Aizvadītais gads ugunsdzēsības jomā rajonā un visā valstī parādīja, ka ar uguni joki mazi. Valstī kopumā reģistrēti 16 295 ugunsgrēki, par 84 procentiem vairāk nekā 2005.gadā. Cēsu rajonā pieaugums bija vēl lielāks, ja 2005.gadā reģistrēti 187 ugunsgrēki, pērn – 375, tātad divas reizes vairāk. Kūla deg un deg
Kā informē valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Cēsu brigādes komandieris Pēteris Serovs, lielais pieaugums saistīts ar sauso un karsto laiku pavasarī un vasarā, kas izraisīja sausās zāles dedzināšanu. 45 procenti no visiem ugunsgrēkiem saistīti tieši ar to. Aizvadītajā gadā sausās zāles dedzināšana tika reģistrēta pat jūlijā un augustā, kad valstī valdīja nepieredzēts sausums. Cēsu rajonā kūlas dedzināšana kā ugunsgrēka iemesls minēts 141 reizi.
„Aizvadītais gads pierādīja, ka grūti cīnīties ar sausās zāles dedzinātājiem, tāpēc par to jādomā valstiskā mērogā. Lai efektīvāk cīnītos ar šo nelaimi, noteikti stingrāki soda mēri. Tika izdarīti grozījumi „Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas stājās spēkā pērn jūlijā. Tie nosaka, ka par kūlas dedzināšanu vainīgo var sodīt ar soda naudu no 200 līdz 500 latiem, vai ar administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm. Pastiprināti sodi arī par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu mežā. Fiziskās personas var sodīt ar nau-das sodu no 20 līdz 200 latiem, bet juridiskās – no 50 līdz 500 latiem. Vai tas dos rezultātu, vai cilvēki atturēsies no kārdinājuma dedzināt pērno zāli, redzēsim šajā pavasarī,” saka P.Serovs.
Te gan varētu piebilst, ka pastiprinātie sodi par braukšanu alkohola reibumā deva rezultātu tikai pirmajā gadā. Kā liecina statistika, šī gada janvārī aizturēto iereibušo autovadītāju skaits atkal ir krietni pieaudzis. Deg pamestas ēkas
Kā jau minēts, galvenie ugunsgrēka iemesli pērn bijuši kūlas dedzināšana un neuzmanīga rīcība ar uguni. P.Serovs stāsta, ka ne reti nākas dzēst ugunsgrēkus, kas izcēlušies pamestās būvēs un dārza mājiņās. Spilgts piemērs ir pamestā māja Peldu ielā, kur pērn nācies braukt četras reizes. Vairākkārt nācies novērst degšanu arī pamestajā piecstāvu ēkā Valmieras ielā.
„Arī šādi izsaukumi palielina kopējo statistiku. Aukstajā laikā bieži nākas dzēst dārza mājiņas, ko bezpajumtnieki cenšas pielāgot dzīvošanai un mēģina apkurināt. Mūsu rajonā šādos ugunsgrēkos nav reģistrēti bojā gājušie, bet valstī šādi gadījumi bijuši.
Vēl viens ugunsgrēku iemesls ir nepareizi ekspluatētas un bojātas apkures ierīces. Lai gan katru gadu pirms apkures sezonas atgādinām, ka visu nepieciešams pārbaudīt, situācija nemainās un, iestājoties aukstam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits. Te nav vainojami tikai tie, kuri dzīvo vecās ēkās, kurās apkures sistēmas bieži ir bēdīgā stāvoklī, bet iedzīvotājiem tas nerūp. Arvien pieaug individuālo māju būvniecība, kurās tiek grēkots ar nekvalitatīvām apkures ierīcēm un neatbilstošiem dūmeņiem. Tāpēc pirms apkures ierīces uzstādīšanas vajadzētu konsultēties ar speciālistiem, kuri ieteiks labāko un drošāko variantu,” atgādina P.Serovs.
Vēl viens ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir bojātas elektroierīces un mājas iekšējie elektrotīkli. Ja elektroinstalācija novecojusi un aukstajā laikā telpu apsildei izmanto elektriskos sildītājus, vadi nespēj izturēt lielo slodzi un var izcelties ugunsgrēks. Ne reti apsildei izmanto arī pašdarinātas apsildes ierīces, kas arī var novest pie nelaimes.
„Šogad strādāsim, lai samazinātu ugunsgrēku skaitu. Esam iecerējuši veikt profilaktiskus, izglītojošus un vajadzības gadījumā par represīvus pasākumus, lai samazinātu kūlas dedzināšanu un ugunsgrēku skaitu pamestās ēkās un dārza mājās,” saka P.Serovs. Nāves iemesls – smēķēšana gultā
Latvijā ugunsgrēkos pērn bojā gājuši 235 cilvēki, tai skaitā seši bērni. Ja valstī kopumā šis skaits nav pieaudzis, mūsu rajonā bojā gājušo skaits trīskāršojies, no trijiem 2005.gadā līdz deviņiem pērn.
„Galvenais iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni, tostarp, smēķēšana gultā. Tā visbiežāk notiek alkohola reibumā, un nav nepieciešama pat aizdegšanās, jo dūmi, kas rodas, gruzdot sintētiskajiem materiāliem, ir tik indīgi, ka cilvēks ātri iet bojā. Nākas arī konstatēt, ka problēmas rodas mājokļos, kur dzīvo veci, vientuļi un slimi cilvēki. Viņi nevar novērst aizdegšanos jau pašā sākumā, kas rodas, apgāžoties svecei, izkrītot oglei no krāsns vai plīts, un nespēj arī izglābties no liesmām un dūmiem,” skaidro P.Serovs. Vairāk būs jālabo
Pagājušajā gadā Cēsu brigādes materiāli tehniskais nodrošinājums nemainījās. Jauna tehnika nav iedalīta, tāpēc, kā atzīst P.Serovs, arvien vairāk laika un spēku jātērē esošās tehnikas uzturēšanai. Arī par jauno depo nav nekas dzirdams, lai gan tas būtu akūti nepieciešams. Ja tiktu iedalītas jaunas mašīnas, esošais depo, iespējams, būtu par mazu. Policisti pērn tika pie jaunām mašīnām, ugunsdzēsējiem pagaidām jādzīvo cerībās, ka varbūt tomēr atcerēsies arī viņus. Bet no gada uz gadu atliekot modernizāciju, tā izmaksās arvien vairāk, jo autoparks neglābjami noveco.
Ar šo gadu Jaunpiebalgas postenī palielināti štati, tagad tur strādā trīs dzēsēji. P.Serovs saka, ka gan šis postenis, gan pagastu brīvprātīgo komandas ir liels atspaids, jo rajons ir liels un Cēsu brigādes dzēsēji uz attāliem pagastiem nevar ierasties ļoti operatīvi.
„Rajonā 16 pašvaldībās ir ugunsdzēsēju mašīnas, bet mūs uztrauc, ka piemēram, Līgatnē tā nav braukšanas kārtībā. Šajā pašvaldībā ir daudz kokapstrādes uzņēmumu, netrūkst arī koka dzīvojamo māju, un nepieciešamības gadījuma vietējo dzēsēju palīdzība būtu ļoti noderīga. Pašvaldībām vajadzētu risināt arī šos jautājumus,” saka P.Serovs.
Pērn visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Cēsīs – 73, Priekuļu pagastā – 20, Līgatnes pagastā – 11. Gads sācies mierīgi
Šis gads Cēsu brigādes dzēsējiem sācies ļoti mierīgi, janvārī nav nācies bieži doties uz ugunsgrēkiem. Līdzīga situācija vērojama arī visā valstī, kur reģistrēti 563 ugunsgrēki, par 26 procentiem mazāk, salīdzinot ar 2006. gada pirmo mēnesi. Par 74 procentiem samazinājies ugunsnelaimēs bojā gājušo cilvēku skaits. Šā gada janvārī bojā gājuši 11 cilvēki, cietuši – 22, izglābti – 58 cilvēki. Kā liecina iepriekšējo gadu statistika, janvārī ugunsgrēku skaits saglabājies apmēram vidējā līmenī – vismazāk ugunsgrēku bija 2002.gada janvārī, kad tika reģistrēti 437 gadījumi, bet visvairāk aizvadītā gada janvārī – 697 ugunsgrēki. Savukārt ugunsnelaimēs bojā gājušo skaits šogad ir vismazākais pēdējo piecu gadu laikā. Vistraģiskākais bija aizvadītā gada janvāris, kad dzīvību zaudēja 43 cilvēki, bet 2003.gada janvārī līdz šim bija vismazākais bojā gājušo skaits – 24 cilvēki.
Komentāri