Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Apdomīgi, jo maijs steidzina

Dace Laiva
10:54
22.05.2019
240
Marpukes Fotomarta 1

Maijs dārzniekiem vienmēr ir par īsu, un tā vien šķiet, ka tas ir īsākais gada mēnesis. Tikko vēl bija auksts un par slapju, lai dārzā kaut kodarītu, bet nu jau pēkšņi viss ir saplaucis un izžuvis un daļa darbu nokavēti.

Karstās aprīļa beigas ļoti pasteidzināja visu augu plaukšanu un ziedēšanu, kā arī izžāvēja augsni. Vēsais maija sākums, iespējams, daudzviet apsaldēja augļu koku ziedus, tādēļ šogad gaidāma mazāka ogu un augļu raža, apsalušas ir arī jūtīgākās ziemcietes.

Tomēr nu jau klāt maija beigas un darbi dārzā rit pilnā sparā. Maija vidū un beigās parasti jāuzsāk zāliena pļaušana. Svarīgi atcerēties, ka intensīvi kopts zāliens jāpļauj regulāri, nedrīkst pļaut ļoti zemu, vislabāk tikai 1/3 zāliena garuma. Iespējams, jaunā mīkstā zālīte pēc pirmās pļaušanas vēl neizskatīsies tik skaista, kā iecerēts, bet nedaudz jāpaciešas, jau ar otro vai trešo pļaušanas reizi tas iegūs glītu un kvalitatīvu izskatu. Vēl maijā zālienu var mēslot ar slāpekli saturošu mēslojumu, bet jāatceras, ka mēslojumu var izkaisīt tikai vakarpusē, vēlams pirms lietus, lai karstā saule augus neapdedzinātu. Mēslošanā vienmēr jābūt ļoti rūpīgam un uzmanīgam, precīzi jāievēro līdzekļa norādītās devas un mēslojums jāizkaisa ļoti vienmērīgi.

Maijā noteikti var plānot jauna zāliena ierīkošanu, rūpīgi sagatavot augsni, izlīdzināt, noplanēt, ielabot un sagatavot zāliena sējai vai paklājzāliena ieklāšanai. Iesaku ar augsnes sagatavošanu nogaidīt, ja tuvumā ir skaisti dzelteni ziedošas pieneņu pļavas. Visas jaukās pieneņpūkas var piezemēties tieši jūsu kvalitatīvi sagatavotajā augsnē. Un tad būs ļoti grūti no tām atbrīvoties. Ja nezāles traucē jau esošajā zālienā, tās var mēģināt izravēt (pienenes izdurt) vai apstrādāt ar herbicīdiem. Tomēr jāatgādina, ka dārzu “modē” arvien populārāki kļūst dabīgi zālieni ar bagātu augu sabiedrību, ne tikai stiebrzāles, bet arī ziedoši augi, kurus ieteicams pļaut retāk. Protams, pavisam dabīgu jeb bioloģiski vērtīgu zālāju arī Latvijā nav ļoti daudz, tomēr esam bagāti ar daudzām ziedaugu sugām, un mūsu rūpīgi koptie mauriņi pavisam nemanāmi papildinās ar jaunām augu sugām, un iespējams, ka nevajag ar tām cīnīties, bet gan sadzīvot.

Maija beigās beidzas forsītiju ziedēšana, kas šogad priecēja ļoti bagātīgi. Pavisam drīz jau būs noziedējušas arī asās, Vanhuta un pelēkās spirejas, kuras pēc ziedēšanas ieteicams apgriezt. Ja krūms jau vecāks un lielāks, iespējams, ka vajadzēs izgriezt pat atsevišķus zarus, tā atjaunojot krūmu, vai tikai īsināt noziedējušos zarus, lai veidotu vainaga formu. Vēl var paspēt apgriezt klinš­rozītes, jo tās gatavojas ziedēšanai vasaras beigās un rudenī. Apgriežot pagājušā gada dzinumus, klinšrozīte veido kompaktāku krūma formu, kā arī bagātīgāk zied. Šo darbu var veikt arī rudenī, kad krūms noziedējis. Noziedējušas ir arī lielākā daļa pavasarī ziedošo sīpolpuķu. Lai saglabātu kvalitatīvus sīpolus, augiem jāļauj nobriest, tādēļ lakstus nebūtu vēlams nogriezt vai nopļaut. Tulpēm ieteicams izlauzt sēklotnes (noziedējušos ziedus), lai augs netērē spēku sēklu ražošanai. Maija beigās jau pavisam noteikti ir saplaukušas rozes, un nu pavisam skaidri redzams, kuri zari ir nosaluši, tie jāizgriež. Sauso, nosalušo vai aizlūzušo zaru izgriešana, ja vien tas nav paveikts jau iepriekš, veicama visiem krūmiem un skujkokiem. Rozēm šobrīd veidojas ziedu pumpuri, tādēļ tās var atkārtoti mēslot, izmantojot gan minerālo, gan organisko mēslojumu. Zinot, cik grūti turēties pretim kārdinājumam un nenopirkt kādu jaunu rožu stādu, šis ir laiks, kad jaunos stādus varam stādīt. Tāpat maija beigās var stādīt vīnogas, kas tāpat kā rozes audzētas siltumnīcās un var būt jutīgas pret aukstumu. Stādīt ieteicams vakarpusē vai izvēlēties dienu, kas nav karsta un saulaina, jo iestādītie augi var sau­lē apdegt. Stādīt varam arī jebkurus citus augus, jo visticamāk tie ir podos jeb konteineros.

