši par vizuālo noformējumu bija padomājuši vietējie uzņēmumi, kafejnīcu īpašnieki, gādājot par svētku un mājīguma sajūtu, lai radītu vēlmi iegriezties un atpūsties. Kā jau katru gadu pilsētas svētkos bija iespēja atrast sev saistošus pasākumus ikvienai vecuma grupai. Paldies par to svētku radītājiem! Pēc šī gada pasākumiem varu teikt, ka esam iesildījušies nākamajā gadā būt par kultūras galvaspilsētu,” vērtē cēsniece.

Mūzikas izvēle tiešām bija bagātīga un daudzveidīga – no Vidzemes kamerorķestra līdz reperim. Un mūsdienu estrādes klasika Intars Busulis. Arī grupa “Mazais Princis” un citi. Katrai gaumei un priekam.

Cesis 24 2

Bērnu pasaule. Pils laukumā bērniem bija iespēja uzspēlēt dažādas spēles un piedalīties radošās aktivitātēs, vingrošanā un baudīt koncertu. FOTO: Iveta Rozentāle

Cesis 24 15

Sadraudzība. Rožu laukumā uzstājās gan vietējie amatiermākslas kolektīvi, gan arī viesi. Priecēja arī dāmas no Cēsu sadraudzības pilsētas Rakveres. FOTO: Iveta Rozentāle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

00:00
02.04.2025
28

2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

Vai tirgus paliks bez vietējiem zemniekiem un mājražotājiem?

13:54
01.04.2025
66

No šodienas vairāki uzņēmēji, kas Cēsu tirgū gadiem pārdevuši gaļu un tās produktus, pārtrauc tur tirgoties, “Druvai” pastāstīja zemnieks Jānis Plūme, cēsniekiem labi zināma tirgus gaļas stenda saimnieks. “Līgums par tirdzniecības platības nomu mums bija ar iepriekšējo tirgus administrāciju. 31.martā tas beidzās, bet jauno līgumu, ko iedeva tirgus vadītājs Rihards Eniks, neparakstīšu. Tāpat darīs vēl […]

Vēlēšanas tuvojas. Sarakstu vēl nav

13:05
01.04.2025
44

Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas sistēmā pamazām krājas partiju kandidātu saraksti gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No Cēsu novada pagaidām nav reģistrēts neviens. Tāpat Vidzemē ir Smiltenes, Valkas, Madonas,    Saulkrastu un Ogres novadā. Alūksnes    un Gulbenes novadā vēlētāji jau var iepazīties ar divu partiju deputātu kandidātu sarakstiem, Sigul­das novadā ar triju, Valmieras ar vienu. “Visas formalitātes […]

E.coli infekcija nav apstājusies

13:01
01.04.2025
246

“Cēsu novadā turpina konstatēt E.coli infekcijas izraisītās saslimšanas,” saka Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere, ieskicējot aktuālo situāciju stacionārā. “Šorīt Bērnu slimību nodaļā ir viens pacients, kuram apstiprināta E.coli infekcija, bērna veselības stāvoklis ir stabils, bet otrā gadījumā ir aizdomas par saslimšanu, tiek gaidīti analīžu rezultāti. Pēdējās dienās divi pacienti pārvesti uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu […]

Cik "zaļa" ir industriālo vēja parku ražotā enerģija?

00:00
01.04.2025
135
3

Par un pret vēja parkiem – uz sarunu par šo tēmu pagājušā piektdienā Nītaures Kul­tū­ras namā tikās tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāji. Zāle bija pārpildīta, un sanākušo noskaņojums nepārprotams – nē vēja parkiem    Skujenes, Zaubes un Nītaures pagastu teritorijā. Janvārī jau “Druvā” rakstījām par    sākotnējo sabiedrisko apspriešanu vēja elektrostaciju    būvniecības iecerei, kas […]

Uz 19 domes krēsliem ir konkurence

00:00
31.03.2025
122

Izskatās, lai noturētu vai iegūtu pozīciju Cēsu novada domē, nopietni sacentīsies divi politiskie spēki – “Jaunā Vienotība” un politisku partiju apvienība “Rī­cība un Atbildība”, kuru Cēsu novada domes vēlēšanām izveidoja Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Vidze­mes partija un partija “Latvijas attīstībai”. Sevi piesaka partija “Latvija pirmajā vietā”. Uz deputātu vietām kandidē arī partija “Progresīvie” […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
7
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
22
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
39
10
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
41
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi