Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Justīne, Juta

Apciemo vaivēniešus 47. reizi

Druva
23:00
21.06.2007
12

Desmit gadus Vaives pagasta ģimenes iepriecina norvēģis Emīls Bjerke, dāvājot iztikas līdzekļus ikdienai, sadzīvē derīgas lietas un vasaras nometnes bērniem.

“Es pasakos bērniem, kas kļuvuši tik tuvi manai sirdij. Mana sirds tagad glabājas šeit,” Jāņu ielīgošanas pasākumā Līvu pamatskolā sacīja Emīls Bjerke, kurš 30 gadus vadījis Norvēģijas Sarkanā Krusta darbu Gresvikā. Pirms desmit gadiem viņš meklējis cilvēkus mūspusē, kuriem vajadzīga palīdzība un atbalsts.

“Emīls vēlējās palīdzēt tiem, kuri grib savas problēmas risināt. Tiem, kuri paši vēlas un cer, ka viņu bērni dzīvos labi,” sadarbības sākumu atcerējās Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova un piebilda, ka sākotnēji pagasta vadība, skolotāji un bērnu vecāki daudz stāstījuši par problēmām, un norvēģi palīdzējuši pat šķietamos sīkumos.

“Norvēģi toreiz vērtēja, kā trūkst mācību iestādēs, skatījās, kur bērni var saņemt sociālo palīdzību, veselības aprūpi. Atceros, kā Emīls neslēpa, ka mūsu feldšerpunktā jūtas kā muzejā. Šo gadu laikā no norvēģiem caur Vaives SK nodaļu esam saņēmuši daudz humāno palīdzības sūtījumu – apģērbu, apavus, gultas veļu, matračus. Dāvinājumos esam dalījušies ar citiem pagastiem. Par visu labo, ko Emīls ir paveicis, ar lielu paldies arī ir par maz,” tā Antra Gabranova un piebilda, ka gadu gaitā visciešākās savstarpējās attiecības ar Gresvikas Sarkano Krustu izveidojušās Līvu pamatskolai. Direktores kabinetā sakrātas daudzas atskaišu un dokumentu mapes, kurās vienmēr iespējams izlasīt, kādu palīdzību saņēmusi viena vai cita ģimene, cik lietderīgi tērēti ziedojumi. Jau septiņus gadus 60 Vaives pagasta bērni, kas apmeklē bērnudārzu un mācās Līvu pamatskolā, bauda brīvpusdienas, vasarās notiek pat vairākas atpūtas nometnes.

“Liels paldies, ka tas viss gadiem tiek darīts! Ja par palīdzību pašvaldībai, tad vēl tagad izmantojam norvēģu sarūpēto transportu. Autobusiņš ved bērnus uz skolu. Ir labi, ka cilvēki saņem materiālu atbalstu, bet no otras puses tam ir arī audzinoša nozīme. Mūsu bērni izprot, cik tas ir labi – otram palīdzēt,” uzsvēra Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna un vaļsirdīgi piebilda, ka par pašvaldības budžeta līdzekļiem neizdotos sarīkot tik izzinošas nometnes, tik ilgstoši un daudzus bērnus nodrošināt ar bezmaksas pusdienām.

“Pagastā ir divas skolas. Līdzekļu vajag daudz, bet es gan vienmēr vērtēju lietas no divām pusēm. Man jau liekas, ka daudziem pagasta cilvēkiem arī pašiem, bez citu palīdzības, būtu jācenšas dzīvi sakārtot,” piebilda Valda Zaļaiskalna.

Norvēģijas SK uz notiekošo raugās citādi, jo ziemeļvalsts pilsoņi neizprot kā, piemēram, bez ievērojama valsts sociālā atbalsta vientuļā māte var izaudzināt trīs bērnus.

Kopš 2006. gada rudens sadarbībā ar norvēģiem Vaivē ir izveidots “Ģimeņu atbalsta fonds”, un Emīls Bjerke atradis labas gribas cilvēkus, lai finansiāli katru mēnesi palīdzētu 21 Vaives pagasta bērnam, dažiem sameklēti krustvecāki. Arī pats sirmais kungs vairs Norvēģijā nevada Sarkanā Krusta organizāciju, viņš ir pensijā, bet sirds joprojām ir labdarības pusē.

“Katru mēnesi skolas kontā tiek ieskaitīti 210 lati. Katrs ģimenes atbalsta fonda redzeslokā esošais bērns saņem 10 latus. Naudiņu iedodu vecākiem, ja zinu, ka viņi pratīs to vajadzīgajam iztērēt, ja ne, tad pati izveidoju sarakstu, kas bērnam nepieciešams skolai, kas no apģērba. Braucu vakaros pie ģimenēm un jautāju, kas vajadzīgs no pārtikas produktiem. Vajadzību sarakstā mēdz būt gan galda lampa, gan veļas pulveris, gan higiēnas preces, gan pāris banāni vai svaigie gurķi, kurus vecāki nevar atļauties bērnam nopirkt. Tad kopā dodamies uz veikalu,” stāstīja Antra Gabranova un piebilda, ka ģimenēs, kur aug trīs, četri bērni, norvēģu dāvinājums mēnesī jau ir 30 un 40 lati.

“Tā laukos diemžēl ir ļoti liela nauda,” tā Antra un piebilda, ka vairākas trūcīgas, arī labas daudzbērnu ģimenes nespēj atsperties, jo faktiski iztiek no līdzekļiem, kas nopelnīti gadījuma darbos, strādājot par minimālo algu, kas pēc nodokļu nomaksas var arī nepārsniegt 90 latus mēnesī, tērējot bērnu pabalstus.

“Es desmit gadu laikā pie jums esmu bijis 47 reizes. Norvēģijā cilvēki ir ļoti bagāti un daudzi nespēj noticēt, ka tikai 900 kilometrus attālajā Latvijā dzīvo tik daudz trūcīgu ģimeņu. Un mēs vēlamies palīdzēt. Šoreiz pie diviem bērniem atbrauca krustvecāki, kuri paši vēl izlems, kā rūpēties par bērniem. Es ceru, ka drīzumā krustvecāki būs arī citiem bērniem. Mani draugi nesen svinēja zelta kāzas, viesi nenesa dāvanas viņiem, bet ziedoja bērniem. Par saziedotajiem līdzekļiem rīkosim vēl vienu vasaras nometni,” ar prieku stāstīja Emīls Bjerke un kopā ar Vaives bērniem, vecākiem un skolotājiem dancoja un klausījās Līgo dziesmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
6

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
51

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
32

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
112

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
151

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
49

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
16
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
12
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
31
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi