Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Amatā sākusies laivošanas sezona

Līga Eglīte
00:00
19.03.2019
9
Amata Leglite

Amatas upe aizvadītās nedēļas nogalē atkal pildījās ar laivām, kajakiem un katamarāniem, skanēja braucēju sasaukšanās,
apmetnēs kūrās ugunskuri un žāvējās izmirkušie.

Latvijas aktīvajiem ūdenstūristiem Amatas brauciens ir obligātais pavasara uzdevums. Interneta ziņās cītīgi tiek sekots ūdens līmeņa kāpumam, līdzko ledi ir prom, tiek meklētas laivas un pulcēti domubiedri. Kopš 5.marta ūdens līmenis Amatā strauji cēlies, sasniedzot metru un 20 centimetrus, bet sestdien turpināja kāpt līdz 1,40 metriem. Nezinātājam liktos, ka tas nav daudz, taču papildu faktors ir ļoti ātrā straume un viļņi. Upe “vārās”, griežas atvaros un nes līdzi gan ledus gabalus, gan kokus, resnus zarus un pat celmus. Jāat­ceras, ka Amatas ūdens ir 0 līdz +4 grādus “slapjš” un izpeldēšanās gadījumā pēc iespējas ātrāk jātiek līdz krastam, lai sasildītos.

Amata ir sezonāli laivojama upe, vispiemērotākā pavasarī, martā un aprīlī. Reizēm siltās ziemās, kad nav ledus, labs braucamais līmenis gadās arī janvāra beigās un februārī. Populārākais posms ir no Melturiem, ātrumposms no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam. Zinātāji stāsta, ka tie, kuri nav laivojuši no Skujenes, Amatu nepazīst, jo augšteci izbraukt ir tehniski daudz sarežģītāk. Var nākties apiet vietas, kur upē vēl ledus, un beigās vilkt cauru laivu mājup.
Pie Melturu tilta sestdien “Druva” sastapa vairākas kompānijas, kas ģērbās, sakārtoja laivas un gaidīja pārējos ceļabiedrus. Aivars Butāns no Ķekavas gatavojās doties braucienā kopā ar sievu: “Domās esam Amatas fani, dzīvē – kā nu kuro reizi. Amatas mačos vēl nav sanācis piedalīties.”

Vairākas grupas bija no Rīgas un Baltezera ar dažādas pieredzes laivotājiem un iesācējiem. Kāds gatavojās pirmajam piedzīvojumam, cits nebija 20 gadus kāpis laivā, cits aktīvi izmēģinājis visas straujupes Latvijā. Vairākums inventāru nomājuši, jo tas ir ērti, pašiem nav jādomā, kā nogādāt laivas, airus un vestes līdz upei un atpakaļ, kā arī galapunktā sagaida transports un atved līdz personīgajām automašīnām.

Rīdzinieks Ainārs Leilands atcerējās jaunību, kad ar vilcienu, no Rīgas braucot, bijusi iespēja palūgt mašīnistam, lai pie Amatas tilta nobremzē un ļauj izlēkt: “Vilciens iztukšojās, visi ar laivām, mantām ripoja lejā. Šoreiz pēdējā brīdī izdomājām, ka brauksim, nav līdzi speciālā apģērba, rēķināmies, ka samirksim.”

Netālu mugursomas kārtoja alūksnietis Raimonds Vīksniņš, kurš laivojis vienatnē no Amatas dzelzceļa tilta: “Veselība vairs lāgā neatļauj, tomēr pa Amatu braucu katru gadu. Esmu vienpatis, sacensībās nepiedalos. Reizēm brau­cu kopā ar dēlu, esam arī “izpeldējušies”. Gauja ir mana upe, ko esmu izbraukājis visā garumā. Bet Amata…, šeit ir kaut kas tik skaists! Šorīt ar gumijas laivu līdz Melturiem pagāja pusotra stunda. Pa ceļam bija pārsteigums. No­braucu apmēram 20 minūtes, pēkšņi vižņu un ledus sanesums, garš posms, apmēram kilometrs. Apbrīnojami, kā upe to ūdens masu var izgrūst pa apakšu. Nācās apiet pa krastu. Skatījos, ka ūdens līmenis te bijis pat 30 centimetru augstāk.”

Pie Zvārtes ieža divi kajaku braucēji centās pārtvert apgāzušos gumijas laivu, taču neizdevās, peldlīdzeklis strauji pašāvās garām. Laivas pasažieris, sveiks un vesels, un, protams, izmircis, airi vicinādams, aizjoņoja pa krastu cerībā, ka atstraumē izdosies “bēgli” notvert. Tā gadās bieži, un, kā smejas laivotāji, no Amatas sausā neviens neatgriežas.

“Druva” novēroja, ka vairākums braucēju bija sakoncentrējušies gluži kā rallija trasē pie automašīnas stūres. Tādā straumē tikai retajam bija laiks pavērties apkārt uz smilšakmens iežiem krastos vai pasmaidīt un pamāt sveicienu skatītājiem. Gadījās arī “jautrie zēni”, gatavi jokiem un atrakcijām, stāvot kājās uz laivas soliņa un žonglējot cauri krācēm.

Izbaudot ātro straumi, vairākas draugu kompānijas šajā dienā paspēja nobraukt pa upi no Mel­turiem līdz Veclaučiem divas un pat trīs reizes. Kāds no krastā gaidošajiem pusdienu gatavotājiem atzinās, ka “ar vienu reizi pietika, vairāk nekad laivā nekāpšu”. Takā no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam pretimnācēji sasveicinājās un aprunājās kā no vienas lielas draudzīgas ģimenes: “Vai jūs jau nobraucāt? Vēl ne? Vai katamarāns jau pabrauca garām? Mūsējie nez kur kavējas. Trīs laivas sagaidījām, divas vēl ceļā.”

Tūristu apmetnē pie Veclauču tilta automašīnu bija tik daudz kā pie lielveikala. Šoferi gaidīja, līdzjutēji apspriedās, ugunskuri kūpēja, smaržoja desiņas. Slapjo un laimīgo braucēju piedzīvojumu stāsti mijās ar jokiem un šķendēšanos par Amatas “ūdensdievam” ziedotajiem airiem, cimdiem un pat dārgi pirkto filmu kameriņu: “Lustūzis varēja būt trakāks! Vienalga, adrenalīn pietika un laiva ar ūdeni pilna!”

Neliela grupa ūdenstūristu devās tālāk, Gaujas virzienā, gan ar laivām, gan SUP dēļiem.
Ja turpmāk būs lietains, braucamais līmenis Amatā saglabāsies. Aprīļa pirmajā nedēļā gaidāms zīmīgs notikums – 55 gadu jubileja kopš pirmajām Amatas ūdenstūrisma sacensībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
68

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
44

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
116

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
9
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi