Šogad Valmierā un sešos jaunizveidotajos novados darbojas 29 pašvaldību publiskās bibliotēkas un Valmieras bibliotēka kā reģiona galvenā bibliotēka. 2009.gadā bibliotēku darba prioritātes bija automatizācijas procesi un to pilnveidošana, kā arī 20 bibliotēku akreditācija.
2009.gadā novadu bibliotēku pakalpojumus izmantoja 7 358 reģistrēti bibliotēku lasītāji. Kopumā novados bijuši 146 567 apmeklējumi un vairāk nekā 172 000 dažādu dokumentu izsniegumi. 28 bibliotēku kopējo krājumu pērn veidoja 212 021 dokuments. Valmieras bibliotēkas direktores vietniece Vita Ziediņa informē, ka pērn reģistrēto lietotāju skaits palielinājies Brenguļu pagasta 1.bibliotēkā, Kauguru pagasta 1.bibliotēkā, Mūrmuižas bibliotēkā-informācijas centrā, Matīšu, Ramatas, Naukšēnu, Ipiķu, Lodes, Vilpulkas, Bērzaines, Dikļu, Vaidavas, Zilākalna pagasta bibliotēkās, kā arī Kocēnu pagasta 1.bibliotēkā un Rūjienas pilsētas bibliotēkā. Lai arī vairākās bibliotēkās lasītāju skaits samazinājies, tomēr pieaudzis to apmeklētāju skaits, kuri apmeklē bibliotēku, lai izmantotu datoru un pieeju internetam. Apmeklētāji aktīvi izmanto publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” sniegtās iespējas – bezmaksas pieeju internetam un datoram, lai meklētu informāciju par darba iespējām, lietotu e-pastu, pirktu biļetes lidojumiem, elektroniski apmaksātu rēķinus un lasītu ziņas dažādos portālos.
Ņemot vērā pakalpojumu pieprasījumu, var secināt, ka mainījušās bibliotēkas lietotāju vajadzības – daudz lielāka interese ir par informāciju, ko var iegūt elektroniskā veidā. Kopš bibliotēkās pieejami datori un internets, mainīts arī bibliotēku darba laiks, pēc iespējas pielāgojoties lietotāju prasībām. Piemēram, Mūrmuižas bibliotēka-informācijas centrs ir atvērts no plkst.11.00 līdz plkst.19.00, lai cilvēki var apmeklēt bibliotēku arī pēc darba laika. Diemžēl administratīvi teritoriālās reformas un ekonomiskās situācijas rezultātā 2009.gadā Rūjienas novada Vilpulkas, Ipiķu, Lodes un Jeru pagastu bibliotēkas bija atvērtas vien 20 stundas nedēļā, kas neveicina pakalpojuma attīstību. Ipiķu pagasta bibliotekāre Raimonda Rūsa atzīst, ka strādājot īsāku darba laiku, nācies uzklausīt cilvēku neapmierinātību – viņiem trūkst informācijas mācībām, jo tad, kad tas nepieciešams, bibliotēka ir slēgta. Dienās, kad bibliotēka ir atvērta, apmeklētāju ir daudz. Lielākais lietotāju skaits bibliotēku apmeklē vakaros, kad skolēni pārrodas no skolas, bet pieaugušie – no darba.
Jaunajos ekonomiskajos apstākļos iedzīvotāji arvien mazāk iegādājas grāmatas, abonē vai pērk periodiskos izdevumus, tādēļ bibliotēkas kļūst par vietu, kur tiek piedāvāta bezmaksas pieeja plašam grāmatu un preses klāstam. Bibliotēkas pakalpojumus visvairāk izmantojuši Mazsalacas novada iedzīvotāji – 34% un Rūjienas novada iedzīvotāji – 26%.
2009.gadā bibliotēku darbā bijuši vairāki nozīmīgi notikumi. No bijušā Valkas rajona Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu bibliotēku pulkam pievienojās Ēveles pagasta un Trikātas pagasta bibliotēkas. Pērn darbu jaunās telpās uzsāka Brenguļu pagasta 1.bibliotēka – tā atrodas Beverīnas novada Brenguļu Informācijas, izglītības, sporta un sociālās aprūpes dienas centrā „Kaimiņi”. Izremontētas telpas un mūsdienīgu aprīkojumu ieguvusi Lodes pagasta bibliotēka, arī Ēveles pagasta bibliotēka rudenī mainīja adresi un pārcēlās uz jaunām telpām renovētā ēkā.
Ikvienas bibliotēkas darbinieki pievērš uzmanību konsultācijām un lietotāju apmācībām gan individuāli, gan grupās tradicionālo un elektronisko resursu izmantošanā. Ēveles bibliotēkā uzsāktas pieaugušo interneta prasmju apmācības nodarbības „Negaidi, kad ola vistu mācīs…”, savukārt Vecatē pensionāri datoru lietošanas apmācībās „Iepazīsti! Mācies! Lieto!” var apgūt interneta iespējas rēķinu apmaksā, darba un informācijas meklējumos. Trikātas pagasta bibliotēkā daudz paveikts, lai bibliotēka būtu pieejama arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem – ierīkota uzbrauktuve, ierīkota īpaša zvanu poga.
