Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Akmens glabā vietas vēsturi

Sarmīte Feldmane
23:00
07.10.2022
46
Sermikiu Partizani 2

Latvijas Nacionālo partizānu piemiņas vieta Sērmūkšos ir ne viena vien vēstures, pēckara gadu notikumu izzinātāja maršrutā.

Ik rudeni te piemiņas pasākumā kopā sanāk Skujenes skolas audzēkņi, sērmūksieši, kaimiņu pagastu ļaudis. Satiekas, lai atcerētos tos, kuri atdeva savu dzīvību par Latviju, un runātu, domātu par šodienu un rītdienu.

Skolas zēni dzied karavīru dziesmu, meitenes un skolotāji dzied par Latviju, piemiņas vietā krīt rudens lapas, deg sveces.

“Šajā vietā, zinot, kas te notika, domājam par šodienu un rītdienu. Gan mana paaudze, gan bērni esam saskārušies ar karu. Tas notiek tepat netālu, Ukrainā. Katrā novada pagastā dzīvo ukraiņi, kuri atbēguši no savas dzimtenes. Bažas ir katram,” piemiņas brīdī teica Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte un uzsvēra, ka tikai tad, kad blakus ir tuvi cilvēki, kaimiņi, tikšanās reizēs sajūtam to spēku, kāds bija mūsu senčiem, ejot cauri traģēdijām, aizstāvot savu Latviju.

“Caur mūsu bērniem dzīvos Latvija, ar vēsturisko piemiņu jādzīvo nākamajām paaudzēm. Tāpēc katru gadu te tiekamies, atceramies, un stāsti dzīvo.    Arī par to, kādi bija Sērmūkši, kā veidojušies, kāda bijusi Latvijas vēsture cauri gadu desmitiem. Zinot savas dzimtās vietas vēsturi, izjūtam piesaisti tai, saviem senčiem,” atgādināja E.Eglīte.
Skujenes pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Valda Miķelsone “Druvai” uzsvēra, ka piemiņas pasākums Sēr­mūkšos skolēniem ir dzīvās vēstures stunda.    “Te viņi satiek tā laika lieciniekus, nacionālo partizānu radiniekus, dzird stāstus par notikumiem, kurus cilvēki pārdzīvoja tepat, dažus kilometrus no viņu mājām. Bērni saprot, ka tas, ko stāsta, nav pasaka, bet dzīves īstenība,” uzsvēra V.Mi­ķel­sone un pastāstīja, ka skolā liela uzmanība tiek veltīta patriotiskajai audzināšanai, dzimtās puses vēsturei. Pagājušajā mācību gadā skolēni apmeklēja piemiņas vietu Amatas stacijā    un tikās    ar Cēsu represēto biedrības vadītāju Pēteri Ozolu, apmeklēja “Sirds­ap­ziņas ugunskuru” Cēsīs. “Bērni lēnām gāja gar plāksnēm un lasīja iegravētos vārdus. Pēc katra pasākuma ikvienam ir jāuzraksta iespaidi.    Tie ir emocionāli. Kāds zēns sacīja, ka nezina, vai varētu izturēt to, ko izcieta represētie, pārdzīvoja nacionālie partizāni,” atklāja skolotāja un ir pārliecināta, ka patriotiskos pasākumos būtiskākais ir iesaistīt skolēnus, lai viņi gūst emocijas. Skolā ir tradīcija, ka katru gadu valsts svētkiem ikvienam ir jāiemācās dzejolis par Latviju. Skolu beidzot, absolvents prot vismaz deviņus. Lāpu gājieni, svecītes skolas parkā, koncerti rada emocijas, kas neaizmirstas.

Sērmūkšu nacionālo partizānu grupas dalībnieka Alfrēda Suipes, vienīgā, kurš izdzīvoja, dzīvesbiedre Irēna parunājās ar skolēniem, uzteica viņu lepnumu par dzimto vietu. “Zinu, kas ir karš, kā bija pēc tā. Tagad nav grūti. Jādzīvo. Jums visa dzīve priekšā, dod Dievs, ka karš neatnāk,” teica Irēna.

Skolēni zina, kas Sērmūkšos notika 1946.gada 29.novembrī, kad krita četri grupas cīnītāji – Jānis Zīrāks, Reinholds Pēter­sons, Jānis Pīlands, Anna Zari- ņa -, kā izdzīvoja Alfrēds Suipe, pārcieta izsūtījumu, atgriezās Latvijā, piedzīvoja brīvvalsts atjaunošanu, kā pēc viņa ieros- mes tika iekārtota kritušo biedru piemiņas vieta un partizānu bunkurs.

