Viesos pagastā

Mores pagastā pavasarī bija satraukums. Izplatījās vēsts, ka vietējā pamatskolā vairs nemācīsies bērni ar īpašam vajadzībām, tādēļ izglītības iestādi varētu reorganizēt par sākumskolu. Tādu nodomu pagastā vērtēja kā vēlmi tuvākā vai tālākā nākotnē skolu likvidēt. Morēnieši sāka vākt parakstus iedzīvotāju iniciatīvu portālā manabalss.lv un ar kolektīvo iesniegumu vērsās Siguldas novada pašvaldībā, lai pamatskolā saglabātu mācības audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. Pretējā gadījumā audzēkņu skaits samazinātos tā, ka diezin vai skola turpinātu pastāvēt.

Patlaban zināms, ka Mores skola jauno mācību gadu uzsāks kā pilnvērtīga pamatskola, kurā īstenos visas līdzšinējās mācību programmas. “Druva” Siguldas novada pašvaldībā noskaidroja, ka nav pieņemti nekādi lēmumi par izglītības iestāžu statusu maiņu, šo­brīd tiek izvērtēta situācija un gatavota atbilde deputātiem izvērtēšanai Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes lietu komitejas augusta sēdē.

Te jāpiebilst, ka atbilstoši Izglītības likumam paš­valdībai ir pienākums par skolas slēgšanu vai reorganizāciju brīdināt ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, ja tas objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams, tad attiecīgi ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš. Tātad arī likums apliecina, ka Mores pamatskolā jauno mācību gadu sāks visas deviņas klases.

Iedzīvotāji rīkojas, lai saglabātu skolu

Neizpratne un bažas par Mores pamatskolas tuvāko nākotni radās no tā, ka pagastā paskanēja vēsts par Siguldas novada pašvaldības izteikto variantu veidot vienotu mācību iestādi bērniem, kuriem īpaši smagi veselības traucējumi.

Vietvaras pārstāvji bija izteikuši iespēju, ka tāda varētu būt Mālpils tehnikuma telpās.
Mores skolā kopā ar pirms­skolas grupām aizvadīto mācību gadu beidza 148 audzēkņi, no tiem ap 60 bērnu ar īpašām vajadzībām, “Druvai” apliecināja pamatskolas direktore Marika Busote-Uzuliņa.

Acīmredzot morēnieši, sekojot sava pagasta skolas attīstībai, saprata : ja vairāk nekā trešdaļa bērnu aizies uz citu izglītības iestādi, audzēkņu skaits saruks un neatbildīs kritērijiem, lai pastāvētu pamatskola, un, iespējams, te vispār nebūs mācību iestādes.

Ar prasību turpināt Mores pamatskolā iekļaujošo izglītību 7.maijā Siguldas novada domē tika iesniegts kolektīvais iesniegums un paraksti, kas tam bija savākti iedzīvotāju iniciatīvu portālā manabalss.lv.

Kolektīvo iesniegumu bija parakstījuši 562 cilvēki, pašvaldība par atbilstošiem likumam atzina 420 cilvēku parakstus* un iesniegumus pieņēma. Jautājumu izskatīja 11.jūnija Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta lietu komitejas sēdē, kur to lēma virzīt domes sēdei. Deputāti domes sēdē apstiprināja komitejas lēmumu uzdot Izglītības un sporta pārvaldei izvērtēt iesniegumā ietverto prasījumu un triju mēnešu laikā no šī lēmuma pieņemšanas domes sēdē sniegt pārskatu par iesnieguma virzību. Sēdē gan izskanēja arī piebilde, ka, iespējams, jautājums risināsies ātrāk, trīs mēnešu termiņš ir likumā noteiktais laiks.

Manabalss.lv iniciatīvas pieteikums skanēja nepārprotami: “Vēlamies mainīt Siguldas deputātu nostāju par Mores pamatskolas reorganizāciju un iespējamo likvidācijas modeli!”

Kolektīvās vēstules iesniedzēja bija aktīvo iedzīvotāju kopienas “Mores Pagasta Saime” pārstāve Vineta Oša, viņa arī organizēja parakstu vākšanu portālā. Iniciatīvā izklāstīta situācija, kādu to redz pagasta iedzīvotāji. “Siguldas novada dome plāno izveidot attīstības centru Mālpils pagastā. Tas paredz speciālās izglītības bērnus no Mores pamatskolas pārvirzīt uz šo jauno iestādi. Tādi ir secinājumi pēc Siguldas novada pašvaldības tīklošanās par skolu tīklu ekosistēmas attīstību novadā, kas norisinājās 2024. gada 25. aprīlī plkst. 18:30 Mores pamatskolas ēkā. Siguldas novada domes pārstāvju prezentācija sniedza audzēkņu skaita un dažādu tendenču analīzes izklāstu. Papildus prezentācijai domes pārstāvji izteica personīgajos un kolēģu viedokļos pamatotas vīzijas šai sakarā. Dati, ar kuriem tika iepazīstināta Mores kopiena, Mores pamatskolas pedagogi un bērnu vecāki, liecināja par vienu ‒ MORES PAMATSKOLAI NAV NEPIECIEŠAMS VEIKT REORGANIZĀCIJU UN LIKVIDĀCIJU,” norādīts vēstulē.

Minēts arī, ka, sazinoties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), saņemts paskaidrojums, ka Mores pamatskola atbilst visiem kritērijiem, lai mācību iestāde veiksmīgi turpinātu darbu. Izvēle lūgt ministrijas viedokli bijusi tādēļ, ka pašvaldība sarunās par iespējamiem reorganizācijas plāniem novada izglītības iestāžu tīklā atsaukusies uz IZM dokumentos noteiktajām prasībām, lai mācību iestāde saņemtu valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai.

Iedzīvotāju kolektīvajā vēstulē uzsvērts, ka, īstenojot novada domes plānu izveidot attīstības centru Mālpils pagastā, paredzot visus speciālās izglītības bērnus no Mores pamatskolas pārvirzīt uz jauno iestādi, tas nozīmētu, ka “Mores pamatskolas audzēkņu skaits samazināsies un pēc IZM kritērijiem audzēkņu skaits vairs nebūs atbilstīgs un pietiekams. Principā tas nebūs šķērslis, lai pašvaldība skolu SLĒGTU”.

Pamatojot, kādēļ skola jāsa­glabā kā mācību vieta audzēkņiem ar īpašām vajadzībām, uzsvērts, cik svarīgi šādu bērnu veselībai ir nodrošināt nemainīgu vidi, ikdienas rutīnu un drošības sajūtu.

Skolas direktore Marika Busote-Uzuliņa “Druvai” atzina, ka arī skolēnu ar īpašām vajadzībām vecāki noraizējušies, kā viņu bērniem turpināsies mācības. Ne viens vien Morē mācās jau vairākus gadus. Skola izvietota trīs ēkās, kuru infrastruktūra pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas pārvietojas ratiņkrēslos. Veselo un īpašo bērnu klases ir katrā ēkā, kaimiņos viena otrai. “Mācību stundas notiek atsevišķi, katrai skolēnu grupai savā telpā, bet viss cits audzēkņiem ir kopējs. Skolēni satiekas starpbrīžos, maltītēs, skolas pasākumos, dažādās ikdienas situ­ācijās. Īpašie bērni ir iesaistīti sabiedrībā, nav nodalīti specifiskā vidē,” uzsver direktore. Savukārt citi skolēni iemācās parūpētie par tiem, kam vajadzīgs atbalsts, iesaistās, tā veidojot patiesi iekļaujošu vidi.

Mores iedzīvotāju padomes vadītājs, Mores pamatskolas direktores vietnieks saimnieciski administratīvajā jomā Kalvis Grīnbergs pastāstīja, ka padomē jautājums par skolas nākotni nav spriests. Taču, nenoliedzami, mācību iestādei pagastā ir nozīmīga vieta, saprotams, ka morēnieši vēlas, lai skola te būtu. “Iedzīvotāju skaits pagastā ir neliels, taču mēs meklējam iespējamos attīstības virzienus. Svarīgi, lai tādos pagastos iespējami lielākā apjomā saglabātos valsts vai pašvaldības struktūras, kas ap sevi veido darbīgu vidi un tā aktivizē visu vietējo dzīvi. Turklāt mūsu skolā audzēkņu skaits nesarūk, bet palielinās. Pirmajā klasē jau reģistrēti 13 bērni, kas ir vairāk nekā to, kas šogad beidza 9.klasi. Tātad audzēkņu būs jau vairāk,” pauda K.Grīnbergs.

*Pašvaldību likums nosaka, ka kolektīvo iesniegumu pašvaldībai ir tiesīgi iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu un kuru dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā vai kuriem šajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

FAKTI

Mores pamatskolā 2022./2023. mācību gadā bija 149 audzēkņi

• 1.-9.klasē – 118, tajā skaitā:

-pamatizglītības programmā 67;

-pamatizglītības četrās dažādās speciālajās programmās 51.

• Pirmsskolā 31, tajā skaitā:

-pirmsskolas vispārējās izglītības programmā 28;

-divās pirmsskolas speciālās izglītības programmās 3.

Avots: Mores pamatskolas pašnovērtējuma ziņojums