Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Līdzdalība. Jaunieši

Andra Gaņģe
11:14
06.08.2024
166
Motivacija (13)

Aizrautīgi. Arta Ineta Priedīte (no kreisās) un Evelīna Tilipa Pārgaujas jauniešu radošajā telpā Rozulā projekta "3 līmeņi" otrajā nodarbībā "Motivācija un atbalsts". FOTO: Marta Meldra Martinsone

Kā rosināt jauniešus, kuri vēl nav izpratuši, ko vēlas darīt, labāk iepazīt sevi un atrast tālāko ceļu? Tam palīdzība vajadzīga pusaudžu vecumā un reizēm arī , kad skola pabeigta. Līdztekus tam, ko piedāvā pašvaldība, pienesumu dod arī nevalstiskais sektors. Jomas,kurās darbojas jaunatnes organizācijas: vides aizsardzība, veselība, līdzdalība, sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība, sports u.c. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir radīt vidi, kurā jaunietis var attīstīt prasmes un zināšanas, attīstīt personību un atrast līdzgaitniekus, draugus.

Latvijas jaunatnes organizāciju sarakstā minētas divas Cēsu novada organizācijas – Bērnu un jauniešu centrs “Dari Vari”, kas reģistrēts 2015.gadā Taurenē un Nītaures pagasta jaunatnes biedrība “Nītaureņi”, reģistrēta 2017.gadā.

Kopš 2023.gada novadā ir vēl viena organizācija, kuras pamatdarbība ir darbs ar jaunatni, tā ir Jaunatnes biedrība “Lauzt robežas”.

Radīt iespējas un nodrošināt pēctecību

Biedrība “Lauzt robežas” Pārgaujas pusē uzsākusi darbu jauniešu dzīves aktivizēšanai

Četri jauni cilvēki, kas aizrautīgi iesaistījās bijušā Pārgaujas novada jauniešu darbības organizēšanā, izveidojuši Jauniešu biedrību “Lauzt robežas”. Iluta Balode, Marta Meldra Martinsone, Ina Paegle un Gustavs Bērziņš izvērtējuši, ka viņu pieredze noder, aktivizējot jauniešus, piedāvājot iespējas darboties un iekļauties sabiedrības dzīvē.

Biedrība šovasar īsteno projektu “3 līmeņi”, tas ir pirmais šīs organizācijas rīkotais pasākums un ilgst sešus mēnešus. Fi­nansējums – 9283 eiro – saņemts Jaunatnes politikas valsts programmas konkursā.

“3 līmeņu” mērķis ir atbalstīt Stalbes, Straupes, Raiskuma jauniešus, kuriem dažādu iemeslu, galvenokārt tāpēc, ka dzīvo patālāk no centriem, ir mazāk iespēju piedalīties sevis pilnveidošanas pasākumos un iesaistīties vietējā sabiedriskajā dzīvē. Biedrības valdes priekšsēdētāja I.Balode atklāj, ka projektā īsteno pasākumus, lai stiprinātu jauniešu ticību saviem spēkiem. “Svarīgi katram pašam apzināties, ka viņš spēj būt līdzdarbīgs pasākumos, ka spēj atrast mērķus un virzīties uz tiem. Pirmā nodarbība jūlija vidū bija kopā ar pašizaugsmes treneri Reini Širokovu, otrajā, kas notika 30.jūlijā, runājām par motivāciju, izpratni, kā to pilnveidot,” pastāsta I.Balode.

Palīdzēt jaunietim izprast pašam sevi, savas spējas, ir projekta “3 līmeņi” pirmais solis, nākamie pasākumi, tātad otrais nodarbību līmenis palīdzēs katram apzināties sevi piederīgu kopienai, iesaistīties tās dzīvē lokālā un vietējā mērogā. Pēdējā projekta daļā pagastu jaunieši iepazīs, kādas iespējas piedāvā Cēsīs, lielākas organizācijas ikdienu, kā arī ieguvumus, ko sniedz brīvprātīga darba iespējas. Vēl ieguvums – sešiem jauniešiem, kas piedalās projektā un sasnieguši 18 gadus, būs iespēja Lietuvā gūt plašāku pieredzi uzņēmējdarbībā. I.Balo­de atzīst, ka dažiem tas būs pirmais apmaiņas brauciens. Notiks kandidātu atlase, bet biedrības vadītāja uzsver, ka svarīgi, lai dotos tie, kam ir izvirze uzņēmējdarbībā.

“Šis projekts ir ļoti būtisks biedrības aktīvas darbības uzsākšanai, lai vienkopus pulcētu vietējos jauniešus, labāk viņus iepazītu, informētu viņus par viņu iespējām iesaistīties un iegūt atbalstu gan krīzes situācijās, gan iniciatīvu īstenošanai. Veiksmīga pirmā projekta īstenošana ir pamats biedrības ilgtspējīgai attīstībai un jauniešu iekļaušanai vietējā sabiedrībā, lai viņi spētu sevi identificēt kā vietējās kopienas daļu,” pauž I.Balode.

Svarīgākais ir lauku jauniešiem dot tādas pašas iespējas, kādas ir pilsētā dzīvojošiem, atzīst biedrības vadītāja un uzsver, ka darbā fokusējas uz tiem, kas sevi vēl meklē un nav pārliecināti, ko vēlētos un spētu. “Lauzt robežas” par savu uzdevumu izvirza atbalstu jauniešiem, palīdzot izmantot visu, kas jaunajai paaudzei pieejams sevis attīstībai. “Piedā­vājums ir ļoti plašs un daudzveidīgs. Ir Erasmus+ programmas, ir brīvprātīgais darbs un vēl citas programmas, starptautiskas un nacionālas,” pauž I.Balode un atzīst, ka biedrība vēlētos pretendēt uz Eiropas Solidaritātes korpusa kvalitātes zīmi, lai palīdzētu jauniešiem iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Tā ir iespēja iepazīt pasauli, apzināt savas intereses un prasmes, tā veidojot izpratni par paša tālākajiem mērķiem.

“Gribētos jau izdarīt visu un tūlīt, taču darbs biedrībā mums visiem četriem ir papildu nodarbošanās. Tāpēc jāiet soli pa solim,” saka biedrības vadītāja.

“Lauzt robežas” dibināta pagājušajā gadā. Ideja par to radusies jau gadu iepriekš, izteikta Pārgaujas jauniešu miniforumā. Pamats– saglabāt pēctecību Stalbes, Straupes un Raiskuma pusē aizsāktajam aktīvajam darbam jaunatnes jomā. “Tikko bija notikusi novadu reforma, bija pārmaiņu laiks, nebija īstas skaidrības, kāda būs jaunatnes darba organizācija lielajā Cēsu novadā. Mūs atbalstīja arī toreizējais Pārgaujas apvienības pārvaldes vadītājs Didzis Zemmers. Tā izveidojām biedrību. Mācāmies, kā atrast iespējas. Iepazinām, ko piedāvā Eiropas Savienības Leader programma, kur īpaši pieejams atbalsts laukiem. Taču pats galvenais, manuprāt, ir saglabāt pēctecību,” vēlreiz uzsver I.Balode. “Strādājam ar cerību, ka tad, kad mēs izaugsim no vecuma, lai darbotos jaunatnes jomā, būs, kas darbu turpina. Manuprāt, jauniešu darbā var būt tik ilgi, kamēr pats līdzdzīvo šīm problēmām, esi tajā vidē. Tāpēc jādomā, kas iesākto turpinās un attīstīs.”

I.Balode ir gandarīta, ka biedrībā iesaistījies Gustavs Bērziņš, viņš dzīvo Stalbes pagastā, studē Vidzemes Augstskolā. “Gustavs mūspuses jauniešu aktivitātēs sāka darboties kā skolnieks. Tagad viņš ir līderis, kurš lieliski saprotas ar jauniešiem, prot motivēt, nākt ar jaunām, aizraujošām idejām, lai padarītu pasākumus inter­aktīvus,” atklāj Iluta Balode un pastāsta, ka katram biedrības valdes loceklim ir savas stiprās puses. “Ina ir sociālā pedagoģe. Viņai ir zināšanas un pieredze darbā ar jauniešiem, kuriem ir ierobežotas iespējas, pārzina, kā rīkoties, ja nākas sastapties ar gadījumiem, kad uz tajos iesaistītajiem jāpaskatās ciešāk. Marta Meldra nodrošina, ka tas, ko darām, nokļūst pie tiem, kam tas vajadzīgs. Viņa profesionāli gatavo publicitātes materiālus, gādā par to ievietošanu interneta vietnēs, sociālajos medijos, seko to apmeklētībai.”

Pati M.M.Martinsone par iesaistīšanos biedrībā saka: “Mani vadīja vairāki apsvērumi, gan sais­tīti ar personīgo pašizaugsmi, gan vēlmi dot savu ieguldījumu kopienas dzīvē. Esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, līdztekus mājās ikdienai vēlos aktīvi iesaistīties sabiedriskajā darbā, jo īpaši darbā ar jauniešiem. Man šķiet svarīgi izmantot šo laiku, lai palīdzētu veicināt jauniešu izaugsmi un aktivitāti.  Domāju, manas maketēšanas un fotogrāfa prasmes ir lielisks papildinājums biedrībai. Ticu, ka ar savām profesionālajām iemaņām varu palīdzēt veidot pievilcīgus vizuālos materiālus, kas motivēs jauniešus iesaistīties mūsu piedāvājumos. Mēs dzīvojam laikā, kad iespēju ir daudz, un ir svarīgi, lai jaunieši par tām zinātu un tās izmantotu. Kad man bija padsmit gadu, iespējas bija daudz ierobežotākas, un bieži vien nebija pieejama atbilstoša infrastruktūra vai atbalsts.

Vēlos, lai mūsu jauniešiem bū­tu aizvien plašāks un daudzveidīgāks attīstības iespēju spektrs. Iesaistīšanās biedrības darbā sniedz iespēju ne tikai dalīties ar zināšanām un prasmēm, bet arī pozitīvā veidā ietekmēt jauniešu dzīves. 

Ceru, ka mana iesaiste palīdzēs veidot aktīvu un radošu jauniešu kopienu, kas būs gatava pārvarēt izaicinājumus un izpaust savu potenciālu. Jau šobrīd, pēc divām notikušām nodarbībām mūsu pirmajā projektā, man ir gandarījums, ka esmu daļa no tā.”

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krājaizdevu sabiedrības. Vai attīstīsies

11:06
25.03.2025
14

Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku un kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību  (KKS)  sektoru izstrādājusi un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegusi Krājaizdevu sabiedrību likuma grozījumu priekšlikumus, lai KKS, kuras to var un vēlas, varētu uzsākt plašāka juridisko personu loka kreditēšanu. Pašlaik Latvijā darbojas 23 KKS, kas pārvalda aktīvus 29,7 miljonu eiro apmērā. Krājaizdevu sektors ir neviendabīgs. Piecu […]

Identitāte. Vārds, nosaukums, zīmols

21:19
21.03.2025
24

Uzņēmējiem, radot pārtikas produktus, ļoti būtiska ir nosaukuma izvēle. Daļa izvēlas produkta un pat uzņēmuma nosaukumā ietvert vietvārdu, tā to izceļot un kļūstot par daļu no apdzīvotās vietas identitātes. Restorāns “Pavāru māja” Līgatnē atrodas vēsturiskajā dzemdību namā, produktu uzglabāšanā tiek izmantoti senie Līgatnes smilšakmens pagrabi, ēdienu gatavo no sezonā pieejamiem produktiem. Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” […]

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
151

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
369

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
364

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
155

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
30
15
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi