Sestdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Veronika Monika Stūriška – olimpiete no Jaunpiebalgas

Iveta Rozentāle
19:19
30.08.2024
120
1
Intervija Veronika (2)

Veronika Monika Stūriška.

Astoņpadsmit gadus vecā BMX braucēja Veronika Monika Stūriška šogad debitēja vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē un bija jaunākā no 29 Latvijas delegācijas sportistiem.

Pērn kļuvusi par Pasaules junioru čempioni, bet šogad – par Pasaules un arī Eiropas U-23 čempioni. Veronika dzīvo Jaun­piebalgā un ir Smiltenes novada BMX kluba “Silvas Ziķeri” sportiste.

-Kā jūties pēc atgriešanās no olimpiādes?

-Ja godīgi, vēl joprojām pati to neesmu aptvērusi. Protams, tā bija brīnišķīga un vērtīga pieredze. Bet tagad esmu mājās, te viss ir tāpat kā līdz šim. Ir jāiet tālāk.

-Tev bija brīnišķīga iespēja startēt ar labākajiem.

-Tā ir, jo varēja piedalīties tikai 24 sievietes un 24 vīrieši no visiem BMX braucējiem pasaulē.

-Kā bija tur būt, kāda bija atmosfēra?

-Likās nereāli, kad apzinies, ka piedalās labākie pasaules sportisti. Atmiņā paliks arī atklāšana –pirmā daļa- brauciens ar kuģīti, dikti lija, bija auksts, un brauciens bija ilgs. Emocionāli, kad tuvojāmies izkāpšanai, jo bija vairāk skatītāju, kļuva interesantāk. Sa­vukārt otrā daļa- pie Eifeļa torņa- bija tiešām iespaidīga. Mēs arī bijām pie pašas skatuves, redzējām, kā nodod lāpu, vērojām gaismas šovu. Tas bija kolosāli. Tāpat olim­piādē redzēju, kā mūsu volejbola meitenes spēlēja, biju uz 3×3 basketbola finālu. Ciematiņā esošajā ofisā skatījāmies pārējo latviešu startus, tur sanāca pabūt kopā ar citiem Latvijas delegācijas sportistiem. Bet nebija tā, ka izjustu, ka esmu jaunākā komandā.

-Vai bija kāds pārsteigums, ko negaidīji?

-Biju apmēram divas nedēļas un negaidīju, ka tur būs negaršīgs ēdiens – bezgaršīgs, gaļa sausa. Uzturvērtības ziņā bija labs, bet nebija garšīgs.

-Olimpiādes laikā tev bija iespēja satikt arī mūsu Valsts prezidentu.

-Valsts prezidents ir ļoti jauks. Viņš bija atbraucis pie mums uz ciematu, nofotografējāmies pie olimpiskajiem riņķiem, paēdām pusdienas. Bet bija tā, ka brīdī, kad bija atbraucis prezidents, es gulēju. Pamodos, kad treneris rakstīja, ka prezidents ir mūsu dzīvoklī. Sadzirdēju viņa balsi, bet pēc mirkļa šķita, ka viņš aizgājis. Atvēru durvis, tikko pamodusies, un man pretī stāvēja Valsts prezidents.Tas tiešām bija jauki.

-Vai pašai gribējās jau šoreiz tikt uz olimpiskajām spēlēm?

-Es vienmēr esmu gribējusi piedalīties olimpiskajās spēlēs. Gri­bēju cīnīties par augstām vietām, bet apzinājos, ka, iespējams, neesmu vēl tajā formā, lai to izdarītu. Bet, protams, domāju, cik forši būtu braukt mājās ar medaļu. Tomēr šoreiz bija kritiens, kas iztraucēja iespēju.

-Kritiens pieminēts bieži, jo startēji jau cerību braucienā.

