Cēsu novada kultūras projektu konkurss tiek rīkots kopš 2008. gada. Pēc administratīvās reformas, izveidojoties jaunajam novadam, tradīcija tiek turpināta. Pašvaldība finansiāli atbalsta dažādas radošās iniciatīvas, kuras īsteno gan kultūras nevalstiskās organizācijas, gan aktīvu domubiedru grupas, gan privātpersonas, tā bagātinot un dažādojot kultūras piedāvājumu novadā. Šogad pirmoreiz Cēsu novada kultūras projektu konkursā izveidota mērķprogramma “Piebalgas kultūrtelpa”.
Bagātināt kultūras piedāvājumu, darīt pašiem
Šis novadā ir kultūras galvaspilsētas gads. Kā teikts “Cēsis 2025” ceļa kartē, te ir “vieta, kur tiks īstenoti vairāki simti Latvijas un starptautiska līmeņa kultūras notikumi.
Gada laikā norise būs balstīta piecos tematiskos pīlāros, caur kuriem tiks skatīti gan lokāli, gan starptautiski jautājumi un izaicinājumi: demokrātija, izglītība, vide un klimata pārmaiņas, atjaunotne un Cēsu novada izcilība”.
Šogad tika saņemti 58 projektu pieteikumi, atbalstu guva 26, sadalot 40 000 eiro līdzfinansējumu no pašvaldības budžeta. Projektus lielākoties iesniedza juridiskas personas, pārsvarā biedrības.
Projektu pieteikumi izstrādāti rūpīgi
“Konkursa nolikumā ir skaidri definēts, kādi mērķi tiek atbalstīti. Tika vērtēts, vai iecere iekļaujas “Cēsis 2025”, vai tās pieteicēji saredz, ka viņu projekts ir daļa starp citiem kultūras šīgada notikumiem,” stāsta novada kultūras pārvaldes vadītāja Zane Neimane un, vērtējot iesniegto projektu kvalitāti, uzsver, ka tie visi bijuši rūpīgi pārdomāti, idejas skaidri paustas, bez liekvārdības norādīti mērķi un uzdevumi. Tāpat precīzi definēti projektu vērtēšanas kritēriji. Kultūras pārvaldes vadītāja uzsver, ka vērtējumos nav emociju, tikai matemātika, cik punktu par ko var saņemt. Būtiski arī, lai rīkotie kultūrnotikumi, to biļešu cenas būtu pieejamas sabiedrībai.
“Katru no 58 idejām ir vērts īstenot. Projekta finansējums ir ieceres īstenošanas pamats, tad var piesaistīt naudu gan citos projektos, gan no sponsoriem, gan ieguldīt savu. Ir projekti, kuros konkursa finansējums ir vienīgais,” skaidro pārvaldes vadītāja un atgādina, ka projektu mērķis nenoliedzami ir vietējās sabiedrības saliedēšana, kopienas aktivizēšana. Ir tradīcijas, kuras biedrības vai domubiedru grupas rīko jau vairākus gadus.
Z.Neimane arī pauž viedokli, ka projektu pieteicējiem lielāku interesi, iespējams, raisījis arī tas, ka maksimālā summa vienas ieceres atbalstam šogad ir 2000 eiro, pērn bija tūkstotis. “Ne visi prasīja visu summu, ir arī tādi pieteikumi, kuri idejas īstenošanai prasīja mazāk par tūkstoš eiro,” bilst Z.Neimane.
Kāds būs pienesums novada kultūras dzīves bagātināšanā? Protams, koncerti, izstādes, festivāli, kopā nākšana, izzinošas meistarklases.
Veidot jaunu un turpināt iesākto
Pērn Cēsīs notika pirmais Sēņu filmu festivāls. Šogad SIA “Spora Lab” atkal ikviena uzmanību pievērsīs sēnēm. “Būs ne tikai filmas, bet dienas garumā būs iespēja uzzināt par sēnēm un to izmantošanu. Paredzēta gan laikmetīgas dejas izrāde, gan diskusijas par veselību, radošās darbnīcas, kā izmantot sēnes, piemēram, dzijas krāsošanai,” par vienu no atbalstītajiem projektiem pastāsta Z.Neimane un atgādina, ka sēnes un sēņošana latviešu tradīcijās ir vērtība, kas jānodod nākamajām paaudzēm.
SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” iecerējis iepazīstināt ar bioloģisko lauksaimniecību. “Sākumā šķiet, ka tā ir tēma lauksaimniekiem vai tiem, kuri ar to vēlas nodarboties. Tā nav. Ieceres autori vēlas izveidot īsfilmu, izpētīt un parādīt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību novadā. Paredzēts arī četru dienu aktivitāšu cikls, kad notiks radošās darbnīcas, kā arī atgādināts par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu,” atklāj Z.Neimane un uzsver, ka novadā bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir svarīga. Cēsu novads ir arī viens no bioreģiona dibinātājiem.
Novada kultūras notikumu piedāvājumā ikviens ir ieinteresēts, lai tas būtu daudzveidīgāks. “Gan Cēsīs, gan pagastos ir tradicionālie pasākumi, un ir labi, ja tos papildina vēl kādas aktivitātes,” uzsver kultūras pārvaldes vadītāja. Jūnija sākumā Cēsīs notiks Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai veltīts pasākums. Tajā ar savu programmu iesaistīsies SIA “Apgāds Zvaigzne ABC”.
Jaunpiebalgas “Lielkrūzēs” septembrī notiks viens no plašākajiem “Cēsis 2025” notikumiem “Mielasts piebaldzēnu garā”. To sadarbībā rīkos piebaldzēni – apvienību pārvaldes, kultūras centri un “Lielkrūzes”, kas projektā šim pasākumam arī piesaistījušas finansējumu,” pastāsta Z.Neimane.
Ar pašvaldības finansiālu atbalstu notiks arī “Zvārguļa festivāls” Priekuļu pagasta “Leukādijās”, “Zombifests” Vaives pagastā. Amatieši turpinās pētīt rakstnieces M.Vanagas mantojumu un ieguldījumu novadā, Drabešu Amatu mājā varēs apmeklēt ādas apstrādes darbnīcu un izgatavot maciņu, kā arī uzzināt, kā tas gadsimtu gaitā mainījies. Vecpiebalgā brīvdabas galerijā “Miers un bērziņš” šovasar būs melnbalto fotogrāfiju izstāde. Notiks vēl daudzi, kopā 26, dažāda mēroga un tematikas kultūras notikumi.
“Tie, kuri nesaņēma finansiālu atbalstu, idejas nedrīkst nolikt malā un aizmirst. Vasarā būs otrais šīgada konkurss, tiesa, naudas būs mazāk un arī ieceres īstenošanas laiks vien līdz gada beigām, bet ir vērts piedalīties,” uzsver Z.Neimane un pauž gandarījumu, ka pašvaldības atbalstītie projekti tiks īstenoti visā novadā. Pārgaujnieki gan šoreiz bijuši visneaktīvākie.
Z.Neimane vērtē, ka pietrūcis projektu, kuros būtu netradicionālas, laikmetīgas idejas. “Būtiski, ka iedzīvotāji izdomā un paši dara, cits citu iesaista, ieinteresē,” uzsver Z.Neimane.
Atklāj ieceru īstenotāji
“Vāksim Līgatnes apvidvārdus, kas gadu gaitā jau aizmirsti. Būs apkopojums, kurā varēs ielūkoties, ja kaut kas interesēs. Šos vārdus arī izmantosim uz somām, krekliem, tā tie ies pasaulē,” pastāsta projekta autore Daina Klints un uzsver, ka ieceri īstenos pensionāru klubiņš un Amatu māja.
Ja gribas būt dabā, iepazīt Cēsis, noteikti vērts atsaukties Līvai Graudiņai. Viņa rīkos trīs plenērus “Glezno cauri vasarai ar Līvu Graudiņu”. “Plenērs ir iespēja satikties, iepazīties un trīs svētdienas četru stundu garumā Raiņa kvartālā, pie Pasaules latviešu mākslas centra un “Malas” apkārtnē gleznot. Nepieciešamais būs. Pēc plenēra sarīkosim arī izstādi Raiņa kvartālā,” ieceri atklāj māksliniece.
E.Veidenbauma muzejā “Kalāči” iecerēts sarīkot laikmetīgās mākslas izstādi. Muzejniece B.Roze pastāsta, ka pirms 30 gadiem “Kalāčos” bija viena no pirmajām šādām izstādēm ārpus Rīgas. Tas bijis notikums mākslā. Izstādē piedalījās pazīstamākie Latvijas mākslinieki. “Sarunās ar zinātniekiem, māksliniekiem radās ideja – atcerēties to, ko runāja toreiz un kas svarīgs šodien. Aicināsim māksliniekus, lai mākslā interpretē E.Veidenbauma dzeju vai dzīvi. Ērika Boža uzmanību muzejā piesaistīja E.Veidenbauma briļļu viena puse. Viņš veidos vides objektu “Veidenbauma brille, otrā puse”,” atklāj B.Roze.
