Katrā mājsaimniecībā atkritumu apsaimniekošana tieši saistīta ar izdevumiem, jo par tiem ir jāmaksā. Aizvien vairāk tiek uzsvērta nepieciešamība tos šķirot un iespējami izmantot otrreizējai pārstrādei. Dabas un vides aizsardzības jautājumi sabiedrībā vienmēr bijuši jutīga tēma, kurā saskaras dažādi viedokļi.
“Debatēs pirms vēlēšanām klajas aplamības nav dzirdētas. Politiķi vides problēmām pieskaras maz, visticamāk tāpēc, ka tās priekšvēlēšanu laikā nav tik ērtas. Uzreiz būs jautājumi par vides prasībām, saskaņojumiem, dabas aizsardzību un iespējamo ražošanas attīstību,” saka SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Patlaban tāpat kā ikvienai nozarei, arī atkritumu apsaimniekotājiem vislielākās bažas rada degvielas cena. “Tā ir nestabilitāte, ko rada globāla ietekme, kuru nevaram kontrolēt. Cerams, ka tā ir īstermiņa problēma,” teic G. Kukainis un pastāsta, ka uzņēmums mērķtiecīgi attīsta atkritumu šķirošanas sistēmu, lai iedzīvotāji savās mājsaimniecībās var šķirot atkritumus. “Ja degviela tik dārga, nevaram atļauties braukt pēc šķirotiem atkritumiem uz attālām vietām, kur ir maz iedzīvotāju. Piedāvājam pakalpojumu vietās, kur dzīvo ap 200 cilvēku,” pastāsta “ZAAO” vadītājs.
Aizvien pašsaprotamāk ikdienas sarunās tiek pieminēta aprites ekonomika. Atkritumu kalni kļūst augstāki, tajos nonāk daudz noderīgā, ko var pārstrādāt, otrreiz izmantot. Latvijā otrreizējā pārstrāde ir maz attīstīta. G. Kukainis uzsver, ka uzņēmums sadarbojas ar uzņēmējiem, mudina izmantot aprites ekonomikas centrā nonākušos izejmateriālus un radīt jaunus produktus. “Te ir vieta pārstrādei. Taču tas nav vienkārši, bizness nav tik izdevīgs, kā ražot no jaunām izejvielām. Iespējams, vajadzīgs kāds valsts atbalsts, lai ieinteresētu uzņēmējus,” viedokli pauž G. Kukainis.
Uzņēmums “ZAAO” ir iegādājies zemi un angāru Cēsīs, Lapsu ielā. Notiek projektēšana, kā teritoriju izmantot. Eko laukums būs plašāks, te iecerēta arī lietotu mantu atjaunošana, iedzīvotāji varēs atnest to, kas pašiem vairs nav vajadzīgs, bet citam var noderēt. Tur varētu nonākt arī noderīgais, kas atšķirots Daibē. Daibē patlaban tiek būvēts jauns šķirošanas angārs.
“Katrs iedzīvotājs maksā par saražotajiem atkritumiem un arī dabas resursu nodokli, kas ir 130 eiro par tonnu. Latvijā tas ir augstākais Eiropas Savienībā (ES). ES valstīs šis nodoklis vidēji par tonnu ir ap 45 eiro. Nākamgad nav iezīmēts, ka tas palielināsies,” skaidro G. Kukainis un atgādina, ka runājot par atkritumiem, jārunā arī par atjaunojamiem energoresursiem. Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā nav atkritumu dedzinātavas. Varam nevis noglabāt atkritumus kalnā un maksāt 130 eiro par tonnu, bet sadedzināt un iegūt lētāku elektrību un siltumu. “Tā ir politiskā izšķiršanās, domāt nākotnei. Jābūt veselīgai diskusijai un arī noteiktiem pienākumiem un tiesībām, lai ražojot tiek ievērotas sabiedrības intereses. Tas, protams, ir kompromiss. Būtiski ir izskaidrot, kādi būs ieguvumi, zaudējumi un draudi. Ne vienmēr viss būs skaisti un labi, būs arī kas negatīvs, un tas jāvērtē — vai var novērst, ja ne, vai ar to var sadzīvot. Sabiedrība vēlas visu un iespējami lēti, bet tikai, lai ražošana nenotiek tuvu katra mājām. Politiķiem jālemj, kā attīstīt valsti, izmantot tos resursus, kas pieejami. Lai tādu lēmumu pieņemtu, lai sabiedrība to akceptētu, noticētu, iedzīvotājiem ir jāuzticas politiķiem. Sadrumstalotā Saeimā šādu likumu pieņemt nevar,” viedokli pauž atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs. Viņš arī atgādina, ka bez ražošanas nebūs darbavietu un cilvēki brauks prom. Jāspēj atrast balansu starp dabas un vides saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību, jāizšķiras, vai gribam lētākus energoresursus, kas pašiem pieejami, vai dārgi maksājam citiem un nedomājam, kā izdevīgāk sabiedrībai.
“Vides aizsardzības prasības ir adekvātas, pamatotas, tur neko nevajag mīkstināt. Taču reizēm stingrāk vajadzētu nodalīt un izvērtēt ieguvumus, ko dod bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un kādus rada zaudējumus, uzņēmējdarbības attīstībai. Ir jāmācās rīkoties saprātīgi,” uzsver G. Kukainis.
Pirms vēlēšanām vienmēr ir daudz jautājumu un tikpat daudz arī atbilžu. Jautājumi ir tieši, konkrēti, savukārt atbildes visdažādākās. Izraugoties sev saprotamākās un pieņemamākās, var arī izvēlēties, kam uzticēties un Saeimas vēlēšanās atdot savu balsi.
Komentāri