-Biju tur, kur vajadzēja būt, jo cerību braucienā biju trešajā, ceturtajā vietā. Trase nebija viegla, tajā ir liels ātrums. Lai turētu ātrumu, svarīgi lēkt zemāk, kas man arī izdevās, bet piezemējos šķībi un tāpēc nokritu. Jā, bija arī liels vējš, negaiss, vienu brīdi pat domāju, ka mūsu sacensības pārcels, bet ne jau vējš bija pie vainas. Kritiens bija sāpīgs, kāja vēl joprojām nav sadzijusi, tagad jāievēro mierīgs režīms. Protams, bēdājos par tādu pavērsienu.

-Šis nav tavs pirmais kritiens, jo BMX sporta veids nav iedomājams bez kritieniem. Tas ir traumatisks sporta veids.

-Man līdz šim nav bijis lielu traumu, bet var gadīties visādi. Tā otrs Latvijas BMX olimpietis Kristens Krīgers kritiena laikā guva mugurkaula kakla skriemeļa lūzumu, un bija nepieciešama operācija.

-Vai bija kas īpašs, kā gatavojies startiem olimpiādē?

-Nē, viss kā jebkurās citās sacensībās – svarīgi iesildīties, sagatavoties, nobraukt, atsildīties. Nebija arī liels satraukums.

-Kurš ir spilgtākais mirklis?

-Laikam visspilgtākā bija atmosfēra. Skatītāji ar rokām veidoja viļņus, to atceros kā pirmo. To varēju redzēt, tāpat kā mammu un tēti, pamāt viņiem.

-Tev Parīzē bija arī tuvinieki?

-Jā, sacensības skatījās ģimene – mamma, tētis, brālis, brālēni, tēta brālis un brāļa sieva. Viņa uzreiz teica – ja es braukšu uz olimpiādi, viņa arī brauks. Ģimenes klātbūtne palīdz saņemties, ir vēlme parādīt, ko varu. Lai arī satiku viņus tikai minūtes piecas, bet redzēju ar, kad gatavojos startam, un tas ir forši.

-Tev bija liels atbalstītāju pulks, jaunpiebaldzēni tevi ļoti atbalstīja, fanoja.

-Tas ir ļoti aizkustinoši. Prieks, ka līdz ar savu dalību varu nest arī Jaunpiebalgas vārdu. Tas ir liels gods. Bet, no otras puses, arī liela atbildība, jo negribas pievilt, gribas, lai ir pēc iespējas labāk.

Pirms sacensībām ieliku video instagrammā, kur braucu pa trasi,    fonā pievienoju dziesmu – Saule, Pērkons, Daugava. Man šķita – svarīgi un īpaši ielikt, un tad vēl vairāk izjutu, ka pārstāvu Latviju, Jaunpiebalgu. Tad arī sākās satraukums.

Forši, ka dzīvoju Jaunpiebal­gā. Daudzi nezina Jaunpiebalgu. Un es varu iepazīstināt ar šo vietu. Man vēl arī šodien uzrakstīja – ā, tas pie Vecpiebalgas. Bet es saku, nē, es esmu no Jaunpiebalgas. Vai – tur jau tās ūdensrozes – arī nē.

-Tagad tu būsi tā, kas saistīsies ar Jaunpiebalgas vārdu. Bet esi jau startējusi arī daudzās citās sacensībās.

-Jā, bet citām sacensībām nepievērš tik ļoti daudz uzmanības. Arī Pasaules čempionātu reti kur televīzijā varēja redzēt, daudzās valstīs nerādīja. Savukārt olimpiādē katru sporta veidu rādīja televīzijā, visi skatījās un sekoja līdzi.

-Vai sociālajos tīklos izjuti lielāku uzmanību?

-Jā. Un tieši tagad, pēc olimpiādes, lai arī es nokritu, visi mani apsveica un juta līdzi. Tas likās ļoti īpaši. Es paliku 20. vietā, un neskaitāmi cilvēki mani apsveica par 20. vietu, par to, ka es biju olimpiskajās spēlēs. Tad sajutos, ka nebija nemaz tik slikti. Tas bija mīļi. Paldies visiem!

-Citreiz latvieši nesaudzīgi, bet šoreiz tiešām bija sirsnīgi un atbalstoši.

-Jā, lasu komentārus un pēc olimpiādes biju šokā, cik daudz laba tajos. Ja arī kāds slikts pavīdēja, uzreiz citi deva pretsparu.

Man patīk palasīt komentārus. Jā, par kādu varu padusmoties, bet tas ātri pāriet. Saprotu, ka šo cilvēku, visticamāk, tāpat nekad nesatikšu, mēs nekad nerunāsim, tas neietekmē ne mani, ne manu vēlmi braukt, ne manu varēšanu.

-Kad tev parādījās interese par BMX sportu?

-Mamma avīzē redzēja aicinājumu bērniem trenēties BMX trasē Vecpiebalgā.Es ar brāli, kurš ir vecāks par mani, aizbraucām. Man tad bija seši gadi, gāju pirmajā klasē. Iepatikās abiem, divus gadus nobraucām, arī pa sacensībām, bet viss beidzās, jo es salauzu roku. Roku gan salauzu, pagalmā ar draugiem spēlējot futbolu. Kad man bija 12 gadi, biju ciemos pie brālēna, kurš brauca un joprojām brauc BMX. Gribēju no viņa dabūt BMX riteni pabraukāties, bet nedeva. Tomēr mana vēlme bija tik liela, ka ar laiku tiku pie sava riteņa un atsāku braukt.

-BMX prasa noteiktas rakstura īpašības. Kādas tev piemīt?

-Spēja noturēt fokusu, nesa­traukties atbildīgos brīžos. Arī pozitīvisms un mērķtiecība. Tieši neatlaidība ļāvusi man sasniegt ievērojamus rezultātus. Vienmēr esmu gribējusi braukt uz treniņiem, trenerim visu laiku esmu jautājusi, kas man vēl jādara, ko vēl varu treniņā darīt.

-Ko iesaka treneris?

-Kopš trenējos Smiltenē, mans treneris ir Ģirts Kātiņš. Viņš vienmēr atgādina, ka ir jābrauc kopā ar labākajiem, ar labākām meitenēm un arī zēniem, kam tiekties līdzi, ko mēģināt apdzīt, tādējādi arvien uzlabojot sniegumu.

-Tu šovasar pabeidzi vidusskolu, līdztekus bija treniņi, sacensības. Kā to bija iespējams apvienot?

-Vakar tieši domāju, cik kopumā šogad neesmu bijusi mājās – prom biju apmēram sešus mēnešus, Latvijā – divus, un lielākā daļa tagad, vasarā. Turklāt mājās ilgāku laiku biju tamdēļ, ka saslimu. Tā man parasti ir, ka, atbraucot mājās, te visu palaižu garām, jo saaukstējos.

-Eksāmenus te, Jaunpiebalgā, kārtoji?

-Angļu valodā un matemātikā- jā. Bet latviešu valodas eksāmenu man bija jābrauc kārtot uz Rīgu, jo īstajā dienā nebiju Latvijā. Ārzemēs koncentrējos treniņiem un sacensībām. Kad biju Latvijā, tad kārtoju visu, kas bija jākārto. Tā bija mana atbildība, jo eksāmens jau tāpat man pašai ir jānoliek. Un vidusskolu pabeidzu. Un arī pateicu, ka uz izlaidumu būšu, pat ja būs sacensības. Vēlējos vismaz vienā pasākumā būt kopā ar visiem. Bēdīgi, ka beidzam skolu, jo ir pierasts pie klases biedriem un skolotājiem, esam mācījušies kopā no pirmās līdz devītajai klasei, vidusskolā mūs salika divas klases kopā. Cerams jau, ka vēl satiksimies. Mums bija vislabākie skolotāji. Man pietrūks Jaunpie­balgas skolotāju. Jaunpiebalga ir labākā.

-Vai esi jau domājusi, ko tālāk darīt?

-Neesmu vēl nekur iestājusies, jo vēl nezinu, ko es gribu. Negribu iesākt, lai tikai studētu. Tāpēc droši vien gadu domāšu un tad turpināšu mācības. Lai gan apzinos, ka šis būtu labs brīdis mācīties, jo ir beidzies olimpiskais cikls, nav punktu vākšanas.

-Bet vai esi domājusi, ka sports varētu būt tas, ar ko pelni naudu?

-Nauda nav tik svarīga, bet tajā pašā laikā būtu jau labi. Bet domāju, lai BMX nopelnītu naudu, ir jābrauc elitē pašā augšgalā. Jo, lai aizbrauktu kaut vai uz Argentīnu, cik izmaksā vien biļete! Pasaules kausi ir izmētāti pa visu pasauli. Šogad arī bija Jaunzēlandē, Austrālijā, Amerikā.

-Tu šajās valstīs šogad jau pabiji?

-Jā, šogad bija tā, ka no janvāra pirmo gadu biju U-23 grupā, kurā varēja sākt krāt punktus, un tos var sakrāt tikai pasaules kausos. Tāpēc man maksimāli tajos bija jāpiedalās. Pirmais bija februārī. Jau janvāra sākumā aizbraucu uz Jaunzēlandi, lai varu trenēties. Man 28. decembrī palika 18 gadi, un 15. janvārī lidoju uz Jaunzēlandi viena, tā teikt, uz tālāko vietu, kur iespējams aizlidot. Tur dzīvoju pie latvietes, tas bija droši. Arī pašā Jaunzēlandē ir ļoti droši, tur nav ne indīgu čūsku, ne kā cita.

Februāra beigās braucu uz Austrāliju, tur biju divus mēnešus. Tad mājās trīs dienas un bija jādodas uz sacensībām uz Itāliju, bet tieši tad saslimu. Un tad aizlidoju uz Ameriku uz nedēļu, pēc tam vēl Beļģijā divas nedēļas. Atgriezos mājās, lai pēc tam lidotu uz Čehiju. Un tad vēlreiz uz Ameriku uz mēnesi, pusotru, kur Floridā ar vēl diviem latviešiem trenējāmies. Pēc tam uzreiz uz Itāliju uz divām nedēļām. Un tad beidzot mājās. Tad gan nevarēju sagaidīt, kad būšu mājās.

-Vai tev patīk būt dažādās pasaules vietās?

-Man patīk. Tikai, ja jābrauc vienai, tad ir garlaicīgi, tad gribas mājās. Bet, ja braucam vairāki latvieši kopā, tad ir interesantāk gan trenēties, gan pavadīt brīvo laiku.

Pirms šī gada daudzajiem braucieniem man pat doma, ka varētu dzīvot arī kaut kur citur, bet pēc tiem sapratu, ka vislabāk ir mājās. Citur varētu dzīvot vienīgi tad, ja visa ģimene arī tur būtu. Jo nevarētu visu mūžu dzīvot prom, ģimeni satiekot tikai reizi gadā. Mums ir ļoti siltas attiecības, negribētu tās zaudēt. Latvijā man nepatīk vienīgi drūmais, lietainais rudens, tad gan uz brīdi varētu padzīvot arī citur.

-Kas vēl sagādā tev prieku?

-Būt ar draugiem, vakarā ar draugiem iziet parunāties, pabūt kopā. Mēs esam trīs labākie draugi, klases biedri, turamies kopā. Februārī biju uz Pink koncertu, man ļoti iepatikās, tamdēļ saorganizēju, ka ar mammu varam aizbraukt uz Adeli, Teilori Sviftu un Coldplay. Tikko bijām šādā koncerttūrē.

Maf Logo 2

Komentāri

  • Sturmijs saka:

    Jauka intervija.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Latvijas kultūras galvaspilsēta – “Cēsis 2025”

    18:31
    17.12.2024
    34

    “Būs ievērojamu nacionālu un starptautisku notikumu kopums visa gada garumā ar vadmotīvu “Kultūra galvās, pilīs, sētās”. Cēsīs un pagastos cilvēki īstenos apjomīgu kultūras programmu, un 2025. gadā Cēsis iemirdzēsies kā Latvijas kultūras galvaspilsēta,” vēsta Cēsu novada pašvaldība. Par iecerēm, izdarīto, aktuālo un problēmām saruna ar    “Cēsis 2025” darba grupas vadītāju, Cēsu novada domes priekšsēdētāja […]

