Eksporta cenu samazināšanās jūlijā ir nozīmīga ziņa, jo liecina, ka ārējo apstākļu sniegtais grūdiens eksportam, kas līdz šim ir devis ļoti nozīmīgus rezultātus, kļūs vājāks, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina “DnB Nord bankas” analītiķis Pēteris Strautiņš.
Jūlijā pret jūniju ražotāju cenas saglabājās iepriekšējā līmenī – cenu kāpums par 0,4% bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū, savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7%.
Kopējais eksporta cenu indekss samazinās jau otro mēnesi pēc kārtas, taču apstrādes rūpniecības eksporta cenas ir kritušās pirmo reizi astoņu mēnešu laikā, akcentē analītiķis.
Pēc Strautiņa teiktā, eiro kursa pieaugums pret dolāru un pieaugošās bažas par ASV ekonomikas stiprumu liecina, ka šī gada pirmajā pusē vērojamais eksporta cenu straujais un noturīgais kāpums turpmākajos mēnešos neatjaunosies. “Nav iemesla panikai, eksporta cenas jau ir sasniegušas visnotaļ pievilcīgu līmeni, joprojām ir labvēlīgas eksporta apjomu pieaugumam un ārējā tirgū strādājošo uzņēmumu rentabilitātei,” uzsver bankas eksperts.
Viņš ir pārliecināts, ka dziļš eksporta cenu kritums šobrīd nedraud un 2009.gadā piedzīvotās šausmas neatkārtosies. Eiro kurss var ne tikai pieaugt, bet arī kristies, savukārt jaunākie žurnālista “The Economist” izejvielu cenu indeksa dati rāda, ka augustā cenas atkal strauji kāpušas.
Tāpat analītiķis uzskata, ka Latvijai īpaši svarīgās Vācijas un Zviedrijas ekonomikas ir ļoti spēcīgas, ASV, visticamāk, draud ilgstoša nīkuļošana, nevis atkārtota lejupslīde, savukārt jaunākie dati par Ķīnu liecinot, ka tās valdībai, visticamāk, izdosies ekonomiku atdzesēt ļoti pakāpeniski.
Taču eksporta ražotāju cenu samazinājums esot atgādinājums, ka eksporta, tātad apstrādes rūpniecības, attīstību tikai labvēlīgi ārējie apstākļi vien mūžīgi uz priekšu nevilks, tāpēc Eiropas Savienības fondu līdzekļi esot pastiprināti jānovirza tieši rūpniecībai, kā arī šīs nozares attīstībai tik svarīgajai profesionālajai izglītībai, kurā lielākajai daļai mācību iestāžu joprojām nav nodrošināta mūsdienīga tehniskā bāze.
Komentējot ražotāju cenu pieaugumu iekšējā tirgū, Strautiņš paredz, ka turpmāk strauji pieaugs tieši pārtikas produktu cenas, bet to īpatsvars iekšējā tirgū ir lielāks nekā eksportā. Sava loma būšot arī gāzes cenu kāpumam, kā ietekmi iekšējā tirgū strādājošie var uz saviem klientiem novirzīt daudz lielākā mērā nekā eksporta uzņēmumi. Viņš arī atzīmē, ka ilgstoši vājā pieprasījuma un zemo cenu apstākļos savu atkarību no iekšējā tirgus ir samazinājuši uzņēmumi, kuriem bija šāda iespēja un turpmāk Latvijas tirgū varētu būt mazāk izmisīgas cīņas par izdzīvošanu un cenšanās pārdot jebko par jebkādu cenu.
Kā ziņots, šā gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palika nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Cenu kāpums par 0,4% bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū, savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,7%.
Būtiskākā ietekme mēneša robežās uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu izmaiņām metālu ražošanā, kur bija cenu samazinājums par 4,3%, pārtikas produktu ražošanā – pieaugums par 1%, elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – pieaugums par 0,8%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – kāpums par 1,3%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē – samazinājums par 5,5%.
Savukārt šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2009.gada jūliju ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 6,2%.
Gada laikā iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas palielinājās par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 9,5%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – pieaugums par 8,5%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā – kāpums par 14%, metālu ražošanā – izaugsme par 32,1%, pārtikas produktu ražošanā un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā – kāpums par 2,2%, materiālu pārstrādē – pieaugums par 33,2%.
NOZARE.LV
Komentāri