2009.gadā bibliotēkas atjaunojušas līgumu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par starpbibliotēku abonementu pakalpojumu saņemšanu. Mūrmuižas bibliotēka-informācijas centrs izmantoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas piedāvāto iespēju elektroniski saņemt ieskenētus avīžu rakstus, tādā veidā palīdzot studentiem iegūt nepieciešamos materiālus diplomdarbu rakstīšanai. Informācija par novadu bibliotēkām, krājumiem un to pieejamību atspoguļota arī Valmieras bibliotēkas tīmekļa vietnē www.biblioteka.valmiera.lv, kur atrodama visu novadu bibliotēku kontaktinformācija un ziņas par to sniegtajiem pakalpojumiem.
Visas bibliotēkas lielākā vai mazākā mērā veic sava novada izpēti, vāc un apkopo materiālus nākamajām paaudzēm. Ar Burtnieku pagasta padomes atbalstu 2008.gadā tika izremontētas bibliotēkai blakus esošās telpas un tajās izveidota Burtnieku pagasta vēstures materiālu krātuve-muzejs. Tajā ir izvietoti materiāli par pagasta vēsturi no skolu muzeja. Pērn tika izdota grāmata „Burtnieku pagasta ēkas un mājvietas 19.-21.gs.”, kuras sagatavošanā izmantoti arī bibliotēkas novadpētniecības materiāli. Arī Kauguru pagasta 1.bibliotekā vākti un apkopoti novadpētniecības materiāli par novada vēsturi, izstrādāts bibliogrāfiskais rādītājs par Kauguru pagastu no 2000. līdz 2009.gadam. Matīšu pagasta bibliotēkā atrodas skolas novadpētniecības sektors, kur pieejams plašs novadpētniecības dokumentu klāsts. Materiāli bija īpaši noderīgi 2009.gada 7.oktobrī, kad Matīšu skola svinēja 75 gadu jubileju. Savukārt Mazsalacas pilsētas bibliotēkas novadpētniecības fonds pērn papildināts ar unikālu sērijā „Novadu folklora” izdotu grāmatu „Ādama stāsts”, kurā no Mazsalacas apvidus zemnieka Ādama Purmaļa skatupunkta aprakstīta mazsalaciešu dzīve, paradumi un tikumi. Naukšēnu pagasta bibliotēkā 2009.gadā iesākts darbs pie Atmodas laika notikumu apzināšanas Naukšēnos, bet Zilākalna pagasta bibliotēka ar mediju starpniecību aicinājusi iedzīvotājus nest uz bibliotēku materiālus par novadu, īpaši laikā posmā no 1956.-1970.gadam. Pēc aicinājuma iegūti albumi, kā arī vairākas interesantas fotogrāfijas, kas atspoguļo skolas un kultūras dzīvi. Tāpat aktīvs darbs novadpētniecības jomā noticis arī Bērzaines un Sēļu pagasta bibliotēkā.
Pērn bibliotēkas iesaistījās arī dažādos projektos – gan to izstrādē, gan īstenošanā. 2009.gadā joprojām populārākais projekts bija „Bērnu žūrija”, kas darbojās 12 bibliotēkās. Savukārt EK „Europe Direct” Valmieras informācijas centra izsludinātajā konkursā „Bibliotēka – tilts uz Eiropu” Burtnieku bibliotēka saņēma atbalstu un finansējumu rudens literārajam sarīkojumam „Burulis”, bet Sēļu bibliotēka organizēja teorētiski praktisku konferenci 110 kultūras un izglītības darbiniekiem „Personība. Radošums. Inovācija.”. Ķoņu bibliotēka pērn noslēdza Vidzemes plānošanas reģionā iesniegtā projekta „Latviskas nodarbes laukos” aktivitātes, organizējot pārrunas un nodarbības vecākiem un bērniem par tradicionālās kultūras jautājumiem un seno amatu apguvi.
„Novadu bibliotēkas turpina darbu ar bērniem un jauniešiem, piesaistot jaunus lasītājus un bibliotēku pakalpojumu lietotājus. Jaunie ekonomiskie apstākļi lika bibliotekāriem meklēt jaunas iespējas piesaistīt līdzekļus grāmatu iegādei, piemēram, aktīva iesaistīšanās lasīšanas veicināšanas projektos „Bērnu žūrija”, „Lasošais valmierietis” un „Zvirbulēna Vasaras grāmatu grozs”. Tomēr jauno grāmatu trūkuma dēļ pagastu bibliotēkās Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa izveidoja ceļojošu jauno bilžu grāmatu kolekciju, kas deva iespēju to izmantot arī pagastu bibliotēkā un piesaistīt jaunus mazos lasītājus. Nenoliedzami, 2009.gads ieviesa negatīvas korekcijas – pagastos samazinājies bērnu skaits, jo darba vietu trūkuma dēļ ģimenes devušās darba meklējumos uz citām pilsētām un arī ārpus Latvijas robežām. Analizējot lasītāju skaitu, kā arī apmeklējuma un izsnieguma skaitļus, var secināt, ka bērnu un jauniešu lasītāju skaits pieaudzis Valmierā, Sēļos, Ipiķos, Lodē, Bērzainē, Naukšēnos un Zilākalnā, Matīšos, Burtniekos, Rencēnu 2.bibliotēkā, Kocēnu 1.bibliotēkā, Brenguļos un Kauguru 1.bibliotēkā,” skaidro Vita Ziediņa.
Komentāri