Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mazsalacas dubultcimdi ierakstīti Latvijas kultūras mantojumā

Kristīne Lāce
07:08
17.01.2022
40
Mazalaca 1

Mazsalaca sevi dēvē par audēju pilsētu ar savu vēsturi un stāstiem. Mazsalacietēm adīklis vienmēr esot pa rokai, un viņas sakot, ka adīšanas prasme ielikta jau šūpulī.

Ne velti aizvadītā gada decembrī Mazsalacas Kultūras centram par pieteikumu “Rak­stainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā” tika pasniegts apliecinājums par nemateriālā kultūras mantojuma vērtības iekļaušanu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ­Mazsalacā tiek kopta jau gandrīz piecdesmit gadus. Kad 1982. gadā Mazsalacas kultūras nama audēju un rokdarbu pulciņam piešķīra goda nosaukumu “Tautas lietišķās mākslas studija “Mazsalaca””, to sāka apmeklēt Rasma Āboltiņa, kura ienesa kolektīvā savu cimdu adīšanas prasmi un jauninājumus.

Nu jau vairākus gadus Rasma Āboltiņa ir citā saulē, bet viņas liktās cimdu adīšanas prasmes turpinās, tāpat kā nezūd stāsti par viņu kā personību. Neparasts ir pats dubultadīšanas sākums. Bijis tā. Kolhozu laikos viņa strādājusi kopsaimniecības “Austrumi” grāmatvedībā, bijusi ekonomiste. Reiz kantorī ienācis puisis rakstaini adītā vestē. Kad tā pavērusies, iekšpusē bijis redzams raksts, nevis dziju pārstaipi. Rasma vaicājusi, kas tādu noadījis. Vīrietis atbildējis, ka mamma, bet lai neprasot, kā. Rasma palūgusi novilkt vesti un rūpīgi izpētījusi adījumu, lai saprastu tehniku. Tā sācies rakstaino dubultcimdu adīšanas laiks Mazsalacā, jo nekur citur cimdi tā nav adīti.

“Rasma bija dāsna dvēselē, viņa dalījās ar savām zināšanām, prasmēm. Mēs bieži saskaramies ar teicamiem meistariem, amatniekiem, bet ne jau katrs dalās ar savām zināšanām, amata niansēm. Es saprotu, tas ir viņa bizness, bet Rasma tiešām bija sirds cilvēks,” pauž Gaļina Birkava, Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” vadītāja.

Tagad Rasmas Āboltiņas adīšanas tehnika ir kļuvusi par Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” firmas zīmi, kuru pārzina dažas dalībnieces. Šī apziņa dara viņas lepnas, toties uzliek arī pienākumu – neapstāties un nodrošināt sarežģītās adīšanas tehnikas pēctecību.

Kādi tad ir tie Mazsalacas rakstainie dubultadījuma cimdi? Cimds ir rakstains gan iekšpusē, gan ārpusē, tikai ar pretējām krāsām, var izvēlēties, kura būs ārpuse.

Gandrīz piecdesmit gadu garais jaunrades ceļš cimdu pasaulē tiek uzturēts un kopts ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Mazsalaca” kopīgiem spēkiem un pašvaldības atbalstu. Pēdējos trīs gados studijā darbojas 33 dalībnieces: 16 audējas un 17 adītājas. Meistares Rasmas Āboltiņas rakstaino dubultcimdu adīšanas pēctecību uztur Evija Nagle, kura turpina apmācīt citas adītājas.

Par meistares Rasmas Ābol­tiņas iedibinātās cimdu dubultadīšanas tradīcijas iekļaušanu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā lietišķās mākslas studijai un visai pilsētai ir gandarījums un lepnums, un pienākums pilnveidot un turpināt iesākto. “Tagad mums ir ne tikai gods, ka esam ierakstīti Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet arī pienākums turpināt popularizēt šo adīšanas veidu,” atzīst Dace Jurka, Mazsalacas Kultūras centra vadītāja.

Dubultās adīšanas prasmes Mazsalacā mācītas jau neskaitāmās meistarklasēs, bijušas vasaras nometnes, semināri un rīkotas izbraukumu mācības, kur rakstainos dubultcimdus iemācījušās adīt daudzas rokdarbnieces. Tomēr neesot precīzas informācijas, cik praktizētāju kopumā Latvijā darbojas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
22

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
54

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
41

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
119

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
104

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
171

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi