Cēsu dome šogad saņēma Vides ministrijas balvu “Ābols-2006” par ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā. Šāda atzinība pašvaldībai tikusi otro gadu pēc kārtas. Par šogad paveikto “Druva” jautāja domes attīstības plānošanas nodaļas vadītājai, vides speciālistei Intai Ādamsonei. Viņa atzina, ka šī gada balva bijis patīkams pārsteigums, jo kopā ar to piešķirti arī 5000 latu kā līdzfinansējums kāda vides projekta realizēšanai. Cēsu dome tam pieteica projektu par Pirtsupītes sakārtošanu. Lietus ūdens sistēmas
Šogad Cēsīs īstenoti lielāki un mazāki projekti, kas apliecina, ka Vides ministrijas balva nav saņemta velti.
“Viens no nozīmīgākajiem – lietus ūdeņu sistēmas sakārtošana pilsētā, par ko jau sen tika domāts, jo pilsētai tas ir ļoti svarīgs. Tas bija liels PHARE projekts, ko realizējām kopā ar Jelgavas un Malmes (Zviedrija) pašvaldību. Projekta ietvaros Cēsīs veikta lietus ūdeņu sistēmu izpēte. Darbus veica firma “Akva Brambis”, kas mūsu pilsētā strādājusi jau iepriekš, kopā ar “Vindu” veicot Cēsu ūdenssaimniecības attīstības 3.kārtas tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi. Tādējādi šīm firmām situācija Cēsīs bija pazīstama.
Tagad projekts noslēdzies, esam saņēmuši izpētes gala ziņojumu, no kura vairākas vadlīnijas jau ņemtas vērā. Esam tās iestrādājuši apbūves noteikumu grozījumos, kā arī uzrakstīti divi projekti Vides aizsardzības fondam,” stāsta I.Ādamsone.
Šis PHARE projekts bija kā starta šāviens vairākiem apjomīgiem darbiem, kuru realizācija notiks tuvākā vai tālākā nākotnē. Tā ietvaros uzsākta Pirtsupītes detālplānojuma izstrāde, ko jau apsprieduši pašvaldības speciālisti, un drīz tā izvērtēšanā varēs iesaistīties arī sabiedrība.
Projekta ietvaros sākta dīķu sistēmas sakārtošana Ruckas parka teritorijā. Viens dīķis, kas atrodas Piebalgas ielas malā, rekonstruēts, tagad pašvaldība lūdz Vides ministriju palīdzēt ar līdzfinansējumu dīķa sakārtošanai pie Lapsu un Vaives ielas krustojuma. Šie dīķi veido vienotu lietus ūdens akumulācijas sistēmu, kas ir svarīgi visam kvartālam. It īpaši, ņemot vērā, ka jau nākamgad šajā rajonā iecerēts sākt jauna bērnudārza būvniecību.
“Kopumā šim PHARE projektam Cēsu dome saņēma apmēram 60 tūkstošus eiro. Kā vēl viens ieguvums būs bezmaksas buklets, kas ir tapšanas stadijā. Tas būs populārzinātnisks izdevums, kurā būs plaša informācija par lietus ūdens sistēmām, to ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Bukletā būs atrodama arī Malmes pieredze šo jautājumu risināšanā, kā arī vairāki piemēri par Cēsīm un Jelgavu. Buklets pie interesentiem nonāks nākamā gada sākumā,” stāsta I.Ādamsone. Top parki un takas
Veikti lieli darbi, kas saistīti ar Avotu ielejas parku. Izstrādāts dīķu sistēmas sakārtošanas tehniskais projekts un sākta tā īstenošana. Rekonstruēti trīs dīķi, atjaunotas avotu izteces. I.Ādamsone informē, ka parkā šogad ieguldīti aptuveni 20 tūkstoši latu, no kuriem vides aizsardzības fonda līdzfinansējums – Ls 11 066.
Tuvākajos gados Cēsīs pie Gaujas taps vēl kāds interesants vides objekts – Zvanu klinšu dabas taka. “Druva” jau rakstīja, ka pirmās Latvijas laikā šajā vietā bijusi cēsnieku iecienīta atpūtas vieta, tagad sākta tās atjaunošana.
“Dabas taku plānots izveidot, saglabājot teritorijas hidroloģisko režīmu. Taku veidos dēļu laipas, kas atradīsies uz pāļiem. To realizēs firma, kas strādāja pie Minhauzena dabas takas iekārtošanas, tātad tai ir pieredze šādu objektu veidošanā. Takā būs atpūtas vietas, skatu laukumi, bet galvenais – lai cēsniekiem un pilsētas viesiem, kuri apmeklēs šo vietu, pavērtos ģeomorfoloģiskais objekts – Zvanu klintis, ko liela daļa cilvēku nemaz nav redzējusi. Šī dabas taka būs kā turpinājums Cīrulīšu dabas takām, kas jau ieguvušas cilvēku atzinību. Nākamgad izbūve vēl netiks veikta, jo pagaidām nav finansējuma, bet darbi sāksies, jo jāveic krūmu izciršana, ainavas atsegšana,” skaidro I.Ādamsone.
Vēl pie šī gada darbiem jāpiemin Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas aizsardzības plāns, ko pavasarī apstiprināja dome. Plāns ievietots internetā, un tas ir ļoti interesants materiāls, kurā aprakstītas visas Cēsu dabas vērtības. Tas var noderēt kā izziņas materiāls skolēniem, ikvienam cēsniekam. Tur var uzzināt, ka dabas un kultūrvēsturiskajā parkā konstatētas vismaz 77 putnu sugas, no kurām 10 ir aizsargājamas. Šeit fiksētas septiņas sikspārņu sugas, no kurām visas ir aizsargājamas gan Latvijā, gan Eiropā. Ir arī rekomendācijas, kā šīs teritorijas pareizi apsaimniekot, lai netiktu iznīcinātas tur esošās vērtības.
“Neesam aizmirsuši par pilsētas slēgtajiem kapiem, kurus iecerēts pārveidot par klusajiem parkiem. Tas nenozīmē, ka tur viss tiks nolīdzināts. Pašlaik notiek kapu apzināšana, ko veic dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Veikta fotofiksācija, iekārtota atmiņu grāmata, kurā iedzīvotāji, kuru radinieki apglabāti Cēsu slēgtajos kapos, var ierakstīt savas atmiņas, dot ziņu, ka ir vēl kāds, kurš rūpējas par šo kapu kopšanu. Pašlaik grāmata atrodas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībā, bet plānots, ka nākamgad to nodos muzejam un muzejs turpinās šīs informācijas apkopošanu,” stāsta I.Ādamsone.
Cēsu pilsēta piešķīrusi 25 tūkstošus latu kā līdzfinansējumu Konrādu izgāztuves rekultivācijā. I.Ādamsone uzskata, ka Cēsīm jāpalīdz šīs teritorijas sakārtošanā, jo uz šo izgāztuvi no pilsētas aizvests daudz atkritumu. Ir izstrādāts tehniskais projekts, un nākamgad darbus iecerēts īstenot. Ieceru netrūkst
I.Ādamsone atzīst, ka par nākamā gada plāniem vēl grūti runāt, jo nav zināms, cik un kuri projekti gūs atbalstu. Taču dažus var pieminēt.
“Iecerēts veikt Cēsu grāvju sistēmas inventarizāciju. Ikviens grāvis tiks izpētīts, noteikts, cik tas dziļš, plats, kāds aizaugums, kādā stāvoklī caurtekas. Tad to visu iezīmēs kartē, kas ļaus izstrādāt precīzu lietus ūdens savākšanas sistēmu. Tas ir ļoti apjomīgs darbs, bet rezultāts būs ļoti nozīmīgs pilsētai.
Nākamgad plānots pastiprinātu uzmanību pievērst Pirtsupītes tīrībai un ūdens kvalitātei. Ja ūdens nebūs tīrs, nav jēgas iecerei par atpūtas zonas izveidi Pirtsupītes graviņā. Te ceram arī uz sabiedrības izpratni, tāpēc aicināsim privātmājām pieslēgties kanalizācijas sistēmām, kur tas iespējams. Kontrolēsim nelegālos pieslēgumus, veiksim caurteku labošanu, tīrīsim pieslēgumu vietas.
Vēl nākamgad likvidēsim kompostēšanas laukumu Liepu ielā, kas tika izveidots kā pagaidu vieta, lai iedzīvotājiem zaļos atkritumus nevajadzētu vest uz Daibes poligonu. Esam jau domājuši par jauna kompostēšanas laukuma izveidi, šo jautājumu risināsim sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas firmām,” stāsta I.Ādamsone, piebilstot, ka tā ir tikai neliela daļa no visām nākamā gada iecerēm.
Komentāri