“Mala” ir daudzu cēsnieku iecienīta kultūrvieta. Te regulāri notiek ne tikai koncerti un citi pasākumi, arī izstādes. ““Malai” ir izveidojusies mākslas kolekcija, tādas ir arī citās galerijās. Sadarbībā ar Pasaules latviešu mākslas centru, Valmiermuižas kultūras biedrību, ISSP skolu, kurā mācās mākslas fotogrāfi, ar galeriju “427” būs četras ļoti dažādas izstādes. Pirmā jau nākamnedēļ,” pastāsta projekta autore Līva Graudiņa un atgādina, ka vasara “Malas” apmeklētājiem būs krāsaina.
Piebaldzēni Piebalgai
Pašvaldības iniciatīvā “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” uzsvērts, ka tajā iekļauta arī “Piebalgas kultūrtelpa kā process”. Pirmoreiz notika projektu konkurss “Piebalgas kultūrtelpa”, kura mērķis ir veicināt vietējo kopienu aktivitātes un attīstīt Piebalgas kultūrtelpu, kas iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Konkursā pieteiktās ieceres jāīsteno Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Kaives un Inešu pagastos, bet projektu iesniedzēji var būt arī no citurienes.
Konkursā tika saņemti astoņi projektu pieteikumi. Visi guva atbalstu un savā starpā sadalīja 7000 eiro. “Var teikt, ka konkursa nebija, vien daža iecere guva mazāku finansējumu, nekā bija pieprasīts,” stāsta Z.Neimane un piebilst, ka lielākā daļa projektu ir saistīti ar izpēti.
Sabiedriskā labuma organizācija “Piebalgas Kultūrtelpas Biedrība” īstenos trīs projektus. “Biedrība ir piebaldzēnu veidota. Nav kultūrtelpas, ja nav cilvēku, nav to, kuri dara. Kādi ir piebaldzēni, kāda viņu būtība? Mēs it kā cits citu pazīstam, bet sarunās daudz ko uzzinām, katra tikšanās atklāj ko jaunu ne tikai par pašiem, arī kaimiņiem. Tas pavediens rit un raksta Piebalgas ornamentu. Katram ir sava vieta kopienā. Ir jāiepazīst, jāuzrunā, jāiesaista sabiedriskajā dzīvē,” par projektu “Pieskaitīšana” stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Elvika Ruka un piebilst, ka stāsti par piebaldzēniem būs lasāmi biedrības mājaslapā, kas top.
Biedrība pētī talku tradīcijas Piebalgā. “Muzejos, bibliotēkā ir savākti stāsti, fotogrāfijas par talkām. Kā tās notika, daudziem ir atmiņā. Tās ir ne tikai tradīcija, kas pārmantojuma no paaudzes paaudzē, bet arī no sētas uz sētu. Talkās tika arī nodota praktiska pieredze. Talkas ir pašorganizēšanās forma, kas šodien ļoti svarīga,” saka E.Ruka un piebilst, ka gan jau izpēte aizvedīs pie kārtīgas talkas un pēc tam, kā tam jābūt, būs balle.
Savukārt Vecpiebalgas bērnudārzā iecerēts pasākums ģimenēm ar bērniem, lai celtu godā un iepazīstinātu ar K.Skalbes Balto kaķīti un R.Blaumaņa “Velniņiem” un kopā darbotos.
Aušanas darbnīca “Vēverīšas” veiks Vecpiebalgas pagasta “Jaunmelbārdēnu” kultūrvēsturiskā mantojuma tekstila, priekšmetu uzmērīšanu, zīmēšanu, fotografēšanu. “Tiks veikta etnogrāfiskā izpēte, lai pēc tam ataustu segas, atjaunotu apģērbu. Tās ir vērtības, kas nedrīkst iet zudumā,” saka “Vēverīšu” vadītāja Dagnija Kupče.
Biedrība “Purvīša muzejs” meklēs Vilhelma Purvīša saknes Jaunpiebalgā. Biedrība “Līdzās” iecerējusi Kaives pagasta 60. jubilejas gadā sagatavot un izdot kalendāru ar Kaives ainavām.
Vecpiebaldzēnu ikdienā iecienīts ir “Ziņu Ratiņš”- informatīvs izdevums par notikumiem Vecpiebalgā un Inešos. Vietējai kopienai tas ir svarīgs. Biedrība “Vecpiebalga savējiem” iecerējusi izdevumu veidot kā žurnālu.
“Piebaldzēni ir aktīvi, katram ir iespēja piepulcēties darītājiem,” uzsver Z.Neimane.
Komentāri