Noteikti jāatceras augus aplaistīt! Un aplaistīt nozīmē, ka mitrums nokļūst pie augu saknēm, nevis apslapinātas tiek tikai lapas un augsnes virskārta. Iestādītam krūmam vai kokam izveido apdobi ar nelielu grāvīti un aplaista ar 1-2 spaiņiem ūdens (atkarīgs no stāda lieluma) tā, lai ūdens nokļūst līdz saknēm. Iestādot obligāti jāaplaista visi augi, un laistīšana jāturpina, līdz tie ieaugušies, bet rūpīgi apdomājot, pirms uzsākt augu un zāliena laistīšanu dārzā. Kad dabā ir sausuma periods, augi pielāgojas apstākļiem. Ja sākat augus un zālienu laistīt, tas jādara regulāri, jo augi pieradīs pie jūsu rūpēm un pat nemēģinās paši sagatavoties mitruma trūkumam. Vēlreiz atgādinu, ka laistīšana nozīmē, ka ūdens nokļūst pie auga saknēm. Protams, neatkarīgi no laika apstākļiem jālaista būs viengadīgās puķes, kas iestādītas toveros, traukos un kastēs. Arvien populārāka kļūst arī daudzgadīgo augu audzēšana podos un traukos, kā arī paceltās garšaugu un sakņu dobes. Tās pavisam noteikti jālaista, jo ātrāk izkalst un cieš no mitruma trūkuma.

Maija beigās dobes var papildināt ar dālijām, gladiolām, frēzijām, kannām un citām gumu un sīpolpuķēm, kuras ziemā glabātas pagrabā vai noliktavā. Var dobēs sēt īsa veģetācijas perioda viengadīgās puķes (saulespuķes, kreses, puķuzirnīšus, kliņģerītes, kosmejas, magones u.c). Izstādot dobēs, traukos un kastēs viengadīgo puķu dēstus, ieteicams tos sākumā “pieradināt” pie āra temperatūras, lai tie neapdegtu vai neciestu no aukstuma. Ja stādi vēl nav iegādāti, dārzniecībās izvēle šobrīd ir ļoti liela un bagātīga. Lai nekristu kārdinājumā, iesaku apdomāt, cik un kādus augus nepieciešams iegādāties un kur katram būs paredzētā vieta. Pavisam drīz jau ziedēs peonijas, tās siltajā laikā izstiepušās pavisam augstas, iespējams, ka nepieciešami balsti. Maijā vēl var paspēt sadalīt un pārstādīt rudenī ziedošās ziemcietes (miķelītes, čīkstenes, rudbekijas u.c.).

Pēdējais laiks iesēt un iestādīt iecerētos sakņu un garšaugus. Var mēslot zemenes, kā arī ierīkot jaunus zemeņu stādījumus.

Protams, kopā ar skaistajiem augiem dārzā aug arī nezāles. Tās ieteicams izravēt, lai nenomāktu augus, ieteicams atjaunot apdobes, varbūt kaut kur tām jāatjauno forma vai jāpaplašina. Apdobes var mulčēt.

Maijā jāpagūst viss – arī izbaudīt trako ziedēšanu, kad zied viss reizē. Jāpaspēj nogaršot rabarberus un pirmos salātus, redīsus un citus zaļumus.

Raksts tapis sadarbībā ar

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
19

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
284

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
38

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi