Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Adītas rotaļlietas aizvieto veikala preces

Druva
15:03
05.03.2010
7

Zaķi, lāči, kaķi, pingvīni un eži top no vienkāršas akrila dzijas. Mammas, cēsnieces, lai rotaļlietas nevajadzētu pirkt, tās uzada un uzšuj.

“Gribējām uzadīt lielu pandu. Darbojāmies abas ar meitiņu. Sākumā nedomāju, ka sanāks. Nekad neesmu bijusi liela rokdarbniece, bet izdevās,” stāstīja Ludmila Seļodkina. Arī desmit gadu vecā Inga bija vienisprātis ar mammu, ka pašu adītā panda pašlaik ir mīļākā rotaļlieta.

“Mīļākā no tām, ko pašas taisījām, bet visvairāk man patīk zilonis. Ne veca, ne jauna manta, bet tā ir man dāvana,” noslēpumaini sacīja Inga.

Astoņgadīgā Diāna stāstīja, ka viņai ļoti patīk mammas gatavotās rotaļlietas. Īpaši pingvīns, kuru var paņemt arī blakus gultā, lai saldāki sapnīši.

“Sākām ar zaķi. Tad bija kaķis un pieminētais pingvīns. Man ir tik daudz ideju, ka nespēju tās visas realizēt. Arī pašu rokām ir iespējams izveidot pat rotaļlietu kolekcijas,” stāstīja daudzbērnu mamma Maruta Strazdiņa. Viņa adīšanas prasmēs un jaunu rotaļlietu izveidē piepalīdz vairākām mammām, kuras, auklējot bērnus, dzīvojot pa mājām un esot bez darba, vēlas piepildīt ikdienu. Mammas

nāk kopā, lai piedalītos interesantās nodarbībās. Rotaļlietu gatavošana ir tikai viena no prasmēm. Mammas tamborē meitām stilīgas cepurītes vasarai, aplīmē vecos traukus un vāzes.

“Tāpēc ir svarīgi, ka bērni redz, kā rotaļlietas top. Viņi paši piedalās, tādēļ jauno mantiņu daudz vairāk novērtē,” uzsvēra sociālā darbiniece Inita Kupča, viena no Cēsu sociālā dienesta darbiniecēm, kuras regulāri izdomā nodarbības, kas patiktu jaunajām ģimenēm. Lai pāris stundu, kas pavadītas kopā, būtu jautras mazajiem un saistošas, izzinošas viņu mammām.

Cēsu sociālā dienesta telpās ir skatāma vecāku pašdarināto rotaļlietu izstāde. Rotaļlietu darinātājas ir pārliecinātas, ka kāda no vismaz 30 šeit redzamajām spēļmantiņām varētu būt to vidū, ko viņu bērni saglabās, lai rotaļlietu, kurai ir īpašs stāsts, atdotu saviem bērniem.

Speciālisti uzsver, ka nav nozīmes, cik daudz mantu ir bērna rotaļlietu kastē, bet kāda ir to vērtība. Ne naudas izteiksmē, bet kā tā kalpo bērna vispārējai attīstībai- priekam, pasaules iepazīšanai, jaunu prasmju apguvei.

“Ir mammas, kuras gatavas nopirkt kārtējo mašīnu, skaidri zinot, ka pēc dažām dienām tā salūzīs un

bērnu vairs neinteresēs,” sacīja veikala “Bēbis” direktore Judīte Goģe, bet piebilda, ka arvien biežāk veikalā ienāk mammas, kuras rūpīgi izzinājušas, kādas konkrētajā vecuma posmā ir bērnu intereses un vajadzības.

“Tad biežāk mammas prasa klučus, konstruktorus, puzles,” sacīja Judīte Goģe.

Jautāta par rotaļlietu modi, viņa sacīja, ka bārbijas pamazām iziet no modes, pieprasītākās ir rotaļlietas, kuras simbolizē multiplikācijas filmu tēlus.

“Ziniet, kas pilnībā izgājis no modes,” ieinteresēti jautāja Judīte un turpināja: “Vairs nepērk lielos lāčus, zaķus, kaķus, ko ierasti dāvināja, bērnam piedzimstot. Šo tradīciju tiešām vairs nemana. Tagad ejot raudzībās līdzi ņem praktiskākas lietas- galdiņu, kas noderēs tad, kad mazais jau pats sāks cilāt krūzīti un karoti, nopērk lielu pamperu paku vai dāvanu karti. Dzīve piespiež būt praktiskiem.”

Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Sportiskā ģimenes diena Rīdzenē

00:00
19.07.2024
19

Ģimenes sporta dienā “Pilna laime, kad sporto saime!” Vaives pagasta Rīdzenē biedrība “Kiwanis Cēsis” otro gadu pulcināja vietējā un tuvējo pagastu iedzīvotājus aktīvi izkustēties. Uz pasākumu bija ieradies ap simt cilvēku. Ikviens varēja piedalīties skrējienā, mest šautriņas, spēlēt volejbolu, galda tenisu, kā arī dažādas lielformāta un neierastākas izklaidējošas spēles, būt kopā un noslēgumā ēst uz […]

Raunā Dziesmu svētkos svin Cimzes jubileju

00:00
19.07.2024
22

Raunā pie novadnieka Jāņa Cimzes pieminekļa dienas gaitā sagūla ziedu paklājs, bet brīvdabas estrādē izskanēja viņa 210.jubilejai veltītais koru koncerts “Rotā Dziesma”. Tā raunēnieši un astoņu kolektīvu dziedātāji godināja latviešu kora mūzikas pamatlicēju. Vai nu dienas gaitā mēģinājumos    pāri Raunai izskanējušās dziesmas, vai    vēlēšanās dzirdēt Raunas Dziesmu svētku kori, vai, iespējams, cita iemesla […]

Amatas apvienības svētkos ceļ godā pļaušanu ar izkapti

00:00
18.07.2024
127

Nītaurē tikās pieci pagasti, kas savulaik veidoja Amatas novadu, tagad svinot apvienības svētkus. Bija daudz aizraujošu atrakciju un koncertu, bet zīmīgākais notikums – nītaurieši uzspodrināja senāk laukos neaizstājamās prasmes, proti, rīkoties ar izkapti. “Pļaušanai ar izkapti Nītaurē ir tradīcijas. Nītaurieši gan bijuši labākie Latvijas čempionātā pļaušanā, gan paši bijuši šo sacensību rīkotāji,” stāsta Nītaures kultūras […]

Pārstāvēt savu pagastu Kanādā

00:00
17.07.2024
130

Kanādā, Toronto, aizvadīti 16. Dziesmu un deju svētki. Tie tagad ir atmiņas, emocijas, prieks par kopābūšanu, satiktiem un iepazītiem cilvēkiem. Zaubes jauktā kora dziedātājiem neaizmirstams notikums, kuram veltīts daudz laika un enerģijas, lai kļūtu par Dziesmu svētku dalībniekiem. Pēc 2023.gada XXVII Vispārējajiem latviešu dziesmu un XVII Deju svētkiem zaubēnietis    Arnis Zvaigzne korim ierosināja braukt uz […]

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
17

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
161

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi