Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Amatas novadā atklāts Zaļais dzelzceļš

Monika Sproģe
00:00
22.11.2018
7
Zalais Cels 4 1

“Zaļā dzelzceļa” velo un kājāmgājēju celiņš 14 kilometru garumā uz dzelzceļa uzbēruma posmā no Melturiem līdz Rāmuļiem, kur savulaik bija sliedes un kursēja vilcieni, tagad aicina aktīvā dzīvesveida cienītājus.

Vidzemes Tūrisma asociācija, sadarbojoties ar 25 Vidzemes un Dienvidigaunijas pašvaldībām un organizācijām, īsteno “Interreg” Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projektu “Zaļie dzelz­ceļi” jeb “Green Railway”. Tā mērķis – uzbērumu, pa kuru savulaik veda dzelzceļš, padarīt par pieejamu un ērtu aktīvajai atpūtai.

Vecās dzelzceļa līnijas posms, kas šķērso Amatas novadu un aizved līdz pat Gulbenei, saglabājies labā stāvoklī, tāpēc lieli sakārtošanas darbi, piemēram, būtiska seguma atjaunošana vai pat sliežu demontāža, nav bijuši nepieciešami. Novada pašvaldība par projekta līdzekļiem izveidojusi kilometru marķējuma atzīmes, atjaunojusi margas tiltam, kas ved pāri Amatas upei, un drīzumā izvietos informatīvos stendus.

Kopējās projekta izmaksas Amatas novada uzbēruma posma sakārtošanai ir 14 500 eiro, paš­valdības līdzfinansējums 2 800 eiro.

“Esam paveikuši labu darbu, lab­iekārtojuši dzelzceļu, izcirtuši krūmus, kas pa stāvajām nogāzēm dažviet nomāca ceļu, un novākuši kritalas. Priecājamies, ka tikām pie autentiskajiem gulšņiem, kurus izmantojām kilometru marķējumam. Ieriķos tika mainītas dzelz­ceļa sliedes, vēsturiskos sliežu ceļa gulšņus grasījās likvidēt, to uzzinājuši, gulšņiem atradām pielietojumu. Šie stabiņi ar kilometru marķējumu piedod vēsturisko kontekstu. Gan Āraišos, gan Mellturos uzliktas lielās informācijas zīmes, redzama visa Zaļo dzelzceļu karte un arī Amatas novada karte. Tūrists var uzzināt, kas Amatas novadā apskatāms, kur var nakšņot, paēst, izpētīt, kur divriteni salabot,” saka Amatas novada pašvaldības Tūrisma attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane.

Sakārtotais uzbēruma posms tiešām vērtējams kā labs, tomēr vietām prasās pēc grants kravas. E. Staltmane saka, ka šis darbiņš vēl priekšā, bet par to, ka tāds nepieciešams, lielā mērā jāpateicas smagajiem kokvedējiem. “Lai kā mēs vēlētos, ka pa Zaļo dzelzceļu pārvietojas tikai kājām vai ar riteni, zirgiem, suņiem, nevaram būt tik kategoriski un aizliegt pa to braukt automašīnām, jo gājēju celiņš vēl arvien dažos posmos tiek izmantots kā ceļš, kas ved pie privātmājām, tāpat nav citu ceļu, pa kuriem izvest baļķus, ja īpašnieks izdomājis izcirst mežu. Ta­ču gribu uzsvērt, ka mašīnas pa šo ceļu brauc reti un noteikti ne ātri, tās nav apdraudējums tūristiem. Apjaušam, ka vēl priekšā darbs ar sabiedrību. Cilvēki jāizglīto, jārunā par kopējo sabiedrības labumu. Jā, ja nepieciešams izvest baļķus, to var saprast, bet jābūt tikpat atbildīgam un ceļš aiz sevis jāsakopj. Esam domājuši par ierobežojošo zīmju izvietošanu, tomēr vispirms jāaicina iedzīvotāji būt saprotošiem, cienīt vienam otru.”

Projektu īstenojot, tiek ņemtas vērā Eiropas Zaļo ceļu asociācijas vadlīnijas. Tās arī paredz, ka pa šiem ceļiem var pārvietoties cilvēki ratiņkrēslos, bet, kā bilst pašvaldības pārstāve, līdz šādam līmenim vēl jānonāk. “Pašlaik Latvijas Zaļo ceļu asociācija, kas strādā ciešā sazobē ar Eiropas asociāciju, var mācīties no vecākajām Eiropas Savienības valstīm. Viņu pieredze ļauj ielūkoties, ko šādi projekti spēj piedāvāt sabiedrībai un kā šādus tūrisma objektus iespējams pilnveidot, taču jāņem vērā, ka viņi ar šādiem projektiem strādā gadus divdesmit. Uz viņu fona esam iesācēji. Tas ir pats, pats sākums,” pārdomās dalās E. Staltmane.

Protams, rodas jautājums, kas būs tālāk, kad projekts būs beidzies, nauda izlietota. Sabiedrisko attiecību speciāliste saka, ka nekas jau neapstāsies, ka Amatas novada pašvaldība kļuvusi Latvijas “Zaļo ceļu” asociācijas biedru, asociācijas mērķis ir šīs infrastruktūras attīstība. Esot būtiski, lai visi darbojas kopā un Latvijā veidojas velo celiņu tīklojums daudzu kilometru garumā, jo tūrists, izvēloties maršrutu, neizvēlas pašvaldību teritorijas, bet gan loģiskus infrastruktūras koridorus. Tāpat E.Staltmane uzsver, ka Amatas novada pašvaldībā strādā zinoši speciālisti, kas lūko pēc nākamiem projektiem, lai piesaistītu papildu finansējumu un turpinātu attīstīt iesākot: “Pašvaldības ir ieinteresētas rīkoties, jo šāds objekts ir izteikti vērsts uz nākotni. Pirmkārt, no Zaļā dzelzceļa iegūst mūsu Amatas novada iedzīvotāji, jo vieta ir patīkama, droša ģimenēm, aktīvai atpūtai, otrkārt arī mūsu viesiem šis ir interesants apskates objekts. No citu valstu pieredzes redzam, ka tur, kur šī infrastruktūra – zaļais dzelzceļš – ir sakārtota, attīstās arī mazā uzņēmējdarbība. Kā vistiešāko piemēru varu minēt atpūtas vietu “Amatas laivas”, kuri pateicoties šim projektam ir iegādājušies velosipēdus, viņiem ir pirtiņa, piedāvā laivu nomu, tagad paplašinās, iekārtojot kempingu.” To, ka cilvēkiem par zaļā dzelzceļa iedāvājumu ir interese, liecina velo un kājāmgājēju celiņa atklāšana 28. oktobrī. Uz notikumam veltīto velobraucienu un nūjošanas pārgājienu ieradās ap 130 dažāda vecuma sportot gribētāju.

Projekts “Green Railways” paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, kopumā izveidojot aptuveni 750 km garu kopīgu velo/kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām..

Līdzīgi projekti jau īstenoti vairākās Eiropas Savienības valstīs, kur bijušie dzelzceļi tiek veiksmīgi piemēroti tūrismam dodot iespēju vietējiem iedzīvotājiem radīt un attīstīt īpaši interesantu, vēsturisku un kultūras bagātu tūrisma piedāvājumu, kas būtu izmantojams visu gadu, piemēram, dažādiem velo un pārgājienu maršrutiem, nūjošanai, zirgu izjādēm vai slēpošanai un izbraucieniem suņu pajūgos ziemas sezonā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi