Lai arī cik mūsdienīgā pasaulē dzīvojam, tautas aizvien vairāk meklē savas saknes, grib izzināt senču dzīves gudrības, viņu prasmi pastāvēt. Līdz ar Atmodu bija populāri dziedāt folkloras ansambļos, apgūt senlatviešu dzīvesziņu un amatus. Laiki mainījās un arī daudzu intereses. Pēdējos gados vēlme iemācīties to, ko kādreiz prata teju ikvienā lauku sētā, atkal ir liela. Apliecinājums tam bija Tradicionālo prasmju skola, kas tika rīkota visos novados. Daudzi gribēja, ja ne iemācīties, tad vismaz pamēģināt aust, izcept maizi, izgatavot pastalas un tāšu cibas, no māla radīt kādu trauku, novīt virvi un vēl daudz ko citu. “Mēs, ģimene, darbojamies folkloras kopā “Ore”. Līdztekus dziedāšanai un dančiem cilvēki prasa, lai iemācām vai vismaz parādām amatus, ko paši protam. Vasarā to izdarīt viegli, bet ziemā vienkārši nav iespējams,” stāsta folkloras kopas “Ore” vadītāja Inese Roze. Tad arī viņai radās iecere izveidot Amatu māju. Tāda jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas Ventspilī. Tur interesenti var apskatīt, kā strādā dažādu amatu meistari, arī mācīties. Inese par ideju ieminējās Amatas novada domes priekšsēdētājai Elitai Eglītei, ka vajadzētu telpas šādai Amatu mājai. Tās tika atrastas Drabešu muižā. “Tālākais notika ātri – projektā tika piesaistīts finansējums, iegādātas stelles, virpa, keramikas krāsns. Tagad pamazām sākam strādāt,” stāsta Inese un uzsver, ka interese par Amatas novada Amatu māju ir gan vietējiem, gan kaimiņiem cēsniekiem. Cits ceļš uz Amatu mājas ideju bija līgatniešiem. Viņi gan to sauc par Amatnieku centru. Pirms diviem gadiem Daina Klints pašvaldības projektu konkursā ieguva atbalstu sarīkot Amatu dienu. Jau pirms tam viņai bija iecere, ka Līgatnē varētu veidot radošās darbnīcas, kur pulcētos tie, kuri vēlas apgūt amatus. Iecere tika īstenota pērn. Vairākas reizes mēnesī līgatniešiem bija nodarbības, kurās meistari rādīja un ļāva katram pašam izmēģināt visdažādākās prasmes – aust celaines, krāsot dziju ar augiem, gatavot koka rotaļlietas un auduma lelles, pīt meldru krēslus un doņu cepures, gatavot mūzikas instrumentus, adīt maučus, vākt ārstniecības augus, kā arī iemācīties gatavot latviskus ēdienus. “Sākumā bija šaubas, vai būs interesenti, un biju patiesi pārsteigta, ka to netrūka. Uz nodarbībām nāca dažādas paaudzes – gan jaunas meitenes, gan sievas gados, gan jauni vīrieši,” pastāsta Daina. Pašvaldība algoja meistarus, kā
arī finansēja nodarbībām nepieciešamo materiālu iegādi. “Kamēr pats neesi iesēdies stellēs, neviens tev nevar izstāstīt to sajūtu. Aušana ir kā meditācija, sevis sakārtošana. Bija meitenes, kuras pamēģināja un gaidīja rindā, lai vēlreiz sēstos stellēs. Ir prieks, ka Līgatnes audēju pulkam pievienojušās jaunas meitenes,” stāsta Daina Klints. Viņa uzsver, ka cilvēki novērtē dabiskos materiālus, roku darbu. “Vai gribas rokās turēt un pačamdīt plastmasas izstrādājumu? Bet adījumu vai klūdziņu pinumu? Tās ir dažādas sajūtas. Un cilvēki ir gatavi par tām maksāt. Tas, kurš reiz pats pamēģinājis kaut izgatavot tāšu vācelīti, zina, ka tas nav vienkārši, ka jāiegulda darbs, un vēlāk viņš to prot novērtēt. Nodarbībā ar augiem krāsojām dziju. Šķita, pāris stundas un darbs būs padarīts, bet divas dienas ņēmāmies,” domās dalās Daina Klints un rāda uz galda saliktos dažādu toņu dzijas kamolus. Līgatnes novada domes vadība atbalsta tos, kuri vēlas darboties. Piesaistot ES finansējumu, iekārtotas telpas Amatnieku centram. Tā vadītājai Dainai jau izstrādāts plāns visam gadam. “Tā ir mūžizglītība, amatu var apgūt jebkurā vecumā. Kad nodarbībās taisījām pastalas, bija prieks vērot, kā mamma strādā kopā ar dēlu, viens otram palīdz. Ikdienā jau nemaz tik bieži nesanāk tā sadarboties,” stāsta Daina, piebilstot, ka apgūstot kādas prasmes, cilvēki reizē atklāj sevi, pārliecinās par varēšanu. Protams, ne jau visiem, piemēram, aušana kļūs par aizraušanos, iespējams, patiks kas cits, bet viņš būs pamēģinājis. “Ir tāds priekšstats, ka auž tikai vecas sieviņas un tikai svītrainas segas. Līgatnieši auž modernas, krāsainas somas. Arī senajos amatos var radoši izpausties. Esmu praktiķe, gribas, lai katra lieta būtu ikdienā izmantojama, nevis noliekama plauktā,” saka Inese Roze. Viņa pārliecināta, ka mācībās pēc iespējas vairāk jāiesaista vietējie amatu pratēji. Inese iecerējusi apzināt Amatas novada amatniekus un aicināt viņu dalīties prasmēs.
“Priecātos, ja valstī būtu daudz šādu Amatu māju. Latvijā darītāju un interesentu netrūkst,” saka Daina. Viņa iecerējusi Amatnieku centrā veidot dažādu amatu meistaru saimes – adītāju, audēju un citas. Te būs vieta, kur amatniekiem satikties. Gan Amatu māja Drabešu muižā, gan Amatnieku centrs Līgatnē būs atvērts ikvienam interesentam. Līgatnieši domā, kādus suvenīrus piedāvāt tūristiem. Vasarā svētku reizēs un brīvdienās meistari savas prasmes rādīs ne tikai Amatnieku centrā, arī pilsētā. “Tas jau nav nekas jauns, tikai nedaudz piemirsies. Kādreiz taču katrs kaut ko prata izgatavot, arī šodienas cilvēks nav izņēmums,” saka Inese Roze. Jau nākamajās brīvdienās Amatas Amatu mājā būs atvērta kokļu darbnīca. Sarmīte Feldmane
Komentāri