    Ienāk jauni ģimenes ārsti

    18:53
    13.12.2024
    105

    Cēsu novadā pēc Nacionālā veselības dienesta datiem ir 25 ģimenes ārsti, no tiem deviņi pensijas vecumā. Cēsīs vidējais prakses lielums ir samērā liels – ap 1900 pacientu. Iedzīvotājiem var būt apgrūtināta pakalpojuma saņemšana – ilgāk jāgaida līdz klātienes vizītei, var būt īsāks laiks, kas veltīts vienam pacientam. Tāpēc ļoti būtiska ir ne tikai pensijā aizejošo […]

    Viesos pagastā. Vēsture sākas ar vakardienu

    00:00
    29.11.2024
    38

    Taurenē darbojas vēstures interešu stāstnieku pulciņš “Tauri”. Oficiāli tas nosaukumu pieņēmis šomēnes, bet pagastā zināms jau septiņus gadus. “Toreiz samusināja tas, ka kaimiņos, Dzērbenē, daudz kas notiek, Taurenē ne. Mārīte Šķēle, kura vada Dzērbenes vēstures interešu kopu “Serben”, dzīvo Taurenē,    apņēmās vadīt stāstnieku pulciņu. Tā pensionāri sākām nākt kopā ne tikai pensionāru klubiņā, arī stāstniekos,” […]

    Neatliekamā palīdzība neattālinās

    00:00
    29.11.2024
    74

    No 1. janvāra Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darba organizācijā plānotas izmaiņas. Pārmaiņu īstenošana saistīta ar    valdības lēmumu par finansējuma samazinājumu valsts pārvaldē, tostarp dienestā par 1,6 miljoniem eiro, lai valsts budžetā rastu nepieciešamo finansējumu drošībai. Tomēr šis nav vienīgais iemesls – NMPD katru gadu izvērtē    darbu un turpina jau iepriekšējos gados iesākto […]

    Eiropas pārtikas pakas saņems mazāk iedzīvotāju

    19:52
    26.11.2024
    37

    Jau plaši izskanējis, ka no nākamā gada 1. janvāra mainās nosacījumi, kam piešķir Eiropas Sociālā fonda finansētās pārtikas un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču pakas. Šo atbalstu vairs nesaņems personas ar maznodrošinātā statusu, palīdzību turpinās saņemt ģimenes, kurām piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, un krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības, tostarp Ukrainas civiliedzīvotāji. Ceturksnī līdzšinējo divu pārtikas preču komplektu […]

    Līdzdalība. Biedrība pēta, kā atbalstīt seniorus

    10:41
    22.11.2024
    25

    Vēloties uzlabot senioru dzīves kvalitāti, atvieglot ikdienu un mazināt sociālo atstumtību, biedrības “Amatas novada attīstības fonds” pārstāvji sociālās jomas projektā “Sadzirdēt senioru” ciemojušies pie Cēsu novada Amatas un Drabešu pagasta senioriem, lai labāk izprastu, kā katrs jūtas, kas patlaban svarīgākais un kāds atbalsts nepieciešams. Aptauja veikta sadarbībā ar Amatas apvienības pārvaldi, finansējumu biedrība ieguvusi paš­valdības […]

    Tautas balss

    Balvas kā no pārpilnības raga

    18:43
    17.12.2024
    23
    Seniore T. raksta:

    “Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

    Iela grimst tumsā

    18:42
    17.12.2024
    25
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

    Neizdarība kavē palīdzību

    18:42
    17.12.2024
    22
    Lasītāja V. raksta:

    “Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

    Rada gaismas svētkus

    18:41
    17.12.2024
    19
    Silvija raksta:

    “Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

    Kā tālāk dzīvosim

    22:00
    16.12.2024
    24
    1
    Lasītāja M. raksta:

    “Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

    Sludinājumi

    Pārdod

    23:57
    24.11.2024
    31

    Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

    Pārdod

    23:57
    24.11.2024
    32

    Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

    Pārdod

    23:56
    24.11.2024
    28

    Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]