Sērmūkšos allaž ir arī tikšanās ar Nacionālās apvienības Saeimas deputātiem. Jānis Dom­brava atcerējās, kā savulaik ar Alfrēdu Suipi daudz runājuši, ka jālikvidē padomju simboli. “Simboli likvidēti, mūsu    bruņotie spēki kļūst spēcīgāki, saraujam atkarību no Krievijas. Izaicinājumu ir daudz, pie mūsu valsts robežas naidīgas valsts karavīri,” teica J.Dombrava un atgādināja, ka toreiz nacionālie partizāni bija gatavi cīnīties pret to pašu nezvēru, kaut tam bija skaitliskais pārākums, labāks ekipējums. “Toreiz viņi gaidīja, kad palīgā atnāks Rietumvalstis, bet neatnāca. Šodien varam būt droši, ka Rietumvalstis, ASV karavīri ir gatavi aizstāvēt Baltijas valstis.    Ļaunums agrāk vai vēlāk zaudē. Tā būs taisnības augšāmcelšanās arī politiski represētajiem,” sacīja J.Dombrava un piebilda: “Dī­vaini, cik ļoti šis pretinieks nav mainījis tikumus, cik ļoti viena tauta var gadsimta garumā pastrādāt noziegumus. Par tiem būs jāatbild.”

Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins uzsvēra, ka vajadzēja sākties karam Ukrainā, lai Latvijā lēmējvara apzinātos, kādā situācijā ir latviešu valoda, izglītības sistēma, kas notiek ar uzņēmējdarbību. “Varam pārdomāt, kā gadījās, ka nenostiprinājās latviešu valoda. Kad piezvanāt valsts uzņēmumam, atskan – nospiediet 1, ja gribat runāt latviski. Kāpēc latvietim savā valstī jānospiež 1, lai dzirdētu latviešu valodu?    Ir apkaunojoši, ka valsts neko neizdarīja, tas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar nacionālo pašapziņu. Nedomāju, ka nacionālie partizāni cīnījās, lai Latvija būtu valsts, kur jānospiež 1, lai runātu latviski. Mums ikvienam svarīgi saglabāt savu valsti. Rīga ir    vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kur pamattautas ir mazāk par pusi,” sacīja Saeimas deputāts un atgādināja, ka ukraiņi šodien izcīna Latvijas reālo neatkarību.

Piemiņas brīdī Sērmūkšos sarunās savijās notikumi, kas savulaik ietekmēja daudzu dzīves, kā pamazām atklājas patiesība, kā padomju ideoloģija prata interpretēt.    Privātā muzeja “Mežabrāļu bunkurs” saimnieks, vēsturnieks Agris Šults atgādināja, ka pie “Kalna Reinām” ir akmens. “Te divas nacionālo partizānu grupas kopīgā operācijā Pētera Ābeles vadībā nogalināja pulkvedi Kapeku un istrebiteļu Kurmīti. Tā bija veiksmīga operācija.    80.gados uzlika pieminekli, kurā rakstīts, ka šinī vietā krituši varoņi Kapeks un Kurmītis,” pastāstīja vēsturnieks. Akmenī nav nekādu padomju simbolu. “Ir savākts daudz informācijas par šo operāciju, zināms, kas tajā piedalījās.    Šī vieta un akmens ir labs piemērs viena notikuma traktējumam. Te vērts izvietot informāciju par nacionālo partizānu veiksmīgo kauju. Te var būt vieta, kur skaidri parādīt, kā interpretēja vēsturi,” viedokli pauda A.Šults. Patlaban akmenim ceļa malā blakus izaugušas divas lielas egles, nezinātājs to pat nepamana.

Skolotāja Iveta Vilciņa atgādināja bijušā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes teikto:  “Mēs pieminam nacionālo partizānu drosmi un pašaizliedzību, iestājoties par mūsu tautas tiesībām dzīvot neatkarīgā un brīvā Latvijā. Viņi zināja, ka brīvība ir augstākā mūsu vērtība, un cīnījās par to. Mēs zinām, ka viņi uzvarēja, jo šodien dzīvojam savā brīvā Latvijā. Viņi mūs iedvesmo turpināt būvēt mūsu Latviju. Nezaudēsim ticību un spēku savai valstij!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
10

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
44

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi