Līgatnes kultūras manā apskatāma Tautas lietišķās mākslas studijas “Līgatne” 55 gadu jubilejas izstāde. Tajā latviskais mantojums un šodienīgums tērpos, lakatos, mēteļos, audumos.
Patlaban studijā, kuras mājvieta ir Līgatnes Amatu mājā, darbojas 14 audējas. Te strādā arī keramiķi. Un izstādē starp rokdarbnieču darbiem keramika ir skaists papildinājums. Tāpat kā līgatniešu, pazīstamo tāšu pinēju Vizmas un Pētera Zvirbuļu darbi.
“Katrai studijas dalībniecei ir savs rokraksts, katrai labāk patīk kas cits – vienai aust jostas, prievītes, citai dreļļus, vēl kādai vairāk izmēģināt ko jaunu vai adīt,” stāsta studijas vadītāja Dace Martinsone – Lukevica un uzsver, ka audējas labprāt pieņem un izmēģina jauno. “Jārada šodienai, bet nekur nepazūd mantojums. Ja neauž tautas tērpa kopiju, var atļauties citas tehnikas, bet pamats – krāsu salikums, kompozīcija – paliek,” atgādina studijas vadītāja. Izstādē arī austas jakas, šalles, somas, gultu pārklāji. Dace piebilst, ka būtu grēks neizmantot tik daudzveidīgo dziju piedāvājumu, kas der ne tikai adīšanai, bet arī aušanai. Ir tikai jāizdomā, ko vēlas noaust, un tad izraudzīties risinājumus, kā ieceri īstenot.
Studijā ne brīdi stelles nestāv tukšas. Pagājušogad audējas sēdās Viļumsona platajās stellēs un auda 160 cm platus lakatus. Tie ir smalkāki, nekā ierasts, tajos lina velki un viens mohēras diedziņš. Lakats liels, silts un viegls, lai ērti.
“Visu laiku mācāmies,” uzsver studijas vadītāja un ar lepnumu piebilst, ka līgatniešu darbi bija gan lielajā Dziesmusvētku izstādē, gan izstādē “Radošais nemiers”.
Jubilejas reizē Amatu mājas vadītāja Daina Birne atgādināja, ka vēsturē nav informācijas, kā un kad tieši studija dibināta, bet 1978.gada maijā presē rakstīts, ka pirms 11 gadiem Līgatnes papīrfabrikā sākusi darboties: “Ne telpu, ne vadītāja, tikai liela gribēšana, un tā pati katrai sirds dziļumos glabāta, vārdos neizteikta.” Papīrfabrikas galvenā grāmatvede Rasma Dance uzņemas organizēt studijas darbu, un tikai 1970.gadā cēsniece Biruta Līce kļūst par pirmo vadītāju. Audējām mājvieta bija cehā Ānfabrikā, ēkā, no kuras palikušas vien drupas. Lai arī audējām trūka materiālu, katru pavasari notika izstāde. 1973. gadā par vadītāju kļuva Skaidrīte Leimane, darbojās 14 tautas daiļamata meistares. 1980.gadā studija ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Skaidrīte kādā intervijā uzsvērusi, ka Cēsu rajonā ir tikai astoņi Tautas kolektīvi, “Līgatne” viens no tiem. Tad arī par studijas krustmāti kļūst dzejniece Lija Brīdaka, bet krusttēvu papīrfabrikas direktors Ilmārs Norītis. 80.gadu sākumā vēstīts, ka Līgatnē studija ir labāka par kori, deju kolektīvu un diskotēku.
Ilgus gadus studija darbojās šaurās telpas ēkā blakus vidusskolai. Mudīte Grava kā entuziaste spēja audējas izvest cauri pārmaiņu laikam. Īpašs notikums bija telpas jaunajā Amatu mājā. To sešus gadus vadīja Daina Klints, kura kādu laiku bija arī studijas vadītāja.
“Tas laiks bija radoši bagāts, aktīvs. Jubilejas izstādē tradicionālajā redzams radošums. Par to daudz diskutējām, ko drīkst un kā, lai nepazaudētu tradicionālo. Būtiski ir pamēģināt ko jaunu, tad iepatīkas un gribas mēģināt vēl ko citu, likt kopā, un top brīnišķīgi darbi,” saka Daina un atceras, ka pirms gadiem audējas bijušas skeptiskas pret jauno, uzsvērušas, ka vienmēr darījušas tā, ne citādi. Daudziem atmiņā tolaik studijas veidotās izstādes, kurās piedalījās kolektīvi no visas Latvijas, un kultūras nama mazā zāle mirdzēja krāsās. “Rozes”, “Spilveni”, “Baltā”, “Paklāji” un “Nederīgs par derīgu” no otrreizējiem materiāliem. Tās bija Dainas un tā laika studijas vadītājas Lailas Šteinbergas ideju piepildījums.
Mainās paaudzes, studijas vadītāji, katrs atstāj savu rokrakstu. Priecājoties par paveikto, studijas dalībnieces atcerējās, kā kādreiz strādāts, kā līgatniešu darbi vesti uz izstādēm daudzās valstīs.
“Mēs turpinām,” saka studijas pieredzējusī audēja Lizete Viņķele.
Komentāri