Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Zvani atgriežas mājās

Monika Sproģe
05:13
17.06.2019
8
Zvani Valmiera 1

Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas tornī pagājušajā nedēļā tika uzstādīti atjaunotie zvani. Tā kā abi zvani bija saplaisājuši un neskanēja, īstenojot torņa telpu atjaunošanas projektu, tika veikta pilna zvanu restaurācija.

Restaurēšanai tika izmantota īpaša tehnoloģija, lai piešķirtu zvaniem to kādreizējo izskatu, tostarp gravējumus.
Baznīcas tornī tagad atrodas divi vēsturiski bronzas zvani, vienu no tiem 1754. gadā Stokholmā izgatavoja Gerhards IV Meiers, otrs ir izgatavots 1902. gadā pie Švenna Rīgā. Vecākais zvans ir lielāks, tā diametrs ir 942 mm un aptuvenais svars – 480 kg. Jaunākais zvans ir mazāks, tā diametrs ir 830 mm un aptuvenais svars – 350 kg.

Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva skaidroja, ka zvani tiks darbināti automātiski no pults, kas atradīsies pirmajā stāvā. Pirmo reizi tie jau iezvanīja Vasarsvētku dievkalpojumu. Zvani darbojas divos režīmos: “Pirmajā gadījumā, kad tiek iezvanīts un izzvanīts dievkalpojums, reizē kustas visi zvani, otrajā gadījumā, kad aprit viena stunda, zvaniem viegli pieskaras speciāla elektromagnētiska zvana mēle, līdz ar to skaņa nav tik jaudīga. Pašlaik iecerēts, ka zvani diennaktī iezvanīsies katrā stundā, sākot no pulksten septiņiem rītā līdz pulksten 24.”

Darbi pie baznīcas zvanu nocelšanas sākās novembrī, tos veica meistars no Igaunijas, un gada sākumā zvanus transportēja uz Holandi restaurācijai. Līdztekus veikti citi projektā paredzētie darbi. A.Pastva pastāstīja, ka gada pirmajos mēnešos tornī tika nojauktas vecās betona kāpnes un stikla bloku siena, aiz kuras gadu desmitiem, slēpti no skatītājiem, atradās abi zvani. Tāpat demontētas vecās apkures iekārtas, izstāžu zālē ieklāta ozolkoka grīda, un jaunajām trepēm iebūvēts kāpņu laidiens, restaurētas durvis un logi, ievilkta jauna elektroinstalācija un automātiskā ugunsgrēka atklāšanas sistēma. Pašlaik norit pēdējie labiekārtošanas darbi un var jau teikt, ka viss pabeigts. A. Pastva klāsta, ka drīzumā baznīcas torņa zālē būs izveidota inter­aktīva izstāde, kurā apmeklētāji varēs uzzināt visu par Sv. Sīmaņa baznīcas vēsturi. Izstāde apmeklētājiem durvis vērs Valmieras pilsētas svētkos jūlijā.

Svētās Sīmaņa draudzes virsmācītājs Edijs Kalekaurs teica, ka remontdarbu laikā baznīcas garīgā dzīve nebija traucēta: “Dievkalpojumi notika, kā ierasts, turklāt aktīvākā rosība baznīcā noris vēlās pēcpusdienās, vakaros. Strādnieku darbošanās tikpat kā nebija jūtama, līdztekus turpinājās arī pārējie plānotie darbi Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa telpu atjaunošanas projektā.”

Mācītājs bilst, ka tik vērienīgiem atjaunošanas darbiem bija un joprojām nepieciešama iedzīvotāju līdzdalība, ziedojot katram pēc savām iespējām. Līdz šim saziedoti aptuveni desmit tūkstoši eiro, pašlaik draudzē aktīvi darbojas 550 cilvēku, taču kopumā draudzē ir vairāk nekā 2000 cilvēku. “Vēlamies vērsties pie pārējiem draudzes locekļiem un aicināt dot savu artavu baznīcas atjaunošanā, jo, visiem apvienojoties kopējā spēkā, darbos un lūgšanās, Dieva nams atgūs savu spozmi, spēs vēl ilgi pulcēt sirdis, kas paļaujas Dieva mīlestībā un labestībā,” pie iedzīvotājiem vēršas mācītājs.

Lai varētu veikt torņa telpu atjaunošanu, Sv. Sīmaņa luterāņu draudze kā partneris piedalās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā projektā “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos”. Kopējā projekta summa tiek plānota 170 000 eiro. Par ERAF līdzekļiem segti 75% no torņa iekštelpu atjaunošanas izmaksām, pārējie izdevumi – no Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējuma un draudzes ziedotiem līdzekļiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
35

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
34

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
28

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
78

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
115

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
63

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
7
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
11
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi