Lielais novads. Ceļu un ielu kopšana

Cēsu novada pašvaldība organizē un veic ielu un ceļu uzturēšanu un periodisku atjaunošanu 1656 km garumā. No tiem ielas 266 km, ceļi 1390 km. Pašvaldības autoceļu uzturēšana tiek organizēta dalīti atbilstoši vēsturisko novadu piederībai – apvienību pārvaldēs. Autoceļu uzturēšanai nepieciešamā    tehnika un darba­spēks tiek nodrošināts, izmantojot pašvaldības resursus, kā arī slēdzot iepirkuma līgumus ar ceļu nozares uzņēmējiem. Iepirkuma procedūras veic apvienību pārvaldes.

Ceļi ved uz mājām. Tiem jābūt izbraucamiem

Pašvaldība ceļu un ielu uzturēšanai atbilstoši to garumam saņem valsts mērķdotāciju. Finansējums nav mainījies vairākus gadus. Naudu pēc šāda paša principa sadala novada apvienībām, kas savā teritorijā rūpējas par šo infrastruktūru. Katrai apvienības pārvaldei sava pieredze, kā nodrošināt, lai ziemā ceļi būtu izbraucami, lai katrs laikā nokļūtu, kur nepieciešams.

Lai arī viens novads, laikapstākļi katrā pagastā atšķiras, īpaši jau ziemā. Vienā jātīra biezs sniegs, citā ceļus klāj tikko redzama balta sega. Aizvadītajā ziemā laika ziņās vai katru dienu brīdināja, ka apgrūtināti braukšanas apstākļi, daudzviet sniegs un apledojums.    Ziemā pašvaldības ceļu tīrīšanai iztērēts daudz naudas, lai nodrošinātu, ka ceļi izbraucami. Taču, kā daudzkārt tiek atgādināts, – ziemā nauda izkūst līdz ar sniegu vai    ziemā naudu iestumj grāvī, ceļam no tā labuma nekāda. Bet iedzīvotājiem ceļu vajag visos gadalaikos.

Šoziem tīrīja mazāk

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Saimniecības nodaļas vadītājs Andris Lapiņš stāsta, ka no ziemas sākuma līdz aprīlim iztērēts mazāk naudas nekā gadu iepriekš. “Sniegs pasaudzēja, bija retāk jātīra. Ja iepriekšējā ziemā pagastu ceļi tika tīrīti 21 reizi, daž­kārt pat vairākas dienas pēc kārtas, šoziem to darījām gandrīz uz pusi retāk.    Visu apvienības ceļu iztīrīšana vienu reizi izmaksā ap 2,5 tūkstošiem eiro,” stāsta A.Lapiņš.

Apvienības pārvaldes pārziņā ir 257 kilometri    ceļu un 15 kilometri    ielu. Ielu un ceļu uzturēšanai gadā mērķdotācijā saņem 238 tūkstošus eiro.    No šī finansējuma sniega tīrīšanai un pavasara greiderēšanai jau izlietoti 74 tūkstoši eiro.

“Vienmēr jau kāds vēlas, lai ceļu gar viņa māju iztīra ātrāk, bet, ja nav izbraucams valsts ceļš, tālāk tāpat netikt,” bilst A.Lapiņš. Apvienībā tika tīrīti ceļi arī uz 20 viensētām, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. To darīja uz vientuļo pensionāru mājām, arī tām, kurās dzīvo personas ar invaliditāti vai cilvēki, kas nonākuši ārkārtas vai krīzes situāci-jās.

“Piebraucamie ceļi ir dažāda garuma, no pārsimt metriem līdz vairākiem kilometriem. Bija iedzīvotāji, kuri padeva ziņu, ka kādu laiku mājās nebūs, var netīrīt, kad atgriezās, iztīrīja,” pastāsta A.Lapiņš.
Līdztekus aktuālajam ikdienas ceļu uzturēšanā tiek domāts arī par pretputekļu līdzekļa iegādi, lai līdz Jāņiem varētu nokaisīt atbilstošos ceļu posmus. “Jāvērtē, kur var nopirkt lētāk. Katrā pagastā tiks apstrādāts neliels gabals. Pērn apvienības pagastos tas tika darīts pirmoreiz, iedzīvotāji bija apmierināti. Protams, jāvērtē laika apstākļi, lai līdzekli iestrādātu, kad tie piemēroti,” stāsta A.Lapiņš.     

Ielu uzturēšana prasa vairāk naudas

Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Dainis Jurka  pastāsta, ka kilometra tīrīšana izmaksā 29,9 eiro, bet apvienības pārziņā ir 103 kilometri ceļu un arī 33 kilometri ielu. Par ielām gādā “Līgatnes Komunāl­serviss”, par ceļiem četri uzņēmēji. “Ja sniega sega ir vien pieci centimetri, netīrām, kaut ir iedzīvotāji, kuri to vēlētos. Tīrītāji savā maršrutā zina, kuri ceļi jāiztīra pirmie, jo brauks skolēnu    vai satiksmes autobuss. Ceļu tīrīšanai šoziem izlietoti 34 700 eiro, ielām – 15 500 eiro, bet visos ziemas mēnešos teju  50 195 tūkstoši eiro,” pastāsta D.Jurka un uzsver, ka daudz naudas nākas tērēt ielu uzturēšanai ziemā, jo vismaz šoziem ne tikai bija jātīra, bet bieži arī jākaisa.

“Ar piešķirto valsts finansējumu uzturēšanai ir par maz. Jo ziemā biežāk ceļus tīra, jo vasarā mazāk naudas, lai greiderētu, pļautu ceļmalas, atjaunotu segumu,” atgādina D.Jurka.   

Patlaban daudzi gaida, kad asfalta segumā tiks salāpītas bedrītes. Tas plānots nākamnedēļ, bet avārijas bedres laikus salāpītas. Vasarā 15 kilometri grants ceļu tiks apstrādāti ar pretputekļu līdzekli.

Būs konkurence, būs lētāk

Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte uzsver, ka ceļu uzturēšana ir dārga. Bū­tiskākais iemesls – starp pakalpojumu sniedzējiem nav konkurences. “Iepirkumā viens piesakās, ka tīrīs kilometru par 42 eiro, bet valstī šī summa ir uz pusi mazāka. Ko darīt, jo izvēles nav? Pašvaldība ir pakalpojuma pasūtītājs, paši ar vecu tehniku varam izdarīt sīkumu,” saka E.Eglīte un vērtē: “Varbūt nāks jauni mazie uzņēmēji un būs konkurence, jo patlaban visiem darbiem, kas sais­tīti ar ceļiem, cenas ir augstas. Esam pārliecinājušies, ka mazie uzņēmēji darbus veic kvalitatīvi. Iepirkumi ir    gadam, diviem, uzņēmējam nav garantijas, ka arī nākamajos gados būs darbs, un viņš nav ieinteresēts iegādāties tehniku. Kā ekonomiskāk organizēt ceļu apsaimniekošanu, par to jālemj deputātiem.

Amatas apvienības piecu pagastu 450 kilometru ceļu uzturēšanai gadā piešķirti 382,5 tūkstoši. Tā ir nauda greiderēšanai, ceļu tīrīšanai, ielu seguma un bedrīšu remontam, ielu un ceļu ikdienas uzturēšanai, grants sāls maisījuma iegādei, norādes zīmju nomaiņai, caurteku izbūvei un nomaiņai, tehnikas remontam. E.Eglīte atgādina, ka kilometra uzturēšanai summa ir uz pusi mazāka, nekā tiem pašiem darbiem var tērēt “Latvijas Valsts ceļi”. Taču ceļu lietotāju prasības ir vienādas. Šogad pārvalde pagastu ceļos jau    iztērējusi 134 692 eiro.

“Jārēķinās, ka gada beigās var būt sniegs, tādēļ visu naudu iztērēt nedrīkst,” uzsver E.Eglīte un piebilst, ka katru gadu tiek stingri vērtēts, kas jādara steidzami, bet katrs atliktais darbs sadārdzina izmaksas nākamajā gadā. Ja caurteka jāremontē, tad tas ir jādara. Braucējiem svarīgi, lai būtu norādes. Visi gribam, lai ceļmalas appļautas.   

“Var jau ziemā tīrīt retāk un taupīt naudu. Vai cilvēkiem pateikt, lai retāk brauc uz darbu? Ceļus tīrām, kad nepieciešams. Ja ziema labvēlīgāka, vasarā kādam ceļam var atjaunot segumu,” saka Amatas apvienības pārvaldes vadītāja un uzsver, ka lielākiem ceļu remontiem, atjaunošanai pašvaldība ņem aizdevumu un katru gadu kāda ceļa posms apvienības pagastos tiek sakārtots.

Ceļi nodrošina drošību

Madonas novada pašvaldība jau daudzus gadus no sniega iztīra piebraucamos ceļus visām viensētām, kuras ziemā    ir apdzīvotas, arī uzņēmumiem un sabiedriskas nozīmes objektiem, kuru īpašnieki nav atteikušies no sniega tīrīšanas. Šāds domes lēmums pamatots ar Pašvaldību likumā noteikto – gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana). Sniega tīrīšanu finansē  no pagastu un apvienību pārvalžu pamatbudžetā ceļu uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem.

Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Šķēls pastāsta, ka tāda prakse jau daudzus gadus bijusi Madonas novadā, pēc reformas arī visā jaunajā novadā.

“Protams, tas maksā. Bet viss ir gaužām vienkārši: ja pilsētā vai pagastu centros iedzīvotājiem ir notīrītas, apgaismotas ielas, bērns uz skolu, paši uz veikalu, pie ārsta var aiziet kājām, tad lauciniekam ziemā iztīrītais ceļš ir vienīgais tiešais pašvaldības sniegtais pakalpojums. Cilvēkiem no viensētām jātiek līdz pašvaldības vai valsts ceļam, lai varētu doties tālāk. Jārunā arī par iedzīvotāju drošību. Pašvaldība nodrošina, ka cilvēki tiek uz veselības aprūpes iestādi, ja gadās kāda nelaime, pie mājas var piebraukt palīdzība, kaut vai ugunsdzēsēji,” stāsta novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Daudzkārt tiek uzsvērts, ka paš­valdība nedrīkst ieguldīt līdzekļus privātos īpašumos. A.Šķēls atklāj, ka pašvaldība nav saņēmusi kontrolējošu iestāžu aizrādījumus. Ceļi uz viensētām tiek tīrīti par pašvaldības pamatbudžeta līdzekļiem, nevis valsts piešķirto mērķdotāciju.

“Ja notiek plūdi, vai pašvaldība rūpējas tikai par saviem īpašumiem? Tā dara visu iespējamo, lai palīdzētu iedzīvotājiem, nevērtējot, kas kam pieder,” atgādina A.Šķēls. Viņš arī atzīst, ka ne vienmēr visi ir apmierināti.    Iedzīvotāji pieraduši, ka ceļš vienmēr izbraucams, arī ja ārā putina, piktojas, ka mājas ceļš nav iztīrīts. Prioritātes tiek saglabātas – vispirms pašvaldības ceļi, pa kuriem kursē satiksmes un skolēnu autobusi, tad pārējie pašvaldības un iebraucamie ceļi uz mājām.