Kopš degvielas cenu ievērojamā kāpuma aizvien biežāk Latvijā kopumā, arī Cēsu rajonā, notiek degvielas zādzības. Degvielas uzpildes stacijās (DUS) būtībā ik nedēļu ir gadījumi, kad autovadītājs uzpilda mašīnā degvielu un aizbrauc, par to nesamaksājot. Un policijā reģistrēts arī ne viens vien gadījums, kad degviela nozagta no automašīnu, lauksaimniecības un būvniecības tehnikas degvielas tvertnēm. Uzpildās un aizbrauc
Nesamaksātāji ir atšķirīgi, cits iepilda desmit, cits 30 un 40 litru dīzeļa vai benzīna. Jūlija sākumā Veselavas pagastā kādā DUS autovadītājs iepildīja degvielu par desmit latiem un nesamaksāja par to, bet jūnijā “Virši – A” Cēsīs nav samaksāts par benzīnu vairāk nekā 50 latu vērtībā. Līdzīgu gadījumu, kas reģistrēti Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldē, ir daudz. Statistika ir tikai viena monētas puse, jo nereti par šādiem gadījumiem policijai netiek ziņots, tātad reālā situācija varētu būt vēl sliktāka
Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes Vaives un Veselavas pagasta iecirkņa inspektors Dzīlis Tamanis pastāstīja, ka viņa apkalpojamajā teritorijā ir divas degvielas uzpildes stacijas un pašlaik par zādzībām uzpildes stacijā Bērzkrogā ierosinātas divas krimināllietas, kā arī izmeklētas tiek vēl četras degvielas zādzības.
Dz. Tamanis uzskata, ka problēma pastāv un līdz ar degvielas cenu kāpumu tā varētu kļūt vēl aktuālāka. Lauku reģionos daudzi vairs nevar atļauties degvielu nopirkt, daži risinājumu rod zagšanā. Par benzīnu nesamaksā ne tikai veco automašīnu vadītāji, kuriem šķietami šobrīd varētu būt grūtāk iztikt. Viens no pēdējiem gadījumiem – degvielu uzpildījis BMW X5 un aizbraucis, par to nesamaksājot. Interesanti, ka automašīnai bija vācu numura zīme, tomēr rūpīgi pētot novērošanas kameru ierakstu, atklāts, ka auto logā ir Latvijā veiktas transportlīdzekļa skates uzlīme. Atliek vien pieļaut, ka numura zīme bijusi zagta vai viltota.
Nereti cilvēki skaidro, ka nevis vēlējušies zagt, bet gan samaksāt aizmirsuši. Piemēram, ir gadījumi, kad šoferis uzpilda degvielu, pēc tam benzīntankā iegādājas kafiju, cigaretes, smalkmaizītes, taču par degvielu nemin ne vārda un par to arī nesamaksā. Pēc tam atzīst, ka aizmirsis, tā kā operators nav atgādinājis, mierīgu sirdi devies tālāk dienas gaitās. Citi pārkāpumu paveikušie atrunājas, ka mašīna, kurā degviela iepildīta un par kuru nav samaksāts, pieder viņam, taču ar to braucis kāds cits.
Dz. Tamanis uzskata, ka būtībā vienīgais drošais aizsardzības veids pret degvielas zādzībām varētu būt priekšapmaksa, kas izslēdz iespēju uzpildīties un aizbraukt nesamaksājot. Nozīmīgs ir arī efektīvs apsargu darbs, novērošanas kameras, taču tām jābūt pietiekami kvalitatīvām, lai ierakstā būtu iespējams saskatīt auto reģistrācijas numuru un pazīt autovadītāju. Degvielas uzpildes stacijas nesatraucas
Lai gan gadījumu, kad par degvielu nesamaksā, kļūst vairāk un problēma aktualizēta arī valsts mērogā, “Druvas” aptaujātie DUS pārstāvji tomēr apgalvo pretējo vai pat jautājumu nekomentēja.
“Latvija Statoil” komunikāciju vadītāja Ilze Rassa sniedza nelielu komentāru: “Mūsu pieredze rāda – uzņēmuma sistemātiskais darbs degvielas zādzību novēršanā nodrošina, ka agrāk vai vēlāk ikviens zaglis tiek aizturēts, lai atbildētu par izdarīto kriminālnoziegumu. Lai novērstu potenciālās zādzības, “Latvija Statoil” izveidojis efektīvu degvielas zādzību datu bāzi, nodrošinājies ar video novērošanas sistēmām, kā arī aktīvi sadarbojas gan ar apsardzes, gan operatīvajiem dienestiem”.
“Vidzemes naftas” komercdirektors Dzintars Vīņauds neslēpa, ka benzīntankā “Saulrīti” degvielas zādzības ir notikušas, tomēr ne bieži. Turklāt šie gadījumi atrisinājušies veiksmīgi un par degvielu vēlāk samaksāts. “Par laimi, mums degvielas zādzības problēmas nesagādā. Benzīntankā strādā ilggadējs kolektīvs, mums nav kadru mainības apkalpojošajā sfērā, un tie ir nozīmīgi faktori,” uzskata Dz. Vīņauds.
Arī “Aletas” degvielas uzpildes stacijās Cēsīs un Straupē degvielas zādzības netiek uztvertas kā problēma, pastāstīja uzņēmuma grāmatvede Inga Grīnberga. Pa vienam šādam gadījumam bijis abās DUS, taču šie daži gadījumi nav par pamatu, lai jautājumu aktualizētu kā problēmu. Līdzīgās domās ir arī SIA “East-West Transit” Cēsu naftas bāzes vadītāja Natālija Jansone, kura pastāstīja – lai nodrošinātos pret degvielu zādzības risku, sistēma ir uzlabota un par degvielu tiek samaksāts pirms uzpildīšanās.
A/s “Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš gan piekrita, ka degvielas zādzību skaits valstī palielinās: “Mūsu jaunākie statistikas dati liecina, ka kopumā nedēļā “Virši-A” tiek reģistrēti vidēji divi, trīs degvielas zādzības gadījumi. Tomēr nereti gadās, ka par degvielu nesamaksā nejaušības pēc. Visbiežāk tie ir klienti, kas, uzpildot bāku, runā pa mobilo tālruni. Viņi pēc laika atgriežas degvielas uzpildes stacijā, lai par iegādāto preci samaksātu.”
Degvielas uzpildes staciju pārstāvji atzina, ka notiek tikai dažas zādzības. Tomēr, ja uz problēmu skatās nevis tikai vienas uzpildes stacijas kontekstā, bet gan analizē zādzības Cēsu rajonā kopumā, tad tendence tomēr ir novērojama un arī apjoms tad vairs nebūt nešķiet tik mazs.
Nozog degvielu no bākas
Degvielu zog arī no mašīnu, traktoru, ekskavatoru, smago automobiļu degvielas tvertnēm. Pagājušajā mēnesī no automašīnas bākas Cēsīs nozagti 70 litri dīzeļdegvielas, taču Amatas novadā degviela nozagta kādam ekskavatoram.
Dz. Tamanis vērtē, ka degvielas zādzības no traktoru un citas lauksaimniecības tehnikas bākām īpaši novērojamas pavasarī, kad notiek lauku darbi. Nereti gan lauksaimnieki, gan būvnieki tehniku atstāj uz lauka vai ceļiem, tā pakļaujot apzagšanas riskam. Lauksaimnieks vēlas ietaupīt un neaizbrauc līdz saimniecībai, taču rezultātā ir ne viens vien gadījums, kad no bākām nozagts pat ievērojams daudzums degvielas.
Dz. Tamanis uzskata, ka jābūt uzmanīgiem – tehnika jānogādā drošā vietā, degvielas tvertnes jāaizslēdz, taču, ja tehniku nākas atstāt nepieskatītu, nevajadzētu tajā atstāt degvielu.
Komentāri