Rajona zemnieku apvienība pārvēl vadību. Zemnieki uz rajona apvienības pārskata sapulci pulcējās nozarei sarežģītā brīdī, laikā, kad tiek asi diskutēts par pēkšņi atnākušo Eiropas kopējas lauksaimniecības politikas reformu. Taču sašķeltība Latvijas lauksaimnieku organizāciju starpā nav atstājusi iespaidu uz rajona zemniekiem. Jaunās valdes vēlēšanās pārstāvniecību saņēma gan mazo piemājas saimniecību kopēji, gan lieli ražotāji.
Valdes locekļu vēlēšanām ieteica 12 cilvēkus, no kuriem trīs atsauca kandidatūras. Līdzšinējā apvienības valdes priekšsēdētājas, Stalbes pagasta lauksaimniece Aija Balode, kura arī atteicās piedalīties vēlēšanās, savu izvēli pamatoja ar to, ka no aprīļa vidus viņai būs jāuzņemas Latvijā lielākās lauku ražotāju organizācijas – lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) – vadība.
Sarakstā ierakstīja deviņus kandidātus, no kuriem tika ievēlēta valde septiņu cilvēku sastāvā: Glorija Zaļaiskalna un Veldze Sproģe no Vaives, Veselavas pagasta zemnieki Aldis Zilveris un Andris Actiņš, Līgatnes pagasta lauku attīstības speciālists Andris Birze, Raiskuma pagasta zemnieks Verners Blaus un Liepas pagasta saimnieks Raivis Linters.
Savukārt valde no sava vidus ievēlēja priekšsēdētāju. Vienbalsīgi šo posteni uzticēja Glorijai Zaļaiskalnai. Zemniece atzina, ka arī turpmāk apvienības darbā tiks akcentēts atbalsts ražošanai, gan piedaloties LOSP, kur tiek spriests par nozares sabiedriskā finansējuma sadali, gan organizējot izglītojošus un informatīvus pasākumus, gan aktivizējot lauku cilvēkus pieejamā atbalsta izmantošanai.
– Ražošana laukos ir galvenais, ja tās nebūs, laukos nebūs cilvēku. Ja Eiropas mērogā atbalstu lauksaimniekiem atdalīs no ražošanas, tas būs sāpīgi. Ko darīt tam, kas grib paplašināt saimniecību, kā iesākt saimniekot jaunajam zemniekam? Svarīgi saglabāt un palielināt arī atbalstu investīcijām, kas ir pamats ražošanas stimulēšanai, – sacīja G.Zaļaiskalna.
Jaunā zemnieku apvienības priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka jāpopularizē programma “LEADER+”, kas dod iespēju lauku cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti. Turklāt, norādīja G.Zaļaiskalna, šī ir vienīgā programma, kurā uzklausa potenciālos saņēmējus un tikai pēc tam izstrādā kritērijus, nevis otrādi, kā tas ir lauku ražošanas atbalsta veidiem.
Sapulce noklausījās Aijas Balodes ziņojumu par paveikto aizvadītāja periodā. Organizācijas darba galvenais virziens bijis lauksaimnieku informēšana – gan par atbalsta iespējām, gan valsts normatīvo aktu izmaiņām un citiem jautājumiem. Rīkotas informatīvas dienas, semināri, sanāksmes. Apvienības biedru intereses pārstāvētas LOSP. Dotas atsauces, ierosinājumi, priekšlikumi aktuālu normatīvo aktu izstrādē, strādāts darba grupās, sadarbojoties ar Zemkopības ministrijas speciālistiem.
Sapulces dalībnieki atzinīgi vērtēja aizvadītā gadā paveikto, uzsverot gan biedru aktivitātes, gan izpilddirektores Daces Kalniņas veikumu. Pateicību par sadarbību saņēma arī “Druva”.
Sapulces noslēgumā lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālās pārvaldes vadītāja vietniece Ilga Karpova informēja par nozarei pieejamo atbalstu, tika diskutēts par pieteikumu un projektu noformēšanas niansēm. Tika arī atgādināts, ka vēl pieejams nacionālais atbalsts investīcijām, piemēram, tehnikas iegādei, kā arī bioloģiskajām saimniecībām produkcijas pirmapstrādes, pārstrādes un tirdzniecības organizēšanai.
Rajona zemnieku apvienībā rajona lauksaimniekus pārstāv juridiskas un fiziskas personas, pavisam 134 biedri. Apvienības birojā strādā viens algots darbinieks.
Komentāri